Kad slimība spiež biku gultā pagulēt, atrodas laiks atminēties un parakstīt par interesanto ceļojumu uz Balkāniem.. :)
Sāksim ar sākumu - ar Budapeštu.
Kā jau tas vienam no mūsu ceļojumiem pienāktos, tas iesākās ar braucienu uz Rīgas lidostu. (Pēc agras rīta rosīšanās dzīvoklī, lai vēl pēdējā brīdī izlemtu, kas īsti ir ņemams līdzi.. Un kas pats jautrākais - jāiztukšo ledusskapis..) :D
Kāzas notika Rumānijas pilsētā Brašova 16. jūlijā. Pārējie no Latvijas uzaicinātie ciemiņi tur ieradās ar busiņu, bet mēs gan laika ekonomijas dēļ, gan tāpēc, lai saudzētu sevi, izlēmām lidot uz turieni. Protams, tiešo reisu nav un arī uz citām Rumānijas pilsētām lidojumu piedāvājums nu tāds - nekāds (vismaz uz to brīdi), tāpēc acīs krīt jaunais Airbaltic reiss Rīga - Budapešta. Cenas normālas, attālums līdz Brašovai arī pieveicams (nieka 700 km :D), pie tam - Didzim ir īpašas attiecības ar Budapeštu. Ņemam!
Liii i i i i idot ir tik fo o o o orši!
It sevišķi, kad nav lidots ilgāku laiku.. :)
Piezemējamies Budapeštā biku pēc pusdienaslaika un ārā ir pamatīga tveice. Samainām eiro uz ungāru forintiem (1 € ~ 270 HUF), nopērkam 24 stundu biļetes sabiedriskajam transportam (1 biļete maksā 1550 HUF ~ 6 €) un ar autobusu dodamies centra virzienā.
- Ka a a a aarsts!
- Nu ejam, ejam!
Atceroties kā pagājušo reizi mūs gribēja apmānīt ar naudiņām, nemaz necenšamies sameklēt kādu vietējo kafejnīcu (un centrā būtu grūti atrast kādu lētāku), bet gan ejam iekšā Burger kingā. Tur jauki pavēss un pieejams bezvadu internets. Paēdam, Didzis ietvīto un es sazinos ar couchsurferi Viktoru, pie kura esam sarunājuši palikt pa nakti. Mums ir laiks līdz 17iem, kad Viktors beigs darbu, tāpēc apskatām no lidostas paņemtajā kartē, ko vēl būtu vērts apskatīt Budapeštā.
Iesim uz Etnogrāfijas muzeju! :)
Jocīga izvēle, vai ne? Bet tā kā Budapeštā esam bijuši iepriekš un ārā ir baigi karsts, nospriedām, ka būtu jauki iepazīties ar ungāru vēsturi un pie reizes paslēpties no karstuma.
Ēka ir milzonīga un ekspozīcijas interesantas (gan pastāvīgā par ungāru kultūru, gan uz laiku esošās par čigānu mūziku un ungāru aušanas tradīcijām). Mani visvairāk sajūsmināja krāsu dažādība un to krāšņums, kā arī to interesantās kombinācijas savā starpā. Neatminos vairs cik bija jāmaksā par ieeju, bet lai fotogrāfētu, vajadzēja maksāt papildus. Mēs nemaksājām par to, bet paguvām tomēr kaut ko iebildēt. :D
Laiks lido un nu mums ir jāsteidzas, lai satiktos ar Viktoru!
Biku kavējam, bet Viktors neļaunojas. :) Dodamies kopīgi uz autobusu, lai viņa mājā noliktu somas.
Viņš dzīvo uz samērā jancīga nosaukuma ielas:
Diemžēl nav nevienas bildes ar Viktoru vai ar viņa māju. Bet bija jauki ar viņu. :)
Pēc nelielas sarunas dodam viņam iesauku - pārīšu eksperts, jo vairāk vai mazāk savās mājās viņš uzņem ceļotājpārus, jo mājas lielums atļauj izmitināt pie sevis vairāk kā vienu cilvēku.
Mājas pirmajā stāvā dzīvo viņa vecāki un otrajā stāvā Viktors. Viņam ir draudzene no Zviedrijas un viņš strādā par viesnīcu projektētāju, šķiet. Plāno pārvākties uz dzīvi citur, lai varētu dzīvot kopā ar draudzeni.
Parunājām par šo un to - par mūsu ceļojumu (viņš brīdina mūs no vilcieniem Rumānijā, kā arī no Albānijas vispārīgi), par Ungārijas vēsturi (Viktors ļoti labi mācēja īsumā izstāstīt par to) utt.
Nedaudz tā atpūšoties, izlemjam doties vēl atpakaļ uz centru.
Didzis izdomā, ka jāpabraukā ar tramvajiem.. vienkārši tāpat un sazin kādā virzienā.
Un viņam ir sasodīti labs deguns. Vai nu speciāli plānojot vai vienkārši sakritības pēc, atkal nonākam Gellert kalna pakājē..
- Nu? Ko darīsim?
- Protams, ka kāpsim augšā!
Interesanti! Iespējams, ka lielākā daļa no jums to jau zina, bet Budapešta ir sadalīta divās daļās, jo līdzīgi kā Rīgu, to sadala uz pusēm upe - Donava, izveidojot gandrīz atsevišķas pilsētas - Budu un Peštu. Un kas ir interesanti, Pešta ir ļoti plakana, kamēr Buda ir samērā kalnaina.
Gellerta kalnā kāpām no citas puses un labi ka tā, jo uzdūrāmies šai skaistajai skulptūrai, kas ļoti labi attēlo manis iepriekš sacīto:
Un turpat netālu atrodas Filosofijas dārzs, kas simbolizē dažādās pasaules reliģijas:
Interesanti, ka šādus monumentus var atrast arī ASV un Japānā. Jūs jautāsiet, kas ir tie cilvēki aplī? Ja nekļūdos, tad ir tā, ka tas cilvēks, kurš ir pieplacis pie zemes ir Ābrahams (ebreju kultūra), pa labi no viņa ir Lao Tse (jeb Laodzi, attīstīja daoismu Ķīnā), tad ir Buda (budisms), tad Jēzus Kristus (kristietība) un Ehnatons (faraons Ēģiptē).
Tālāk dodamies uz parasto panorāmas apskates vietu, lai pagremdētos atmiņās un izbaudītu skaisto skatu uz naksnīgo Budapeštu:
Uztrāpījām īstajā vakarā, jo pēkšņi no malu malām sāk nākt dīvaini ģērbušies cilvēki.
Turki, itāļi, slovēņi, slovāki utt. To mēs saprotam, redzot dažādos karogus visur. Cik noprotam, tajā vakarā ir paredzēts kāds internacionāls folkmūzikas koncerts, kura sākumu mēs īsti pat nesagaidām, jo jādodas atpakaļ pie Viktora, lai līdz ar viņu rīt no rīta agri celtos un aidā uz Rumāniju!
Tālāk:
Balkāni un Itālija. Iebraucam Rumānijā.
Didzis izdomā, ka jāpabraukā ar tramvajiem.. vienkārši tāpat un sazin kādā virzienā.
Un viņam ir sasodīti labs deguns. Vai nu speciāli plānojot vai vienkārši sakritības pēc, atkal nonākam Gellert kalna pakājē..
- Nu? Ko darīsim?
- Protams, ka kāpsim augšā!
Interesanti! Iespējams, ka lielākā daļa no jums to jau zina, bet Budapešta ir sadalīta divās daļās, jo līdzīgi kā Rīgu, to sadala uz pusēm upe - Donava, izveidojot gandrīz atsevišķas pilsētas - Budu un Peštu. Un kas ir interesanti, Pešta ir ļoti plakana, kamēr Buda ir samērā kalnaina.
Gellerta kalnā kāpām no citas puses un labi ka tā, jo uzdūrāmies šai skaistajai skulptūrai, kas ļoti labi attēlo manis iepriekš sacīto:
 |
| Pa kreisi ir Buda, pa labi - Pešta. Bilde no google.com ;) |
Interesanti, ka šādus monumentus var atrast arī ASV un Japānā. Jūs jautāsiet, kas ir tie cilvēki aplī? Ja nekļūdos, tad ir tā, ka tas cilvēks, kurš ir pieplacis pie zemes ir Ābrahams (ebreju kultūra), pa labi no viņa ir Lao Tse (jeb Laodzi, attīstīja daoismu Ķīnā), tad ir Buda (budisms), tad Jēzus Kristus (kristietība) un Ehnatons (faraons Ēģiptē).
Tālāk dodamies uz parasto panorāmas apskates vietu, lai pagremdētos atmiņās un izbaudītu skaisto skatu uz naksnīgo Budapeštu:
Uztrāpījām īstajā vakarā, jo pēkšņi no malu malām sāk nākt dīvaini ģērbušies cilvēki.
Turki, itāļi, slovēņi, slovāki utt. To mēs saprotam, redzot dažādos karogus visur. Cik noprotam, tajā vakarā ir paredzēts kāds internacionāls folkmūzikas koncerts, kura sākumu mēs īsti pat nesagaidām, jo jādodas atpakaļ pie Viktora, lai līdz ar viņu rīt no rīta agri celtos un aidā uz Rumāniju!
Tālāk:
Balkāni un Itālija. Iebraucam Rumānijā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru