Kā jau mūsu idejai pienāktos, tā radās nejauši un rīcība sekoja ļoti drīzi pēc tam.
Braucam laivot nedēļas nogalē! Braucam! :)
9. - 10.07.2010
No Didža mājām savācam laivu, telti un visu, visu citu un braucam uz Tukumu. Tur paliekam pa nakti, nākamajā dienā ekskursija pa Tukumu, ēdot garšīgo Viljas saldējumu un Kvazi picu. Un pēcpusdienā mana māsa aizved mūs līdz Pūrei. Šeit mēs sāksim laivot!
Izbrienam cauri pļavai un brīdī, kad zāles sniedzas mums pāri galvai, esam atnākuši līdz upei. Paejamies uz priekšu, lai atrastu labu iekāpšanas vietu un Didzis sāk pumpēt laivu. Visu sagatavojam un aidā pie airiem!
Uhh.. kāds prieks man bij! Ja godīgi - pirmo reizi laivoju.. Un, un, un - tik forši! Ūdentiņš silts, pilns ar zilajām spārēm, kas lidinās visapkārt un reibina tev galvu. Nu tik forši! :) Un miers un klusums visapkārt.. Mmm..
Un vakara saulīte ir tik jauka.. Mīļākais laiks vasarā šķiet ir tieši vakari, kad nav vairs tik karsts, bet vēl ir gaišs. Iedvesmojoši! :)
Daudzi izbrīnījās, kad teicām, ka sākām laivot no Pūres, jo liekas, ka tur tikai grāvis. Un grāvi mums arī vajadzēja! Jo interesanti ir redzēt kā upe izveidojas un kā plūst ne nu gluži no pirmsākuma, bet tuvāk tam gan! Un bija jauki ka bijām vienīgie laivotāji tovakar.
Pabraucām uz priekšu kādas 2 stundas varbūt vai vairāk un atradām lielisku vietu, kur pārnakšņot.
Šeit mēs kāpām augšā un vēl vakarā peldējāmies. Uzcēlām sev telti un drīz vien jau devāmies pie miera.
Bet pirms iet gulēt, tvēru saules pēdējos starus..
No rīta dzirdam, ka pie mūsu apmetnes piebrauc mašīna. Bet tā kā mūs neviens netraucē, guļam tālāk. Kad esam piemodušies, ēdam brokastis un saldajā biju sagādājusi arī kādu meža zemeni..
Kad sākām jau vākt savas mantas, parādījās mašīnas šoferītis. Vīrietis, kas kādam noteikti jau ir vectēvs un kas atbraucis uz rīta copi. Sasveicināmies. Atbildām, ka sākām laivot jau no Pūres un viņš savukārt atbild, ka neko diži nav noķeris. Vienu asari, kuru tāpat ir apžēlojies un iemetis atpakaļ upē.
Lai veicas-, vēl nosauc viņš un mēs.
Laivojam tālāk!
Airējoties ir ko uzmanīties, jo upe samērā aizaugusi. Un kulmināciju tas sasniedz šajā brīdī:
Vienā brīdī vienkārši apstājāmies, jo nevar saprast kur tālāk. Sekojam straumei un līdz ar to braucam cauri džungļiem! Trakums kaut kāds! Pamatīgi izsmejamies, bet pēc tam nav jauki, jo visa laiva pilna ar maziem knišļiem, no kuriem gribas tikt vaļā.
Diena ir karsta. Ļoti. Un tāpēc varbūt nebija vairs tik jauki kā iepriekšējā vakarā.
Karstums atstāj savas pēdas arī uz kukaiņiem. Spāres dikti nāca ciemos pie mums. Un nelidoja prom, pat kad roku vicina. :D
Kad bijām sasnieguši Kandavu, upe meta līkumu līkumus. Un tad gar krastiem varēja vērot dzīvību. I atpūtniekus, kas atbraukuši papeldēt, i citus laivotājus. Pārsvarā gan bija kanoe laivas, kuras man ar kādreiz gribētos pamēģināt, kamēr Didzis spurojas pretim, sakot, ka tās pārāk ātras un nevar tik labi izbaudīt dabu. :) Var jau būt..
Pa dienas vidu baigi izkarsējāmies. Es vēl vairāk sabrūnēju, kamēr Didzis apsārtināja savu vēderu. Nabadziņš..
Uz vakarpusi bijām tikuši cauri Kandavai un bija skaidrs, ka šovakar Sabili mums nesasniegt, bet ir labi kā ir. Gala punkts mums bija atpūtas centrs Plosti, kas ir pa vidu starp Kandavu un Sabili. Sazvanījos ar savu māsu un sēdāmies šosejas malā, lai gaidītu, kad viņa atbrauks.
Tāds lūk īsumā bija mūsu ceļojums pa Abavu. Izmēģiniet jūs ar! :)
Pa pa! - līdz nākamajam piedzīvojumam!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru