šopinnng!

:)

Sestdien ar Jeunessu devāmies iepirkties! Jiipiiī!

Vispirms devāmies uz Den Haag, kas ir lielāka pilsēta kā Hārlema un ir kādu 30 min attālumā no mums. Tur mērķis bija tirgus. Liels un plašs tirgus, kur var nopirkt.. manuprāt, visu! :D
Šeit mums pirkumi aprobežojās ar turku picas nopirkšanu. Vairāk mēs staigājām apkārt un vērojām. Tiiik interesanti! Tirgus kā jau tirgus, bet cilvēki.. Tik multikulturāla sabiedrība tur apgrozās.. Uz pirkstiem varēja saskaitīt nīderlandiešus. Visas pārējās tautības - nevar i saskaitīt. :)

Tālāk devāmies uz Roterdamu ar mērķi - veikals Primemarkt. Vienīgais veikals Nīderlandē, kas nāk no Anglijas. Liels veikals un kas protams svarīgi - lēts. :)
Bet par cik ir sestdiena, piebāzts ar cilvēkiem un tas gan nav forši. Bet labi, ka man ir čiliņa noskaņojums, tad jau vienalga par uz zemes nomestajām drēbēm, par neiedomājami garajām rindām uz ģērbtuvi un kasēm. Devu sev solījumu - es tur atgriezīšos, bet noteikti ne sestdienā. :D
Vai bija lēti? JĀ! Patiešām lēti.. Neko daudz sev nenopirku, jo kā ja es teicu - uz laikošanas kabīnēm pat nepaskatījos un tamdēļ tik tādas bez piemērošanas lietas varēju nopirkt. Iestrēgu apakšveļas nodaļā un nevarēju es nenopirkt komplektiņu par 4€! :D Izvēle gan nebija tā labākā, bet kaut ko jau vienmēr var atrast. :D

Noteikti atgriezīšos vēlreiz! :)

Atpakaļejot uz vilcienu, jāiet cauri iepirkšanās molam un iegājām mēs vienā mazā kurpju veikalā. Un jā.. iekrita acīs man zābaki. Gari vienkārši zābaki melnā (protams) krāsā un no ādas šķiet. Par 80€.
Ehh.. nu kāpēc atlaides nesākas tagad? Ļoti gribējās tur atgriezties, bet bet bet.. nu gan jau. Vēlāk. :)

Un ziniet, kas vēl? - vēl tikai 17 dienas. 17 dienas un es būšu mājās. :)

nobruka robots un slidoju es..

Piektdiena solījās būt ļoti vienmuļa diena aptiekā.. Jau no rīta pabeidzu uzpildīt robotu un drīz jau secināju, ka nav ko darīt. Tas solīja tik vienu - varētu ātrāk mājās tikt.. bet.

bet bet bet..

..uzkārās Pharmacom sistēma, kas ir savienota starp datoriem un robotu un čiks - robots vairs nestrādā! Tas nozīmē to, ka visas receptes ir jāpilda manuāli.. Tas ir - ņem lielu žurnālu, kur sarakstīti visi robota medikamenti alfabēta secībā un ir norādīta to atrašanās vieta robotā, atver robotu vaļā no otras puses un tad tik meklē sev nepieciešamo medikamentu vispirms žurnālā un pēc tam robotā. Robotam ir gandrīz 1000 kanālu..

:D jautri bija.. Un protams tad, kad medikaments paņemts - ir jāuzraksta cik daudz, ko un kur tu paņēmi, lai pēc tam šo info var ievadīt robotā.

Tjā.. sūdzēties par darba trūkumu tagad vairs nevarēja.. :D Līdz pēcpusdienai.. tad sistēma atsāka darboties un robots atdzīvojās. cik neinteresanti..
Un starp citu - visās aptiekās, kur izmanto šo sistēmu, roboti nestrādāja.. Un Pharmacom ir diez gan populārs..
---
Un vakarā.. vakarā bija sarunāts ar 3 meičām no aptiekas iet slidot. Pirms tam aizgāju mājās un biju tik jauki ieriktējusies pie datora, ka patiešām nekur negribējās iet.. un ārā auksts un lietains. Ehh, bet protams piespiedu sevi izvelties ārā no mājām.

Pāris minūtes auobusā ar Jeunessu un esam uz vietas. Liela sporta halle un blakus ledus halle. 5,60€ par 2 h un 5€ par slidu īri. Nav tik traki, ja piefiksē, ka tas ir uz 2 stundām. :)

Pāris reizes esmu bijusi uz ledus, bet to patiešām nevar dēvēt par mācēšanu slidot. :D
Ledus laukums ir sadalīts divās daļās un šķiet vairāk paredzēts ātrslidošanai ne hokejam, kā es esmu pieradusi. :D hokejs šeit viņiem nav populārs.
Vidū ir norobežots laukums, kur mazie mācās slidot - tur mēs dodamies vispirms. :D Lai uz turieni tiktu ir jāiet cauri tunelim. Sāku biku slidot un nesaprotu no kurienes nelielas lietus lāses man krīt virsū.. Un tad es paskatos augšup - debesis. Melnas debesis ar mēnesi pa vidu. Un ne miņas no jumta! :D Varat iedomāties kā es un pārējās meitenes smējās par manu neattapību.. :D

Un tad gājām uz lielo ārējo laukumu, kur pat profesionāļi ātrslidotāji slidoja.
Un kā man sanāca? Tīri ok.. :) palēnām čunčināju uz priekšu un centos izprast kā tas darāms. Šķiet, ka vēl pāris reizes un būšu atkodusi to fišku! :)

Vai es kritu? Nu.. tik uz pašām beigām vienu reizi piezemējos uz sava dibena, jo šķiet zaudēju savu koncentrēšanos.. :D

Es gribēšu vēl slidot! :)

Pēc tam pasēdējām kafejnīcā, biku papļāpājām un tad jau priecīgi nogurušas devāmies mājās. :) Tā lūk.
A nu ka visi mudīgi uz slidotavu! :)

rutīna?

Jā.. piektdien to kaut kā sajutu. Rutīnu. Un attīstot šo domu tālāk, vēl vairāk atskāršu, ka drīz braukšu mājās.. 23 dienas un man šķiet gribētos sadarīt vēl daudz ko līdz tam laikam!

Jap, arī apmeklēt coffee shop. Bet nē, nedarīšu to tamdēļ, ka vajag. Tikai tad, ja būs vajadzīgais garstāvoklis, ja būs laba kompānija un jā - nedaudz trakums iekšā!

Un jāsapērk jums dāvanas.

Un jāsāk tās atskaites. Pietiekami daudz esmu vērojusi. Tagad jāsāk beidzot summēt visu kopā! Vai palīdzēsiet man turēt sev šo doto solījumu?

Niderlandē kā mājās..

Jā.. Tāda bija sajūta no rīta, kad iebraucām Nīderlandē. Šķiet, ka pati līdz galam neapzinos, cik ļoti esmu iemīļojusi šo valsti. Nē, nē.. neuztraucaties, es noteikti atgriezīšos Latvijā. Tik vien secinājums, cik ļoti cilvēki pierod pie visa kā. :) ļoti gribu atgriezties Latvijā! :)

Sekoja vēl dažas jaukas dienas Nīderlandē kopā ar Didzi un tad jau atkal attā, attā.. Bet šoreiz ar domu, ka nākamreiz es būšu tā, ka sēdīsies lidmašīnā.

Līdz 16. decembrim 25 dienas. Tikai. :)

Vēl bildes:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/VelNedaudzNoNiderlandes#

Bonjour Paris! 2

Kur es paliku? Ak jā - pie jaukās Beres.
Bere ir metāla rotu darinātāja un viņas darbus var atrast šeit:
www.lunaticart.etsy.com

Nākamajā dienā devāmies meklēt viņas galeriju.
Ceļošanai pa Parīzi izmantojām metro, kuru ir viegli atkost un ar kura palīdzību var ātri nokļūt no punkta A līdz punktam B. Un tā pa visu Parīzes centru! :)

Dažu minūšu brauciens un esam vajadzīgajā metro stacijā. Pāris soļu pa vajadzīgo ielu un esam klāt pie galerijas Goutte de Terre (piliens zemes). Ui.. cik interesanti jutos! Cilvēku, par kuru tu esi tikai lasījis un kā darbus esi apbrīnojis un vēlējies nopirkt, tūliņ, tūliņ satiksi! Ui!! :)

Galerija vēl nav atvērusies, tamdēļ pieklauvējam pie stiklotajām durvīm.. Un jā - reku viņa ir. Smaidīgā meksikāniete Bere te, Parīzē! :)
Pa atvērtajām durvīm uzmanīgi spraucamies iekšā, jo dažs labs ir apkrāvies ar lielām ceļojum-somām. :D

