Balkāni un Itālija. Kāzas Brašovā.

Iepriekš:
Balkāni un Itālija. Iebraucam Rumānijā.

2011. gada 15. jūlijs

Hostelis, kurā gulējām - tāds interesants. Hostelis kā jau hostelis un plus vēl ar tādu padomniecisku piedevu (kaut gan Rumānija nekad nav bijusi Padomju savienībā, bet sava saistība ar to visu bija. Bet tas jau ir cits stāsts..). Piecu stāvu ēka un šķiet, ka katrā istabā pa vairākām gultām. Uz katru stāvu - viena tualete un dušu telpa, kā arī virtuve. Gultas - senas, ar dzelzs rāmjiem un matraci pa virsu. Pie logiem - biezi jo biezi aizkari. Interesanti!! Un mazliet maznozīmīgi, jo gulta paliek gulta un īsā mirklī katrs bijām dziļā sapņu pasaulē.

Pēc pāris stundām negribīgi ceļamies augšā un nomazgājušies, saposušies - ejam lejā pie pārējiem ceļotājiem. Lai gan savu daļu sutoņas izjutām arī mēs, salīdzinot ar to tveici, kuru izjuta pārējie 9 ciemiņi no Latvijas, braucot vairāk kā 26 stundas mīlīgi saspiedušies mazā busiņā, kuram kā par nelaimi bija saplīsusi ventilācijas sistēma, mēs varējām tikai mēģināt iztēloties, cik traki tas varēja būt.

Ar diviem piegājieniem aizbraucām uz Sebija dzīvokli un tur ieturējām ļoti garšīgas brokastis. Pēc tam neliela pastaiga pa apkārtni:

Un skats no augšas uz Brašovu (pie tās baltās ēkas kalna galā iepriekšējā bildē - kreisajā augšējā stūrī):

Kalnu ieskauta. Brašova. Transilvānija.

Pēc tam ar Didzi dodamies izpētīt tuvāko pilsētas apkārtni un atrodam jauku mazu veikaliņu, kur nopirkt arbūzu. Un lieki piebilst, ka par mazām naudiņām. Dzīvoklī atpakaļ netiekam, jo pārējie ir aizgājuši kur nu kurais un palikusi ir tikai Kristīnes vecāmāte, kura mums nomet karotes, lai apsēdušies uz kāpnēm varētu gardi paēst arbūzu. Pēc tam dodamies nelielā Brašovas ekskursijā. 

Brašova ir slavena ar savu zīmi kalnos līdzīgi kā Holivudā. Uzstādīta šķiet pirms pāris gadiem un visticamākais - tūristu pievilināšanai. Internetā atradu, ka ir iespējams pat iet garākā pastaigā, lai nokļūtu līdz viņai. Un no turienes paveroties fantastisks skats. 

Pati pilsēta man ļoti patika - skaistas mazas ēkas, viss sakopts un tīrs.

Es ar Sebiju.

Protams ar saviem izņēmumiem:

Bet tas tikai savā ziņā atgādina par situāciju Latvijā - vēljoprojām attīstāmies. :)

Tālāk dodamies uz kāzu svinēšanas vietu - jauku viesu namu ārpus Brašovas.

Tur iekārtojamies istabiņās, paši rosīgākie pagatavo auksto zupu no pilsētā sapirktajiem produktiem un kaļam plānus rītdienas pirmskāzu darbiem. 

Sanāk iepazīties ar viesu nama saimnieci ne visai jaukā atmosfērā. Viesu namam ir gara tāda kā veranda, kur ir izkārtoti galdi. Saimniece jau bija uzklājusi galdus kāzām un mums likās ideāli pie tiem arī paēst. Protams - tika noņemti baltie galdauti, bet tas pat izrādījās slikti darīts. Kad saimniece to ieraudzīja, viņas seja bija maigi sakot neapmierināta. :D Redzieties, veselu stundu viņa ir kārtojusi centrālo galdu, kur sēdēs jaunais pāris. Kvalitāte gan izskatījās apšaubāma, bet nu - vainīgi mēs esam un kaut kā tomēr izdodas saimnieci nomierināt un nodemonstrējam, ka tikpat viegli uzliksim atpakaļ galdautu kā noņēmām. 

