Venēcija etc. Budapešta.

Iepriekš:
Venēcija etc. Pa Ungāriju. Balatona ezers.

Piedodiet, bet šajā un turpmākajos stāstos vairs nebūs mūsu bilžu, jo Didža aparāts sāka pamatīgi niķoties lielajā karstumā. Bet, lai nebūtu pilnīgi sauss teksts - aizlienēšu kādu bildi no googles. ;) 

30.06.2010

No rīta pamodušies, paēdām nelielas brokastis, noskalojāmies dušā un sapakojām mantas. Sanāca biku uzkavēties pie reģistratūras, jo ar karti tieši todien nevar norēķināties. Nobijāmies, ka tagad jāiet atpakaļ 5 km uz centru, bet mūs izglāba turpat netālu esošais bankomāts. Noslēguši rēķinu, ejam uz šoseju stopēt. Pff.. vai tad duša no rīta kaut ko līdzēja? Nepagāja pat pusstunda un jau atkal esam pamatīgi sakarsuši!

Pie mums apstājas viens vīrietis, kas saka, ka aizvedīs mūs līdz autobānim. Braucam! Pēc pāris minūtēm esam tur un biku pagājuši uz priekšu, sākam stopēt. Bet nav tā labākā vieta stopēšanai un plus vēl lielais karstums mūs drīz vien aizdzen uz mazāku ceļu. Tur pēc neilgas stopēšanas apstājas meitene sarkanā - kā oga viņa bija! Viņa mūs uz Budapeštu nevar aizvest, bet uz citu pilsētu gan. Uz Kecskemét. Protams mums kartes nav pa rokai un tāpēc sakām - jā, braucam! Vēl jo vairāk tāpēc, ka tur esot vilciens, ar ko mierīgi uz Budapeštu varam aizbraukt. Braucam, braucam, bet sāk šķist, ka brauciens būs ilgāks nekā domājām. It kā dažbrīd domājam, ka varētu kāpt ārā un atsākt stopēt, bet - eh, nu labi.. ļausimies straumei! Un izpētījām Ungāriju vēl mazdrusciņ. :) 

Šeit mūsu tās dienas ceļojumkarte:

Galīgi ne pa ceļam uz Budapeštu, vai ne? :D

Mašīnīte tāda paveca un tāpēc vienīgā ventilācija ir priekšā atvērtie abi logi.. Uhh, kā mani sapūta! Bet bez tā būtu izcepusies.. 

Pēc nepilnām 2 stundām esam meitenes pilsētā un viņa mūs izlaiž pie pašas stacijas. Izstaipām kājas un ejam pirkt biļetes. Pēc saraksta it kā esam nokavējuši vienu vilcienu, bet īstenībā nē - tas kavējas. Tāpēc iznākuši uz platformas mums tieši piebrauc vajadzīgais vilciens. :) Kāpjam iekšā un uz Budapeštu! 

Tur nonākam jau nedaudz piekusuši no ceļošanas. Vismaz es.. Bet Didzis tik uz priekšu iekšā Budapeštā, kura jau pirms pāris gadiem izstaigāta krustu šķērsu. Tagad viņš man rādīs savas iemīļotākās vietas. Bet pirms tam - paēst, lūdzu. 

Pa ceļam uz pirmo apskates objektu, ieejam kādā vietējā kafejnīcā un paēdam frī kartupeļus ar karbonādēm. Vieta tāda inčīgi dīvaina un arī tās īpašnieks, kurš pašās beigās vai nu tīši, vai netīši gribēja biku mūs apšmaukt ar naudiņām. Bet mēs laipni palūdzām mūsu atlikumu, kuru arī dabūjām un gājām prom. Interesanti gan..

Tālāk mūsu ceļš ved kalnā un apskatām Budapeštas panorāmu. Pēc tam pa mazām ieliņām sākam meklēt vienu muzeju, kurš ir izvietots pazemē labirinta veidā un virs tā atrodas Buda pils. Saucas Labirinth of Buda Castle un mājas lapa ir šeit.

Pēc ilgākiem meklējumiem izdodas arī atrast. Ejam iekšā un jau uzreiz ir stāvas kāpnes lejup un atsvaidzinošs aukstums no pazemes. :) Šeit atkal nevar norēķināties ar karti un tāpēc Didzis atkal pazūd uz kādu laiciņu, lai atrastu bankomātu. Atgriežas ar naudiņu un Colas pudeli rokās. Tipiski.. :D

Samaksājam un ejam iekšā. 

Vieta patiešām ir apskates vērta un izbaudām. 

Pamatu pamatā ir alas, kuras ir veidojušās pateicoties karstajiem avotiem gandrīz pusmiljonu gadu atpakaļ. Tad cilvēks sāka tās apvienot un izveidojās labirints, kuru izmantoja militāriem mērķiem. Arī aukstā kara laikā.

Tagad tajā ir izvietots muzejs, kur katrā 'koridorī' ir izvietoti eksponāti simbolizējot cilvēku vēsturi. 

Te, piemēram, ir Laika kolonnas/Zemes centrs un izcelšanās vieta:

Un to visu pavada ļoti primitīvas skaņas no nekurienes (īstenībā - no apslēptām tumbām viscaur labirintam), ūdens pilēšana no sienām un skaņa, kad tu iekāp peļķē. :D

Šis koridoris bija jo īpaši baiss:

Huņņu koridors. Šo šaušalīgo ainu vēl vairāk pastiprināja tumsa, kurā bijām iepīti. Šīs bildes ir ņemtas no muzeja mājas lapas un ir ļoti izgaismotas. Cilvēkiem, kas gāja pēc mums, jau dalīja lukturīšus.

Šī ir renesanses zāle ar vīna strūklaku vidū. Didzis jau iepriekš bija sagatavojis vienu pudeli, lai paņemtu līdzi vīnu, bet es izvairījos to dzert, jo izlasīju, ka tas nebūtu vēlams. Pie tam pati izdomāju, ka neba jau viņi te katru dienu laiž jaunu vīnu. Gan jau, ka tas pats vīns te riņķo bez apstājas un nez ko tie tūristi samet tajā.. Pff..

Un šī spokainā galva ir patiešām bailes iedvesoša. Atgādinu, ka it īpaši tumsā.

Pēc šiem vēsturiskajiem koridoriem sekoja viens, kas lika smaidīt un aplaudēt cilvēku izdomai. Tas saucās The End of The End of History (Beigu vēstures beigas?). Šeit stāsta par Homo consumus un par tā atstātajām liecībām. Šeit ir viens lielisks piemērs:

Komentāri šeit ir lieki un ceru, ka lielākā daļa no jums iebrauca šī koridora būtībā. Jā, tie ir fiktīvi eksponāti un Homo consumus - nu, kurš patulkos? Jap, cilvēks patērētājs. Bravo! :)

Ar to šis interesantais labirints nebeidzas. Tālāk seko ekspozīcija ar nosaukumu Pantheon Budapest. Tās būtība ir parādīt cilvēkiem no visas pasaules savāktus dažādus eksponātus ar seno Dievu vārdiem tādējādi radot pašiem savu Panteonu. Doma gan tur ir dziļāka, tāpēc palasiet mājas lapā paši.. :) Piebildīšu vien, ka starp objektiem ir arī 2 no Latvijas. Došu kā piemēru šo Veneru.

Un šeit neliels koncerts, kas noticis labirintā, pieņemu, ka izstādes atvēršanas brīdī:

Pamatīgi izstaigājušies pa labirintu, dodamies atpakaļ uz virszemi. Didža nākamais mērķis - vēl viens kalns. Es nedaudz protestēju, jo esmu piekususi, bet tomēr ejam. Uhh, kāds Munameģis! Kad sasniedzām augšu biju nedaudz dusmīga, bet skaistā panorāma dusmas izkliedēja. Gluži saulrietu nesagaidījuši, devāmies atkal lejā un  posāmies jau ārā no Budapeštas. Tikām līdz centram, paēdām biku, saldajā nopirkām atkal ķiršus un devāmies uz vienu no stacijām. 

Gribam doties nedaudz ārā no pilsētas, lai rīt varētu sākt stopēt. Izvēlamies mazu pilsētu ar nosaukumu Vác, kas atrodas no Budapeštas kādu gabaliņu taisni uz augšu - mājupvirzienā. :) Tur nokļūstam pēc kādas stundas ar vilcienu, zīlējot kura ir nākamā pietura, jo ārā piķa melna tumsa. Pie stacijas apjautājamies 2 puišiem par šo pilsētu un viņi mums norāda virzienu, kur labāk atrast kādu pļavu, kur nakšņot. 

Jauka pastaiga tā bija. Pilsēta tāda neliela, bet izstiepta, tāpēc nākas biku paieties. Viss kluss un mierīgs un gaišs, jo laternas gar abām pusēm ceļam. Nesteidzīgi nonākam līdz pilsētas nomalei, kur pēc neilgiem meklējumiem atrodam labu nakšņošanas vietu. Gulējām netālu no kāda telefonsakartorņa, bet miedziņš bija labu labais. :)

Pa pa!