Prāgas dullais brauciens - 3. daļa

Prāgas dullais brauciens - 1. daļa
Prāgas dullais brauciens - 2. daļa

No rīta Katerīna steidzās uz darbu, bet tas viņai neliedza vēl vairāk izpausties savā viesmīlībā - viņa sagatavoja mums līdzņemšanai 4 stopēšanas burgerīšus un protams atstāja norādījumus, ko paēst brokastīs.

Pēc kādas stundiņas sāku modināt augšā Didzi, kas arvien ir grūts uzdevums un paēduši, sataisījušies, sacījām 'attā, attā' mūsu jaukajām Prāgas mājām.
Devāmies ar metro vēl pēdējoreiz izstaigāt Prāgas centru un tālāk jau ar metro līdz stopēšanas vietai pilsētas nomalē. Nākamais mērķis - Vroclava, Polijā.
Un atkal jau sākas piedzīvojumi. :D (Didzi!!)

Tajā stopēšanas vietā, kuru mums iesaka hitchwiki.org, stopēšana nav iespējama, tāpēc pievienojamies tiem pāris cilvēkiem, kas stopē tuvāk pilsētai. Bet šīs vietas ne pārāk labas.. Vai vienkārši cilvēki pagadījās tādi neatsaucīgi..

Tad nedaudz mainījām pozīcijas, bet atkal jau nekas.Un lēnām pienāca pulkstens 5, kad secinājām, nē - jāmēģina kaut kā citādi tikt uz priekšu. Un turpat blakus esošajā autoostā uzzinām, ka ir autobuss, kas iet uz Čehijas pilsētu Libereci, kas atrodas stundas brauciena attālumā. Ņemam! Kaut biku tuvāk robežai. :)

Dabūjām sev biļetes un braucam! Samaksājām kādus 2 latiņus katrs? Bet kas par komfortu..! Ērti krēsli, jāpiesprādzējas, piedāvā austiņas, lai klausītos radio (atradu kko līdzīgu Nabai) vai pa TV ejošo mūzikas kanālu (smieklīga vietējā mūzika!), piedāvā dažādas avīzes, kā arī pacienāja ar dažādiem dzeramajiem. Man - tēja, Didzim - kafija.

Un šeku reku esam Liberecē. Izpētam pilsētas karti un secinām, ka jāiet cauri visai pilsētai, lai tiktu uz ceļa, kas uz mūsu pusi iet. Ejam. Es gan ik pa laikam iebilstu, vai ejam pareizi, bet beigu beigās tomēr nonākam kur vajag. It kā. Didzis pēc tam izteicās, ka vajadzējis ceļu, kas vairāk uz austrumiem.. Grr..

Šī stopēšanas vieta pavisam savādāka. Šaura. Intīmāka un protams, mašīnu ar nav tik daudz. Turam savu ierasto zīmi, bet tad nospriežam, ka labāk rakstīt vienkārši 'Poland'. Sacīts darīts un jau pēc pāris minūtēm apstājas poļu mašīna ar jauku pavecāka gājuma pāri iekšā. Tikai poliski runā. Bet ar krievu valodas palīdzību kaut kā tomēr saprotamies. Viņi devās ne uz Vroclavu, tāpēc varēja mūs aizvest uz Polijas pierobežas pilsētu Zgorzelec, kas tuvu Vācijai. Viņi ir tik jauki, ka aizved mūs uz autoostu, bet tur nonākuši uzzinām, ka pēdējais autobuss uz Vroclavu seeen jau aizgājis. Ko darīt? Tumšs jau metas, bet nolemjam turpināt stopēt.

Ejam atpakaļ cauri visai pilsētai uz apli, kur viens ceļš ved uz Vroclavu. Tāds mazs aplis, bet apgaismots. Pēc kāda laiciņa apstājas mašīna, kur iekšā divi puiši, kas atkal jau nerunā ne angliski, ne krieviski, bet no pāris vārdiem saprotam, ka viņi var mūs aizvest uz lielāku apli. Ļoti labi! Sēžamies iekšā un drīz vien esam klāt. Pateicamies un sākam stopēt tālāk.

Tumšs. Auksts nav. Maz mašīnu. Bet par mums tomēr apžēlojas un aptur viena mašīna ar divām meitenēm priekšā un vienu puisi aizmugurē. Un atkal jau ne angliski saprast, ne krieviski. :D bet paldies, paldies, ka paņēmāt mūs! :)
Šis brauciens bija jautrs, jo aizmugurē sēdošais puisis izklaidējās dzerot alu, cienājot mūs ar saldumiem, ik pa laikam prasot, lai aptur - pačurāt vajagot, nopērkot mums alu un ik pa laikam īstenībā pat traucējot šoferīti (es jau sen būtu pie vietas viņu nolikusi! Bet meitenes šķiet bija jau pieradušas.. Pie stūres esošā - viņam draudzene un blakus sēdētāja - māsa).

Pārbrauciena laikā sazinos ar Aleksandru jeb Olu, lai pavēstītu cik tālu mēs esam utt. Jo Vroclavā mēs paliekam pie viņas! :) Olu es pazīstu kopš 2008. gada vasaras, kad viņa kā SEP apmaiņas farmācijas studente atbrauca uz Rīgu. Es viņu sagaidīju toreiz autoostā un ļoti jauki sadraudzējāmies.. Viņa pat bija ekskursijā Tukumā! :)

Ap 11-iem vakarā esam jau Vroclavas nomalē. Sazvanos ar Olu un viņa solās mūs savākt pēc kādām 20 min. Tā arī notiek, bet pa to laiku jau paspējam okupēt kāda bezpajumtnieka vietu autobusa pieturā, par ko viņš sūdzas savā poļu valodā. :D

Ui, tik jauki bija atkal satikt Olu!! :) Mm.. Samīļojām viena otru un iekšā jaukajā mašīnītē. :) Viņa dzīvo daudzdzīvokļu mājā, kur vienā dzīvoklītī ir 3 istabas un kopā 5 studenti laikam. Izskatījās gluži kā kopmītnes. :) Atbraucam un nedaudz apjūkam no lielā cilvēku skaita visapkārt.. :D bet visi mūs mīļi sveicina un klausās mūsu trakajos stopēšanas piedzīvojumos.

Ola iepazīstina ar savu puisi Voiteku (ui, ku jauks!) un abi mums pagatavo spageti boloņas mērcē. Ap 12-iem naktī! Tik jauki un mīļi! Mēs tik abi pie galda atpūšamies un dzenam jokus ar Olas draugiem. :D Viesmīlība 10 ar +. Pēc tam sagatavojam sev guļvietu un saldu dusu visiem! :)

No rīta ap 10-iem piecēlāmies un ejam uz virtuvi. Priekšā protams jau Ola ar Voiteku un jauki klāts brokastu galds. Ar omleti, cīsiņiem, maizītēm - ko tik vien sirds kāro.. Mēs abi vienkārši mēmi no pārsteiguma un tādas viesmīlības. :) Kad vēderiņi pilni, dodamies Vroclavas centra virzienā, lai nedaudz iepazītu šo pilsētu. :)
Reku viena tūristiska bilde:
Pie ļoti skaistas strūklakas! Šī nu man ļoti patika!
Mums bija doma atrast kādu baznīcu, no kuras torņa varētu pārskatīt visu Vroclavu, bet pa ceļam, mēs ieraudzījām puišus, kas dala kafiju. Un Didzim protams gribējās kafiju.. :) Apstājāmies un pie reizes nofočēju šos trīs..

Un šeit bilde ar mums četriem. Es un Ola un mūsu.. :) (:
Drīz pēc tam beidzot atradām baznīcu, kur var uzbraukt augšā un te nu bilde uz skaisto Vroclavu..
Pēc šīs pastaigas, Ola un Voiteks devās uz staciju, jo Voitekam bija jābrauc uz Varšavu un mēs tikmēr nedaudz pastaigājām pa veikaliem. Jā, es piespiedu Didzi, bet diemžēl ļoti neproduktīva pēcpusdienu - neko neizdevās atrast, ko vēlējāmies. :( bet tas nekas.. :)

Pēc tam satikām Olu un drīz devāmies atpakaļ uz viņas mājām, pirms tam paēdot vietējā ēstuvē gigantiska izmēra picas. Līdz kādiem 9-iem vakarā iečilojām turpat , bet tad jau sapakojām savas mantas, lai vispirms aizietu uz kādu bāru un pēc tam uz mūsu nakts vilcienu cauri visai Polijai.

Bārā mūs gribēja satikt kāds latviešu puisis, kas jau kādu laiciņu pa Poliju ņemas, bet kaut kās tas izpalika. Bet mēs tik un tā jautri pačalojām ar Olu un viņas draugiem. Mmm.. saldējums vēl ar pa vidu.

Un tad jau devāmies uz vilcienu. Lielumlieli paldies Olai par mūsu jauko uzņemšanu un noteikti vēlme paliek - vēl kādreiz viņu satikt! :)
Pa daļai jau aizņemtajā vilcienā atrodam sev vietas un iekārtojamies cik nu ērti iespējams mūsu nakts braucienam. Līdz Varšavai.
Tur nonācām 6-os no rīta un kāda stundiņa bija jāgaida līdz vilcienam, kas mūs aizvedīs līdz Suvalkiem, kas tuvu jo tuvu atrodas Lietuvas robežai. Tur nonākam ap 12:30 un mūsu vilcienu ceļojums ir beidzies.

Didzis vairāk izgulējies kā es, bet spēka vēl ir. Atkal jau maršējam cauri visai pilsētai, lai atrastu vietu, kur stopēt. Tādu arī pēc kādas pusstundas atrodam un sākam stopēt. Kādu laiciņu tur nostāvam, redzam pat kādu latviešu mašīnu, bet nē - aptur polis. Viņš mūs apsola aizvest aptuveni līdz Kauņai. Mašīnā drausmīgi sāku klanīties un tāpēc pat bija jāsāk spēlēt minēšanas spēle ar Didzi, lai kaut cik paliktos nomodā. :)

Polis mūs izlaiž vietā, kur varam tālāk stopēt uz Rīgu. Biku paejamies un sākam arī to darīt. Un atkal jau tukšums labu brīdi. Gaidām, gaidām līdz aptur kāds lietuvietis, kas beidzot normāli krieviski runā. Un runāja arī daudz. :D Stāstīja par saviem un sievas ceļojumiem ar mašīnu pa Eiropu.

Tā mēs nonākam līdz Paņevēžai un lecam laukā. Šeit ceram noķert pēdējo mašīnu.. Laika gaitā pamanām, ka patiešām tuvojamies Latvijai - jo tik auksts paliek.
Stāvam, stāvam uz ceļa, kas ved uz Rīgu, bet kā neviens neaptur, tā neaptur. Sāk biku smidzināt lietus un nolemjam pēc 10 mašīnām iet vienkārši uz priekšu. 13. mašīna neapstājās un sākām iet. Bet zīmi tāpat turpinām rādīt..

Necik tālu nebijām pagājuši, kad dzirdu, ka tuvojas mašīna - pagriezos, lai paceltu roku un vai tu redz - patiešām apstājās! Un kāda mašīna pie tam! Džipiņš ar pamatīgu piekabi. Sariktējam savu bagāžu aimugurē un aidā tikai ar vienu galamērķi - Rīga.
Par mums apžēlojās kāds labākajos gados esošs pāris, kas no Anglijas brauca uz Rīgu. Interesanti cilvēki. Runājāmies par daudz ko - par Polijas ceļiem, par Latvijas ceļiem, par homeopātiju, par farmāciju utt. Man tie cilvēki gan likās tādi nedaudz vīzdegunīgi, bet ar labu sirdi nu noteikti - jo paņēma mūs tak!
Un tik jauki bija beidzot sasniegt savu mērķi ne 12-os naktī. :D
Bet Didzis pukojās - atkal jau Latvija un tik auksti! jack! Pēdējam pievienojos arī es.. Bet lai vai kā - mēs atgriezāmies mājās no trakoti jauka ceļojuma un kas pats galvenais - sveiki un veseli.
Ar piedzīvojumiem, ko padalīties un no kā mācīties.