Maza, smalka, eleganta, smaidīga tumšmate ar gandrīz melnām acīm laipni aicina mūs iekšā. Noliekam savas mantas, aplūkojam galeriju. Piesēžam un padzeram tasi tējas. Un parunājamies par šo un to. Tik jauki! :) Mmm..
Sarunājam tikties galerijā atkal vakarā, lai kopīgi dotos uz viņas mājām.. un aidā mēs abi bez mantām iekš Parīzes! :)

Ko mēs sadarījām pirmajā dienā? Tjā.. devāmies aplūkot Eifeli, sākām stāvēt rindā, taču tad izsecinājām, ka nepaspēsim atgriesties galerijā līdz norunātajam laikam un pametām rindu. Un tad nu vnk iečilojām apkārt, staigājoties.. :) Pabijām pie Luvras, Tilerī dārzos..
Un tad jau atkal pie Beres galerijā. Tā ir slēgta un tad nu atkal klauvējamies. Bet šoreiz manam mazu cilvēciņu pie datora. Smaidam un mājam viņam un beidzot viņš saprot, ka jāpasauc mamma. Tas bija Beres jaukais luteklītis - viņas apburošais dēls Teva. Nu īsts saldumiņš!! :)
Bere mūs ielaiž, paņemam savas mantas un gatavojamies doties uz viņas māju pusi. Teva skatījās kādu multfilmu, tāpēc viņš diktam apvainojās, ka tagad pēkšņi jāiet mājās. Nu.. kaut kā tomēr mājās nonācām. :D Paēdam garšīgas Beres pagatavotas vakariņas un mēs vēl izejam nelielā vakara pastaigā. Kāpām augstu. Bet nē - nekritām lejā. Atpakaļ tikām tāpat kā augšā - pa trepēm. Bijām pie Monmartras. Baznīca kalna galā. Ieejot iekšā izbrīnamies, ka notiek dievkalpojums. Piesēžam uz brīdi un tad jau ejam ārā. Un ārā - debešķīgs skats uz tumsā izgaismoto Parīzi. :)

Nākamajā dienā gan tikām pašā augšā Eifelī! Nepatika man gaidīt, taču bij tā vērts.. Laiks mūs lutināja. Saule. Gaismas. Skaista ir Parīze no Eifeļ-augšas. :)

Vakarā vēl daudz jo daudz staigāšanas.. Bijām pie Parīzes Dievmātes katedrāles un wow..! Gaišās gotiskās sienas tā kontrastēja ar melnajām debesīm, ka iedvesa lielu bijību..
Modernais Pompidū centrs ar visām savām caurulēm šķiet ir kā viena no jauniešu satikšanās/ietusēšanas vietām. Tik žēl, ka abiem fočiki bija bez dzīvības pazīmēm.. :D

Un pēdējā diena.. Pārsteigums jau pašā dienas sākumā - izkāpuši no metro, uzduramies uz ielu nekārtībām. Kā pēc tam noskaidrojām - iespējams, ka vainīgs bijis fultbols. :D Kaislīga tauta! :) Pilns ar apbruņotiem policistiem, ielas piemētātas ar apelsīniem un citiem augļiem, bet kā liekas - kulmināciju nokavējām. :D

Nu neko, pabrīnamies un dodamies tālāk. Uznāk neliels lietutiņš, bet veiksmīgi paslēpjamies laivā, lai tēlotu normālus tūristus un noraudzītos uz Parīzi braucot pa Sēnu. Tjā.. Parīzes Dievmātes katedrāle dienas gaismā vairs neizskatās tik biedējoša. :D

Bijām arī pie Triumfa arkas. No sākuma liels apjukums, jo visapkārt tai brauc daudz jo daudz mašīnu un nekādīgi tikt pāri, bet tad jau saprotam, ka jābūt kaut kur pazemes tunelim un pēc brīža tādu arī atrodam. :) Triumfa arkā var arī ieiet iekšā.. varbūt nākamreiz? :D Pačilojām zem tās vienkārši mēģinot iztēloties tās pirmsākumus..

Un pienāca vakars. Bere ieteica aiziet uz vienas rotu galerijas atklāšanu un aizdevāmies ar'. Maza gaiša telpa ar pie sienas piekarinātām rotām. Interesantām rotām, kur katrai savs stāsts. Telpa ir piebāzta ar cilvēkiem, kur šķiet visi viens otru pazīst un drīz vien pametam šo saviesīgo būšanu. Pastaigājamies vēl biku un tad jau atpakaļ pie Beres, lai paēstu garšīgas picas un atvadītos.
Kā nelielu pateicību uzdāvinu Berei savu ķiršīš - brošiņu.


Ehh.. ku Bere bija jauka! Ļoti ceru, ka izdosies vēl kādreiz viņu satikt! Un viņas jauko dēlu Tevu ar! :)

Un tad nu atvadījušies devāmies uz Eirolines autobusu, lai no agra rīta attaptos Amsterdamā. :)

Tāds bija mans ceļojums Parīzē. Atkārtošos.. bildes ir šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/Paris#

Bonjour Paris!

..tā nodomāju, kad 4os no rīta pamodos viesnīcas istabiņā virs ļoti trokšņainas ielas, kas šķiet nenoklusa visas nakts garumā. Nu traks var palikt cik skaļi bija, nekādi vairs iemigt nevar! Bet tas jau nav tik svarīgi..! Svarīgi ir tas, ka es esmu Parīzē, pavisam netālu no gigantiskā dzelzs Eifeļtorņa, majestātiskās Triumfa arkas un nakts gaismā biedējošās Parīzes Dievmātes katedrāles. :)

Līdz Parīzei tiku ar Eirolines autobusu, izbraucot jau ap trijiem pēcpusdienā un Parīzē ierodoties neīsi pirms pusnakts. Bija gan plānots būt tur jau ap 23ijiem, taču dažus kilometrus pirms pašas Parīzes mūs apturēja policija, veicot pasu kontroli. Nopētija sīki jo sīki manu Krievijas vīzu, bet neko neteica. Dažiem lika parādīt savu bagāžu (kā nekā no A'damas tak braucam - noteikti vedam zālīti pāri robežai!) un pēc kādass stundiņas mūs atlaida. Un wholā - esmu laimīgi nogurusi tikusi līdz Parīzei!

Gallieni stacijā sagaida mani Didzis un aidā uz tuvējo viesnīcu, lai nākamajās dienās iepazītos ar Parīzi tuvāk. :) Pastaiga līdz viesnīcai gan nevieš labu iespaidu - viss ļoti netīrs un piedrazots, bet tas tāpēc varbūt, ka gājām pa īsākajiem ceļiem - pa sānieliņām. :D

Viesnīciņa bija tīri ok, ņemot vērā, ka mēs par dubultnumuriņu uz vienu nakti kopā samaksājām zem 50€. Kā jau minēju sākumā - bija skaļi, taču viss pārējais - gultas veļa, tīrība, personāls bija ļoti labs. :)

Nākamajā dienā nelielas brokastis un aidā Parīzes ielās!
Jautāsiet, kur nakšņojām atlikušās naktis? Šeit tad jāsāk stāsts par Etsy. :)

Tie, kas mani pazīst, zina, ka man ir hobijs - rokdarbi. Un ir mājas lapa etsy.com, kas ir lielumliels internetveikals, kur gan profesionāli mākslinieki, gan amatieri var izveidot savu mazu veikaliņu un pārdot savus paštaisītos darbus. Šeit var atrast tik ļoti daudz ko! Gan apģērbu, gan kurpes, gan rotaslietas, gan mēbeles, gan kosmētiku, gan.., gan... Un pa vasaru varēja samklēt arī manus tamborējumus - gan bikini, gan rotas lietas. :) Bet tagad mans veikaliņš ir atvaļinājumā. :) Un pirksti niezēt niez atgriesties tur ar jauniem spēkiem un jaunu iedvesmu! Etsy rada atkarību.

Atgriežos pie stāsta par Parīzi..
Ir viena Etsy māksliniece, kuras rotas jau labu laiciņu ir iekritušas man acīs.. Nu tik ļoti gribētos visu visu no viņas nopirkt! :D
Un šī māksliniece - lunaticart jeb Bere dzīvo Parīzē.. Jautāt jau drīkst, vai ne? Sākuma doma - ekskursija viņas galerijā attīstās līdz palikšanai pie viņas uz trim dienām. :)

Un šeit es stāstu pārtraukšu, jo ir jau vēls. Un kaut kur atkal esmu noķērusi lielo ļauno bacili. Šoriez iesnu un klepus bacili. Grr.. Tamdēļ iešu gulēt, lai rīt var turpināt. :)

Un šeit būs bildes redzamas:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/Paris#

ar labu nakti..

au revoir!

Es dodos prom uz Parīzi!

Gaidiet kādu ziņu.. emm.. pēc nedēļas? :)

Pa pa!!

Salvia officinalis - es Tevi pielūdzu!

Kā es izārstējos?

Atbilde - Salvia officinalis.

Atbrauca Sveta pie manis ciemos un teica - pamēģini paskalot kaklu ar Salvijas tēju. Labi. Rīt tātad mums ir jāatrod šī salvija kaut kur.

Nē, negājām mēs pļavās meklēt šo noslēpumaino puķi. Domājām, kādā drogērijā vai aptiekā paprasīt..

Bet, bet, bet.. bijām mēs tai Hārlemas tirgū un uzdūrāmies mēs vienai sievietei, kas pārdeva dažādus garšvielas/garšaugus. Un tai starpā pamanījām Salviju. Jeij!

Un vakarā, pēc jaukās pastaigas gar jūru, paskaloju sev kaklu. Un man šķiet es nemelošu, sakot, ka pēc pāris glrrr glrrr glrrr mans kakls patiešām sajutās labāk. :)

Un no rīta!! Vai man patiešām sāpēja kakls? Nē, neatceros.. :D

Tamdēļ es vēlreiz saku:

es Tevi pielūdzu - o, Salvia officinalis!

Sveta.

Bija man ciemiņš. Sveta. Studē viņa arī farmāciju, tikai vienu gadu zemāk nekā es un tagad ar Erasmus atrodas Minhenē, Vācijā.

Tiiik jauki bija viņu satikt! :) Ļoti, ļoti jauki. It sevišķi pēc tādas jautras dieniņas.. Un vēl slimai esot. Tad patiešam gribas kādu tuvu cilvēku sev blakus.

Tātad.. samīļojām viena otru un aidā uz mājām. Jūtos ļoti atvieglota, kad uzzinu, ka arī Sveta ir ļoti piekususi un tamdēļ tajā vakarā nekādu sight-seeing (ekskursijas apkārt) neveicam, bet dodamies mājās, lai pagatavotu kaut ko garšīgu vakariņām.

Pagatavojām garšīgu pastu, paēdām, sarunu sarunas un drīz jau devāmies gulēt. :) Viss būtu perfekti, ja vien tas sasodītais kakls nesāpētu..

Nākamajā dienā devāmies uz Hārlemas centru un tur jau atkal jaukais tirdziņš priekšā. Laiks pieturējās tīri ciešams, ja neskaita tās pāris reizes, kad uzsmidzināja neliels lietutiņš..

Pēc Hārlemas apskates, devāmies pie jūras. Uz pilsētu Zandvoort, kas atrodas 11 min attālumā no Hārlemas, ja brauc ar vilcienu. Uhh, ku jauki bija! lai arī slima, bet tik jauki bija paelpot svaigo jūras gaisu.. (viens no varbūtējiem iemesliem, kāpēc es tagad esmu vesela..)

Pastaigājām pa jūras malu, bet tavu nelaimi - sākā līt lietus. Nu nejauki, ka tā! :D
Dodamies atpakaļ pilsētas virzienā un domājam ko darīt. Iesim paēst kaut ko! Uz kādu jauku kafejnīcu.. :)
Atradām tādu un labi, ka tieši tajā iegājām.. Dabūjam ēdienkarti un nu lūkojam ko pasūtīt. Man ar manu sāpošo kaklu lūdzu ko siltu un šķidru - tātad kādu zupu. Un nevarēju pretoties šampinjonu krēmzupai. :)

Un, cilvēki!! Tiiiik garšīgi bija! Wow! Sveta ar šo izvēlējās un mēs abas kusām ēdot šo debešķīgu šampinjonu biezzupu..
Pasneigšanas veids ar bij feins. Atnesa mums katrai milzonīgu zupas šķīvi, kur protams pati zupa procentuāli aizņēma šķīvja mazāko daļu. Un klāt - kraukšķīga, mīksta, svaiga baltmaize ar sviestu ar zaļumiem. Fantastiksa kombinācija! :)

Paēdām un laimīgas devāmies projām. :) Biku pastaigājām vēl pa pilsētu un jūras krastu (jo bija pārstājis līt un parādījās pat jauka saulīte) un jau tumsai metoties devāmies uz māju pusi.

Vakarā uzsildījām nopirtās lumpijas (ir tāds vjetnamiešu ēdiens), paēdām augļu salātus un aidā uz miega valstību!