Jautrā garā turpinām vakaru un drīz vien ejam čučēt, jo rīt liela diena. 

2011. gada 16. jūlijs

Kristīne un Sebijs šodien precas! Un ļoti daudz vēl jāpaspēj izdarīt! Un rumāņu nenovīdība nemaz nepalīdz. :D

Patiešām - šajā vienā dienā iepazīstam rumāņus tā kārtīgāk un ne no tās jaukākās puses. Bet varbūt vaina ir  iekš mums latviešos - tādi piekasīgi perfekcionisti esam.

Saimniekiem bija teikts, kur notiks kāzu ceremonija, kas ir vajadzīgs utt, bet tas šķiet netika ņemts vērā. 

Šeit bilde jau no kāzām, kur var redzēt viesu namu un ceremonijas vietu:

Zālīte tika nopļauta tikai kāzu dienā un arī ļoti pavirši, un ātrāk to nebija iespējams izdarīt, jo redz pļāvējs bija pārāk iešmigojis iepriekšējā dienā. :D Kāpnes pa kurām būs jākāpj lejā Kristīnei bija aizaugušas un tad nu Kristīnes māsa un pēc tam es ar šķērēm un kādiem tur vēl palīglīdzekļiem pucējām kāpnes, lai ir smuki un kleita neaizķeras aiz kāda zāles pudura. :D Mākslīgās puķes tika aizstātas ar smukiem zaļiem zariņiem ar baltām puķītēm un malkas kaudze pie paša viesu nama - aizvākta. Sandra tik dekorēja un dekorēja un beigās sanāca pat skaisti un esam gatavi kāzām! Nu labi - vēl tik atliek pašiem sapucēties. 

 Kāzas sākās nepierasti vēlu - 20:30. Pamazām saradās viesi  un sākām gaidīt līgavu.. 

Kristīne un mācītājs Marius.

Ehh.. :)

Skaisti un jauki. Kā jau kāzās, kur tu redzi - jā, viņi ir paredzēti viens otram. Abi ar Didzi vēlam viņiem daudzus gadus kopā dzīvot, nepārtrauktu mīlestību, laimi un veiksmi. 

Pēc skaistās ceremonijas notiek neliela fotografēšanās, jo jānoķer pēdējie saules stari un pēc tam dodamies augšā pie galdiem. 

Kad satumsa, iedegtās svecītes visapkārt skaisti jo skaisti dega. Un fonā skanošās arfas skaņas tikai papildināja tā vakara burvību.

Garšīgas vakariņas, jauka atmosfēra, ģitāras un mandolīnas dueta skaņas, jautras sarunas ar rumāņu viesiem un visbeidzot latviešu izgājiens - līgavas nolaupīšana. Rumāņu kāzās gan arī esot šāda tradīcija, bet šķiet viņi nebija gaidījuši kaut ko tādu no mums. 

Kā izpirkšanas maksu pieprasījām dziesmu un deju no Sebija. Ar pirmo palīdzēja visi rumāņu viesi nodziedot šķiet Rumānijas himnu un ar deju izpalīdzēja pati Kristīne. :)

Vēlāk vakarā mēs nodziedājām Pūt vējiņi..

Ap pusnakti viesi viens pēc otra sāka pazust, līdz palikām tikai mēs - latvieši un jaunais pāris. Ar asarām acīm no Kristīnes un Sebija atvadījās mamma, māsas un pārējie radi, draugi, jo kādu laiku neredzēsimies.

Jaunais pāris aizbrauca savā medus mēnesī (pēcāk uzzinājām, ka uz Grieķiju) un mēs - pazudām savās istabiņās, lai rītdien turpinātu ceļojumu. Mēs ar Didzi - uz Rumānijas galvaspilsētu Bukaresti un pārējie - ar jauko busiņu atpakaļ uz mājām.

Tālāk:
Balkāni un Itālija. Bukarestē - Rumānijas galvaspilsētā.