The end.

Paldies, kas lasīja un juta līdzi.
Pa pa! - līdz nākamajam piedzīvojumam! ;)

Prāgas dullais brauciens - 2. daļa

Prāgas dullais brauciens - 1. daļa

Tātad pēc kādas stundiņas bārā parādījās arī mūsu hosti. Katerina, viņas puisi Kuba and viņu mīlīgais sunītis Šeila.
Pirmais iespaids par viņiem - patīkams. :) Un laika gaitā tikai uzlabojās.
Par cik nokavējām pēdējo autobusu uz viņu mājām, paņēmām taksi un aidā. Viņu mājas atrodas ārpus Prāgas centra, kur apkārt ļoti skaistas privātmājas un kā vēlāk noskaidroju - arī jaukas dabas takas.
Šeit bildes, kas uzņemtas pa dienu:


Un šī ir māja, kur palikāmies. Bet ne visā mājā.. tur ir 4 atsevišķi dzīvoklīši.


Atbraukuši tur, ātri vien kopīgi sagatavojām mums guļvietas un drīz vien jau likāmies gulēt. Katerīnai ir speciāli paredzēti matrači couchsurferiem, kā arī viņa padalījās ar spilveniem un segu. Ļoti jauki. Un plaši. Didzim tas patika - redzies, tad kad gribas pielīst man klāt, tad var pielīst, bet kad negribās - var aizlīst tālu, tālu prom.. Grr.. :D

Nākamajā rītā Didzis devās uz konferenci.. protams, vispirms vajadzēja uzklausīt Katerīnas norādījumus, kādus sabiedriskos transportus izmantot. :)
Un kamēr Didzis konferencē jau 10-os no rīta, es tikmēr vēl pagulsņāju un kad pamodos - ar Katerīnu pačaloju.

Man pašai tai dienā bija ieplānots tikties ar meiteni no Etsy vārdā Amanda, kura šuj lellēm kleitas. Viņas veikaliņš ir šeit.
Satiku viņu Prāgas centrā un sākās ļoti patīkama pastaiga pa Prāgas vēsturisko centru un ne tikai. Amanda pati ir no Malaizijas un darba dēļ Prāgā dzīvo jau 4-o gadu. IT konsultante. ja nemaldos. :)
ļoti viegli bija sarunāties ar Amandu. Šķiet vēsturisko centru izstaigājām krustu šķērsu.


Un pēc nogurdinošajām pastaigām (un lielākoties tās bija nogurdinošas, jo visas ielas čumēja un mūdžeja pilnas ar tūristiem), piezemējāmies vienā restorānā, uz kuru Amanda mani aizveda ar nodomu, lai iebaudītu kādu tradicionālo čehu ēdienu.
Un te nu tas ir:


Svíčková - lielopgaļa marinādē ar mērcīti un maizes emm.. veidojumiem. Pats lielākais izbrīns - un man tas ir jāēd kopā ar putukrējumu un zapti?! :D
Bet kas ir pats pārsteidzošākais - bija ļoti garšīgi! Gaļiņa nu ļoti un maizītes arī.. Un jā - pat ar putukrējumu labi garšoja. :) Iesaku visiem nogaršot, ja būsiet Čehijā.

