Bere ir metāla rotu darinātāja un viņas darbus var atrast šeit:
www.lunaticart.etsy.com
Nākamajā dienā devāmies meklēt viņas galeriju.
Ceļošanai pa Parīzi izmantojām metro, kuru ir viegli atkost un ar kura palīdzību var ātri nokļūt no punkta A līdz punktam B. Un tā pa visu Parīzes centru! :)
Dažu minūšu brauciens un esam vajadzīgajā metro stacijā. Pāris soļu pa vajadzīgo ielu un esam klāt pie galerijas Goutte de Terre (piliens zemes). Ui.. cik interesanti jutos! Cilvēku, par kuru tu esi tikai lasījis un kā darbus esi apbrīnojis un vēlējies nopirkt, tūliņ, tūliņ satiksi! Ui!! :)
Galerija vēl nav atvērusies, tamdēļ pieklauvējam pie stiklotajām durvīm.. Un jā - reku viņa ir. Smaidīgā meksikāniete Bere te, Parīzē! :)
Pa atvērtajām durvīm uzmanīgi spraucamies iekšā, jo dažs labs ir apkrāvies ar lielām ceļojum-somām. :D
Maza, smalka, eleganta, smaidīga tumšmate ar gandrīz melnām acīm laipni aicina mūs iekšā. Noliekam savas mantas, aplūkojam galeriju. Piesēžam un padzeram tasi tējas. Un parunājamies par šo un to. Tik jauki! :) Mmm..
Sarunājam tikties galerijā atkal vakarā, lai kopīgi dotos uz viņas mājām.. un aidā mēs abi bez mantām iekš Parīzes! :)
Ko mēs sadarījām pirmajā dienā? Tjā.. devāmies aplūkot Eifeli, sākām stāvēt rindā, taču tad izsecinājām, ka nepaspēsim atgriesties galerijā līdz norunātajam laikam un pametām rindu. Un tad nu vnk iečilojām apkārt, staigājoties.. :) Pabijām pie Luvras, Tilerī dārzos..
Un tad jau atkal pie Beres galerijā. Tā ir slēgta un tad nu atkal klauvējamies. Bet šoreiz manam mazu cilvēciņu pie datora. Smaidam un mājam viņam un beidzot viņš saprot, ka jāpasauc mamma. Tas bija Beres jaukais luteklītis - viņas apburošais dēls Teva. Nu īsts saldumiņš!! :)
Bere mūs ielaiž, paņemam savas mantas un gatavojamies doties uz viņas māju pusi. Teva skatījās kādu multfilmu, tāpēc viņš diktam apvainojās, ka tagad pēkšņi jāiet mājās. Nu.. kaut kā tomēr mājās nonācām. :D Paēdam garšīgas Beres pagatavotas vakariņas un mēs vēl izejam nelielā vakara pastaigā. Kāpām augstu. Bet nē - nekritām lejā. Atpakaļ tikām tāpat kā augšā - pa trepēm. Bijām pie Monmartras. Baznīca kalna galā. Ieejot iekšā izbrīnamies, ka notiek dievkalpojums. Piesēžam uz brīdi un tad jau ejam ārā. Un ārā - debešķīgs skats uz tumsā izgaismoto Parīzi. :)
Nākamajā dienā gan tikām pašā augšā Eifelī! Nepatika man gaidīt, taču bij tā vērts.. Laiks mūs lutināja. Saule. Gaismas. Skaista ir Parīze no Eifeļ-augšas. :)
Vakarā vēl daudz jo daudz staigāšanas.. Bijām pie Parīzes Dievmātes katedrāles un wow..! Gaišās gotiskās sienas tā kontrastēja ar melnajām debesīm, ka iedvesa lielu bijību..
Modernais Pompidū centrs ar visām savām caurulēm šķiet ir kā viena no jauniešu satikšanās/ietusēšanas vietām. Tik žēl, ka abiem fočiki bija bez dzīvības pazīmēm.. :D
Un pēdējā diena.. Pārsteigums jau pašā dienas sākumā - izkāpuši no metro, uzduramies uz ielu nekārtībām. Kā pēc tam noskaidrojām - iespējams, ka vainīgs bijis fultbols. :D Kaislīga tauta! :) Pilns ar apbruņotiem policistiem, ielas piemētātas ar apelsīniem un citiem augļiem, bet kā liekas - kulmināciju nokavējām. :D
Nu neko, pabrīnamies un dodamies tālāk. Uznāk neliels lietutiņš, bet veiksmīgi paslēpjamies laivā, lai tēlotu normālus tūristus un noraudzītos uz Parīzi braucot pa Sēnu. Tjā.. Parīzes Dievmātes katedrāle dienas gaismā vairs neizskatās tik biedējoša. :D
Bijām arī pie Triumfa arkas. No sākuma liels apjukums, jo visapkārt tai brauc daudz jo daudz mašīnu un nekādīgi tikt pāri, bet tad jau saprotam, ka jābūt kaut kur pazemes tunelim un pēc brīža tādu arī atrodam. :) Triumfa arkā var arī ieiet iekšā.. varbūt nākamreiz? :D Pačilojām zem tās vienkārši mēģinot iztēloties tās pirmsākumus..
Un pienāca vakars. Bere ieteica aiziet uz vienas rotu galerijas atklāšanu un aizdevāmies ar'. Maza gaiša telpa ar pie sienas piekarinātām rotām. Interesantām rotām, kur katrai savs stāsts. Telpa ir piebāzta ar cilvēkiem, kur šķiet visi viens otru pazīst un drīz vien pametam šo saviesīgo būšanu. Pastaigājamies vēl biku un tad jau atpakaļ pie Beres, lai paēstu garšīgas picas un atvadītos.
Kā nelielu pateicību uzdāvinu Berei savu ķiršīš - brošiņu.
Ehh.. ku Bere bija jauka! Ļoti ceru, ka izdosies vēl kādreiz viņu satikt! Un viņas jauko dēlu Tevu ar! :)
Un tad nu atvadījušies devāmies uz Eirolines autobusu, lai no agra rīta attaptos Amsterdamā. :)
Tāds bija mans ceļojums Parīzē. Atkārtošos.. bildes ir šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/Paris#
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru