Trešdien, ceturtdien atgriezos darbiņā, bet ar tādu iekšējo sajūtu - ka neesmu līdz galam tomēr vesela. Bet mājās palikt ar negribējās.. no nepārtrauktās gulēšanas vien galva jau dulla. :D
Un aizdoma apstiprinājās.. ceturtdien vakarā jūtu, ka atkal jau temperatūra ceļas. Un tas kakls. Nekad tā nav sāpējis kakls. Protams, visas sūkājamās tabletes nelīdz ne velna.
Un jā - medu ēdu karotēm, tēju ar dzēru. Bet nelīdz. Ne labāk paliek, ne sliktāk.
Bet par šo vēl paturpināšu.. Jo kakls tagad vairs nesāp. Kā es izārstējos? - par to citā stāstā. Stāstā par salviju. Bet tagad.. tagad par piektdienu!
Tātad jutu ceturtdien, ka nav labi un jau laicīgi aizsūtīju īsziņu priekšniecei, ka piektdien darbā (atkal jau!) nebūšu. Protams, ka viss kārtībā, lai ārstējos!
Un tad nu palikos mājās. No rīta bija labāk, bet tas sasodītais kakls! Pat ēdienu vairs nevar izbaudīt - kā sāp! :(
Vakarā jāatbrauc Svetai un tad nu ap 4iem domāju - jāaiziet uz veikalu izvēdināt galvu un sapirkt ko gardu. Un.. un.. unnn. Jau otro reizi es to izdarīju! - atstāju atslēgas istabā, a durvis automātiski ciet! Nu forši! Es te puslima tagad vēl mājās netieku. Nelāgi jo ļoti paliek ap sirdi, kad cenšos sazvanīt Yodit, bet viņa neceļ. Bet kaut kā man tāds čiliņ garīgais un panika neiestājas.
Aizgāju uz veikalu, papildināju savu telefona kredītu, nopirku sev zaļu kurtku second-hand veikalā (tieši nodomāju - kad es šo atcerēšos, tikai pasmiešos un tā arī protams tagad ir) un beidzot saņemu zvanu no Yodit. Izstāstu kas noticis, cik blonda esmu utt un uzzinu, ka viņa mājās būs tik pēc kādām 2 stundām. A sāk jau krēslot.. :D Nu ko lai tagad dara. Parēķinu, ka pēc kāda laiciņa arī Svetai jau jābūt klāt un tad nu tik izsecinu, ka jāpastaigājas biku (labi, ka biju silti jo silti saģērbusies..) un tad jau vai nu Yodit, vai Sveta man pievienosies.
Aizstaigāju līdz centram. Nopirku sev beidzot Fair Trade tēju (dievinu to, kura ir ar medu un to, kas ar kanēli! Brīnumgardas!), nopirku gumiju un vienkārši ieelpoju svaigu gaisu. Patīkama pastaiga īstenībā. :)
Un tad jau saņemu ziņu no Yodit, ka viņa drīz būs Hārlemā, sagaidu viņu stacijā un ejam uz mājām. Tieku iekšā mājās - protams, atslēga stāv uz galda un aidā atkal prom uz staciju satikt Svetu.
Kas teica, ka slimam ir jāārtstējas mierā un klusumā, tas ir, gultā. Nea! Vajag tā kā es!! :D (nu labi, muļķojos es te. topošajam farmaceitam tā neklātos runāt..) :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru