Balkāni un Itālija. Kāzas Brašovā.
2011. gada 17. jūlijs
No rīta pamodāmies un sākām taisīties tālākajam ceļam. Dīvaina sajūta, ka viesu namā bijām palikuši tikai mēs latvieši - tā it kā vakarvakara skaistais notikums būtu tikai pasaka. Ne, ne, ne! :)
Brokastis mums sarūpēja viesu nama saimniece - protams, ka no vakarvakara svinību pārpalikumiem, bet tas nemazināja ēdiena garšīgumu. :) Un jauks žests no viņas puses. Laikam tomēr beigās sadraudzējāmies ar viņu. Bet gan jau ka viņa pie sevis tāpat vēl domā - traki gan ir tie latvieši! :D
Sakravājuši mantiņas, sēdāmies iekšā busiņā. Nu jau 11 cilvēki. :D Lai gan ārā atkal liela tveice, saspiedāmies mīlīgi visi kopā, lai mēs ar Didzi tiktu uz pilsētu. Par laimi, ceļu policija negadījās pa ceļam. Atbraucām līdz vienai autoostai un atvadījāmies. Kristīnes radi un draugi tālāk devās pa taisno uz mājām, kamēr mēs ar Didzi - izpētīt kādi ļautiņi dzīvo Rumānijas galvaspilsētā - Bukarestē.
Autoostā cerējām atrast kādus starppilsētu autobusus, bet nekā.
Sēdāmies vienā, kas uz centru brauc un devāmies iekš centrālās dzelzceļa stacijas. Tā teikt aplis noslēdzies - kā atbraucām, tā aizbrauksim.
Izgudrot kā un cikos tikt uz Bukaresti mums laipni palīdzēja kāda sieviete, kas vēl beigās piekodināja, lai esam uzmanīgi tur. Bukarestes iedzīvotāji nav tik jauki un laipni kā ļaudis Brašovā.
Kaut ko līdzīgu dzirdējām vēl citur, šķiet kāds no kāzu viesiem stāstīja, ka Brašovieši uzskata, ka cilvēki no Bukarestes ir vīzdegunīgi un iedomīgi. Nu.. to laikam var teikt par jebkuras valsts galvaspilsētas iedzīvotājiem. :D
Līdz vilcienam uz Bukaresti bija nedaudz jāpagaida, tāpēc gājām izpētīt tuvumā esošo iepirkšanās centru. Nopirkām kaut ko ēdamu un gājām pakavēt sev laiku bērnu spēļu laukumā - nē, nešūpojāmies un nelaidāmies lejā pa slidkalniņiem - pārāk mazas tās uzpariktes. Tā vietā spēlējām kāršu cūkas. :)
Brauciens ilga kādas nepilnas 3 stundas. Nekādus starpgadījumus neatceros - tātad brauciens pagāja mierīgi. :) Un šeit mazs ieskats Bukarestes centrālajā dzelzceļa stacijā:
Bukarestē mums bija sarunāta palikšana pie viena jauka pāra - Jūlijas un Ada, kurus atradām caur couchsurfing.org. Atbraukuši uz Bukaresti, atlika tik aizbraukt līdz viņu dzīves vietai vadoties pēc atsūtītajām koordinātēm. It kā paņemam vajadzīgo autobusu, bet drīz vien saprotam, ka nepareizajā virzienā - pēc pāris pieturām nokļūstam galapunktā. Šoferītim kaut ko jautāt ir bezjēdzīgi, jo neko nesaprot. Nu neko, gaidām, kad aties nākamais autobuss, izmantojam tās pašas biļetes un braucam šoreiz pareizajā virzienā. :D
Pēc vairākām pieturām beidzot nokļūstam vajadzīgajā rajonā - ejam meklēt konkrēto māju un dzīvokli. Tas nenākas viegli, jo īsti neizprotam māju numerāciju. Didzim ilgi nav jādomā un viņš iet un prasa ceļā sastaptajiem pensionāriem. Angliski, krieviski cilvēki protams nerunā, bet kaut kā ar zīmju valodu norāda mums pareizajā virzienā. Ejam iekšā daudzstāvu ēkā un braucam ar liftu uz kādu 5o stāvu šķiet. Zvanam pie durvīm un jā! - atradām! :) Priecīgi sasveicināmies un Jūliju un Adi un sākam stāstīt par saviem nelielajiem piedzīvojumiem, jo arī viņiem sāka likties, ka pārāk ilgi braucam. :)
Mēs tiekam ļoti viesmīlīgi sagaidīti ar garšīgām konfekšlīdzīgām uzkodām un nenormāli atsvaidzinošu dzērienu. Jautāju, kas tas ir un uzzināju, ka ļoti Rumānijai raksturīgs dzēriens - sokata. Izgatavots no plūškoka ziediem, citroniem, cukura un ūdens. Nu neaprakstāmi garšīgs! - it īpaši tik karstā dienā, kāda bija tad. Uzzinām, ka Jūlija prot franču valodu un strādā kādā autotirdzniecības firmā, kur savas valodu prasmes izmanto ikdienā un Adi strādā kādā mobilo telefonu sakaru firmā. Kaut kā mans acu skatiens pārslīd pāri istabai un pamanu, ka viņiem kaudzītē stāv dažādas galda spēles. Mans jautājums, vai viņi ir lieli spēļu cienītāji, izraisa tūlītēju atbildi - jā! un pretjautājumu - vai vēlaties uzspēlēt Ticket to ride? Protams!
Tā mēs iepazināmies ar šo spēli, kas tagad ir arī mūsu īpašumā un ar kuru esam 'saslimdinājuši' vēl pāris cilvēkus. :)
Vakars tā arī jauki tika pavadīts - spēlējot Ticket to ride un jautri pļāpājot par visdažādākajām lietām. Šķiet pēc diviem turnīriem metām mieru un sacījām ar labunakti. Rīt dosimies izpētīt Bukaresti vairāk! :)
Līdz vilcienam uz Bukaresti bija nedaudz jāpagaida, tāpēc gājām izpētīt tuvumā esošo iepirkšanās centru. Nopirkām kaut ko ēdamu un gājām pakavēt sev laiku bērnu spēļu laukumā - nē, nešūpojāmies un nelaidāmies lejā pa slidkalniņiem - pārāk mazas tās uzpariktes. Tā vietā spēlējām kāršu cūkas. :)
Brauciens ilga kādas nepilnas 3 stundas. Nekādus starpgadījumus neatceros - tātad brauciens pagāja mierīgi. :) Un šeit mazs ieskats Bukarestes centrālajā dzelzceļa stacijā:
 |
| raibs metas gar acīm, vai ne? |
Pēc vairākām pieturām beidzot nokļūstam vajadzīgajā rajonā - ejam meklēt konkrēto māju un dzīvokli. Tas nenākas viegli, jo īsti neizprotam māju numerāciju. Didzim ilgi nav jādomā un viņš iet un prasa ceļā sastaptajiem pensionāriem. Angliski, krieviski cilvēki protams nerunā, bet kaut kā ar zīmju valodu norāda mums pareizajā virzienā. Ejam iekšā daudzstāvu ēkā un braucam ar liftu uz kādu 5o stāvu šķiet. Zvanam pie durvīm un jā! - atradām! :) Priecīgi sasveicināmies un Jūliju un Adi un sākam stāstīt par saviem nelielajiem piedzīvojumiem, jo arī viņiem sāka likties, ka pārāk ilgi braucam. :)
Mēs tiekam ļoti viesmīlīgi sagaidīti ar garšīgām konfekšlīdzīgām uzkodām un nenormāli atsvaidzinošu dzērienu. Jautāju, kas tas ir un uzzināju, ka ļoti Rumānijai raksturīgs dzēriens - sokata. Izgatavots no plūškoka ziediem, citroniem, cukura un ūdens. Nu neaprakstāmi garšīgs! - it īpaši tik karstā dienā, kāda bija tad. Uzzinām, ka Jūlija prot franču valodu un strādā kādā autotirdzniecības firmā, kur savas valodu prasmes izmanto ikdienā un Adi strādā kādā mobilo telefonu sakaru firmā. Kaut kā mans acu skatiens pārslīd pāri istabai un pamanu, ka viņiem kaudzītē stāv dažādas galda spēles. Mans jautājums, vai viņi ir lieli spēļu cienītāji, izraisa tūlītēju atbildi - jā! un pretjautājumu - vai vēlaties uzspēlēt Ticket to ride? Protams!
 |
| Šī bilde gan šķiet ir no otrā spēļu vakara, bet nu - iederās kontekstā ļoti! :) |
Vakars tā arī jauki tika pavadīts - spēlējot Ticket to ride un jautri pļāpājot par visdažādākajām lietām. Šķiet pēc diviem turnīriem metām mieru un sacījām ar labunakti. Rīt dosimies izpētīt Bukaresti vairāk! :)