Un šodien. Šodien cēlāmies tā agrāk, ar vienu mērķi - Amsterdama. Bijām tur ap 11iem un laika limits līdz 2iem. Tad nu sekoja pastaigu pastaigas.. Jaukas pastaigas, jo šodien bija īpaši jauks laiks, jo spīdēja silta jo silta saulīte. Kaut gan - ēnā bez saules bija diezgan pavēss. No rīta pat mums abām likās, ka redzam ko līdzīgu salnām uz mājas jumtiem.

Patīk man Amsterdama. Arī rudenī. :) Un arī svētdienā..

Atpakaļ uz staciju un atvadas. Es vienā virzienā ar savu vilcienu, Sveta pretējā. Un smaids abām uz lūpām.

Bildes (no Svetas) sekos kaut kad vēlāk. ;)

uhh.. stāsts par tā, kā es paliku aiz durvīm.

Trešdien, ceturtdien atgriezos darbiņā, bet ar tādu iekšējo sajūtu - ka neesmu līdz galam tomēr vesela. Bet mājās palikt ar negribējās.. no nepārtrauktās gulēšanas vien galva jau dulla. :D

Un aizdoma apstiprinājās.. ceturtdien vakarā jūtu, ka atkal jau temperatūra ceļas. Un tas kakls. Nekad tā nav sāpējis kakls. Protams, visas sūkājamās tabletes nelīdz ne velna.
Un jā - medu ēdu karotēm, tēju ar dzēru. Bet nelīdz. Ne labāk paliek, ne sliktāk.

Bet par šo vēl paturpināšu.. Jo kakls tagad vairs nesāp. Kā es izārstējos? - par to citā stāstā. Stāstā par salviju. Bet tagad.. tagad par piektdienu!

Tātad jutu ceturtdien, ka nav labi un jau laicīgi aizsūtīju īsziņu priekšniecei, ka piektdien darbā (atkal jau!) nebūšu. Protams, ka viss kārtībā, lai ārstējos!

Un tad nu palikos mājās. No rīta bija labāk, bet tas sasodītais kakls! Pat ēdienu vairs nevar izbaudīt - kā sāp! :(

Vakarā jāatbrauc Svetai un tad nu ap 4iem domāju - jāaiziet uz veikalu izvēdināt galvu un sapirkt ko gardu. Un.. un.. unnn. Jau otro reizi es to izdarīju! - atstāju atslēgas istabā, a durvis automātiski ciet! Nu forši! Es te puslima tagad vēl mājās netieku. Nelāgi jo ļoti paliek ap sirdi, kad cenšos sazvanīt Yodit, bet viņa neceļ. Bet kaut kā man tāds čiliņ garīgais un panika neiestājas.

Aizgāju uz veikalu, papildināju savu telefona kredītu, nopirku sev zaļu kurtku second-hand veikalā (tieši nodomāju - kad es šo atcerēšos, tikai pasmiešos un tā arī protams tagad ir) un beidzot saņemu zvanu no Yodit. Izstāstu kas noticis, cik blonda esmu utt un uzzinu, ka viņa mājās būs tik pēc kādām 2 stundām. A sāk jau krēslot.. :D Nu ko lai tagad dara. Parēķinu, ka pēc kāda laiciņa arī Svetai jau jābūt klāt un tad nu tik izsecinu, ka jāpastaigājas biku (labi, ka biju silti jo silti saģērbusies..) un tad jau vai nu Yodit, vai Sveta man pievienosies.

Aizstaigāju līdz centram. Nopirku sev beidzot Fair Trade tēju (dievinu to, kura ir ar medu un to, kas ar kanēli! Brīnumgardas!), nopirku gumiju un vienkārši ieelpoju svaigu gaisu. Patīkama pastaiga īstenībā. :)

Un tad jau saņemu ziņu no Yodit, ka viņa drīz būs Hārlemā, sagaidu viņu stacijā un ejam uz mājām. Tieku iekšā mājās - protams, atslēga stāv uz galda un aidā atkal prom uz staciju satikt Svetu.

Kas teica, ka slimam ir jāārtstējas mierā un klusumā, tas ir, gultā. Nea! Vajag tā kā es!! :D (nu labi, muļķojos es te. topošajam farmaceitam tā neklātos runāt..) :D

man būs ciemiņš.. Nr.2

Jaukā Sveta apciemos mani šajā nedēļas nogalē un tas tā silda sirdi!!! :))

Viņa pašlaik ir Vācijā arī kā Erasmus studente un esam tik tuvu, ka grēks būtu neapciemot vienai otru.. :)

Jipijeij!!

Kā man patīk ciemiņi!! :)