Un tad jau mūsu pastaiga tuvojās izskaņai un vajadzēja satikties ar Didzi. Pēc nelielas maldīšanās, to arī izdarījām un palūdzām, lai nofotogrāfē mūs abas kopā.
Pa Didzisko:


Un pēc tam piedraudot:

Atvadījāmies no jaukās Amandas un turpinājām pastaigu pa Prāgu divatā. Reku, Didzis arī bija Prāgā:


:D
Un ap 9iem devāmies uz džeza bāru, kur ieeja bij diezgan dārga, toties mūzika bija laba. :) www.jazzlounge.cz

Pēc konča lija lietus un tāpēc mājās nokļuvām nedaudz slapji, bet tas nekas! :)

Nākamajā dienā Didzis atkal prom un par cik laiks rādījās tāds nejauks, nekur tālu negribēju braukt. Tā vietā Katerīna ieteica pastaigāties pa viņu apkārtni, kur esot skaista ieleja. Un tā arī darīju.
pastaigājos un izbaudīju pavasari. :)



Jestrās sarunās ar Katerīnu drīz pienāca vakars un drīz pārradās Didzis. Katerīna gribēja pagatavot vakariņas un mēs nepretojāmies. :)
Tika cepta šnicele, kas man no sākuma nebija saprotams, kas tas būs, bet tad jau drīz sapratu, ka kaut kas līdzīgs karbonādei. Bet garšīga karbonāde.. :)


Mmm.. cik tas bija garšīgi!
Un kā kaut ko no Latvijas mēs atvedām burkānmaizi un arī maizes zupu, kuru tajā vakarā arī pagatavojām. Katerīnai garšoja:


Un drīz pēc tam, drīz pēc - gājām atkal gulēt, lai jau nākamjā rītā sāktu posties mājup ceļam. :)

turpinājums sekos. :)

Prāgas dullais brauciens - 3. daļa

Prāgas dullais brauciens - 1. daļa

Aizmirsu te uzrakstīt kādu noslēdzošu rakstiņu par Nīderlandi, bet piedodiet - aizmirsās.. :p

Bet tagad sekos stāsts par braucienu uz Prāgu, kurš nu bij pavisam dulls! Tikpat dulls kā puisis vārdā Didzis, kurš pie reizes ir arī mans draugs. Un jā - varbūt tikpat dulls kā es, bet nē - ar mani tak nav tik traki, vai ne? ;) :D

Brauciena iemesls - Didzim 1.-2. maijā Prāgā notiek ar darbu saistīta konference un ko mēs izdomājam - Alise brauks līdzi! :) Un kā mēs brauksim? Bikucīti ar lidmašīnu, bikucīti ar vilcieniem un to pārējo bikucīti ar.. autostopiem. Tad nu lasiet tālāk, jo pēc iepriekšējā teikuma pēdējā vārda, šis stāsts kļūst varen interesants, vai ne? :)

Izbraucām piektdien (30.04.) ap 11iem ar Ryanair uz Frankfurti. Ierodamies tur pēc vietējā laika 12:30. Protams lidosta atrodas tālu jo tālu no Frankfurtes centra, kur mums jānokļūst. Iznākam ārā un ņemam 12€ vērto braucienu ar autobusu līdz Frankfurtes centrālajai vilcienu stacijai. Nepilnas 2 stundas. Autobuss diktam pilns un knapi atrodam sev vietas. Didzim sagadās piesēsties klāt vīrietim gados, kurš pēc nelielas sarunas atklājas ir profesionāls pianists. 2 pianisti autobusa pirmajā solā. Un Alise aiz viņiem, klausoties viņu sarunā un vērojot jauko kalnaino, zaļo skatu caur autobusa logu. jauki.. (pa Vāciju ar būtu jauki paceļot..)

Nonākuši Frankfurtē mums ir jāizdomā kā nokļūt līdz stopēšanas vietai. netiekam gudri ar metro, nevaram atrast savu nepieciešamo staciju un izlemjam iet ar kājām. silti. cilvēki īsos t-kreklos. silti!
te ir vienīgā bilde, kas tapa Frankfurtē:

(nu neesam mēs tūristu bilžu piekritēji..!!)
ar vienu autobusu beidzot nonākam līdz stopēšanas vietai. ātri paēdam biku un sākam stopēt. hmm.. bet pulkstenis ir jau 4 pēcpusdienā un mums priekšā ap 500 km līdz Prāgai. hmm.. un rīt Didzim jau ir jābūt konferencē.. hmm..

Pēc stundas pie mums apstājas kruta mašīna. tās īpašnieks - jauns vīrietis elegantā uzvalkā. kāds biznesmenis, bet ļoti patīkams un izpalīdzīgs. pats esot kādreiz studiju laikā stopējis. brauca uz Minheni, tāpēc varēja mūs aizvest līdz Nirnbergai, kas ir aptuveni pusceļš. jeij!
uh.. bet kas par sastrēgumiem! ceļa remonti un autobānis vairs nav autobānis. dažbrīd uz 40, dažbrīd jā - pat uz 200!!! 3 stundas.
šoferītis izmet nelielu līkumu, lai atrastu kaut cik jēdzīgu stūrīti, kur mūs izmest uz autobāņa. neatrodam un tāpat maliņā kaut kur izkāpjam. ..bet tas nebija labi, jo tas ir ātrgaitas ceļš! kā jau teicu iepriekš, mašīnām tas ir normāli braukt pat uz 200km/h!!! ja mašīnā šādu ātrumu galīgi nejūt, tad esot malā uz kājām - jūt gan!

sekojām zīmēm, kurš ceļš ved uz Prāgu un lēni gājām uz priekšu. no garām braucošajām mašīnām protams izpelnījāmies skaļus! signālus, ka neesam mēs normāli un gaidīti uz šā ceļa kā gājēji. (un pēc būtības - ir neatļauts stopēt uz ātrgaitas ceļiem) Didzi! - jopcik, popcik, Didzi!!
neko citu nevarējām darīt, kā vien turpināt iet uz priekšu, pie reizes turot zīmi 'Prāga', lai garāmbraucošie redz.
gājām, gājām, līdz redzam zīmi, ka pēc 1 km būs atpūtas vieta - tātad normāla vieta, no kurienes varētu stopēt!! ejam, ejam un kaut kas interesants priekšā - tālumā saredzam meiteni nākam mūsu virzienā. pirmā doma - vēl kāds stopētājs. ejam tālāk, līdz Didzis sāk runāt ar viņu. viņa prasa - Prāga? Didzis māj ar galvu, ka jā. es neko nesaprotu.. meitene pagriežas un iet uz priekšu, sāk pat skriet un Didzis šai pakaļ.. WTF?!! līdz pašām beigām neiebraucu, ka meitene mūs grib paņemt savā mašīnā. :D sasniedzam atpūtas vietu un tur mašīnīte ar meitenes draugu. abi braukuši mums garām un redzējuši zīmi un apžēlojās par mums.. :) mm, cik forši. smejamies visi kādu labu laiciņu.. mēs par to kā palaimējies, viņi - vnk tāpat par mums.. :D pārītis tāds jauns un diktam foršs. meitenei patīk folka mūzika - iesaku viņai Joanna Newsom, pacienājam ar Laimas končām. viņa studē doktarantūrā Frankfurtē un puisis šķiet strādāja.
tāds atvieglojums tas bija! :) :) :)
tomēr sasniegsim pašu Prāgu!

brauciena laikā rakstīju meitenei, pie kuras sarunāts palikties Prāgā caur couchsurfing.com , lai precīzi sarunātu laikus un vietu, kur tikties.
jaukā folk-meitene pat sazvana šo meiteni caur savu telefonu, lai precizētu, kur tieši mūs Prāgā izlaist. :) atbraucam līdz tai vietai un mums jāuzgaida kāda stundiņa, līdz mūsu hosti paši atbauks mājās. :D viņi iesaka mums uzgaidīt kādā krodziņā, ko arī darām un kā jau normāli Čehijā - katrs pa alam paņemam.
jā, mēs esam Prāgā!!

kas par dieniņu!!


turpinājums sekos.. :)

Prāgas dullais brauciens - 2. daļa
Prāgas dullais brauciens - 3. daļa