Iepriekš:
Venēcija etc. Ievads
21. - 22.06.2010
Itālijā protams nolaižamies lidostā, kas aptuveni stundas attālumā no īstās Venēcijas. Tas jau bija zināms un tāpēc ejam ārā un skatāmies pēc shuttle bus (tiešs reiss uz vajadzīgo vietu). Tādu atrodam un par izbrīnu katrs samaksājam tikai ap 5€ (Frankfurtē šī maksa bija divtik liela). Sēžamies iekšā un aidā uz Venēciju! Šeit jau paspējis satumst kaut gan pulkstenis pēc vietējā laika rāda tikai 9. Jauka ir tāda ekskursija jau pašā sākumā. Vienkārši sēdi un vēro. :)
Venēcija etc. Ievads
21. - 22.06.2010
Itālijā protams nolaižamies lidostā, kas aptuveni stundas attālumā no īstās Venēcijas. Tas jau bija zināms un tāpēc ejam ārā un skatāmies pēc shuttle bus (tiešs reiss uz vajadzīgo vietu). Tādu atrodam un par izbrīnu katrs samaksājam tikai ap 5€ (Frankfurtē šī maksa bija divtik liela). Sēžamies iekšā un aidā uz Venēciju! Šeit jau paspējis satumst kaut gan pulkstenis pēc vietējā laika rāda tikai 9. Jauka ir tāda ekskursija jau pašā sākumā. Vienkārši sēdi un vēro. :)
Mēs nebraucam līdz pašam Venēcijas centram, jo mūsu kempings (Camping Village Jolly), kur apmetīsimies, atrodas Margheras rajonā, tāpēc kāpjam ārā Mestres rajonā, lai no turienes sāktu meklēt!! (jā, jūs pareizi sapratāt - šeit sākas jau pirmais piedzīvojums) mūsu kempingu. Protams kartes nav un ir tikai Didža atmiņa un viņa deguns.
Ir tumšs un rajons neizskatās pārāk bīstams vien tas, ka esmu nogurusi un apkārt nemanu pārāk daudz cilvēku. Sākam iet un iet un iet. Protams, ka man tas nepatīk un jau kādā pusceļā sabožos. :D Pareizi jau mēs gājām, tikai tādu 'nelielu' līkumu veicām. Jau pašā sākumā mums vajadzēja pie stacijas iziet cauri tunelim, kas ved zem sliedēm, bet mēs tā vietā gājām apkārt līdz atradām tiltu, kas ved pāri sliedēm. Un nē - tā vienkārši nebija iespējams pāriet sliedes kā tas pie mums ir - tur viss ir iežogots. Labums tāds, ka pa ceļam pie viena benzīntanka atradām karti, kur beidzot! precīzi varēja saprast kur iet.
Ļoooti piekususi un sabozusies es un Didzis, kas ar sāk dusmoties, ka es dusmojos, beidzot sasniedzam kempingu. Atbildīgā persona ierāda mums mūsu mājiņu un ar labu nakti!
Nu nē, kad tiku pie gultiņas, vairs nebiju sabozusies. Un Didzis arī. :)
Nākamajā rītā tā kārtīgi apskatām savu mājiņu un ir baigi labi!
35€ par vienu nakti abām personām. Iekšā gan duša ar silto ūdeni, gan tualete, gan ledusskapis un gultas ar visiem pārvalkiem. Priekš Venēcijas ir ok. :) Plus vēl teritorijā ir arī peldbaseins, kur katrs apmeklētājs noteiktos laikos var plunčāties cik tik sirdij tīk.
No rīta beidzot izčammājamies, nokārtojam visas lietas reģistratūrā un dodamies ar kājām meklēt sabiedrisko autobusu, kas mūs aizvizinās uz pašu Venēcijas centru. 6. autobusu nav pārāk grūti atrast un par cik autobusa šoferim nav biļešu ko mums pārdot, braucam kā zaķi uz centru.
Jau kartē biju ievērojusi, ka Venēcija tāda inčīga - uz turieni ved tikai viens tilts.
Un protams pa to braucam arī mēs, lai nokļūtu pašā Venēcijas sirdī. Skaisti! Jau tikai skatoties cauri autobusa logam. :)
Izkāpjam ārā un ejam, ejam!!! Šajā pirmajā dienā izlemjam tikai staigāt, sabiedriskos kuģīšus atstājot rītdienai.
Nu ko lai saka? Fantastiski! :)
Vienkārši klīdām apkārt un baudījām. Pēc iespējas vairāk aizklīstot šaurākās un klusākās ielās.
Dienas otrajā pusē bija sarunāts apciemot kādu Etsy mākslinieci, kurai Venēcijā ir arī pašai savs veikaliņš. Biku pamaldamies pa mazajām ielām un atrodam īsto ielu un māju. Iekšā ir jau divas sievietes, kuras pielaiko auskariņus un es tāda kautrīga gaidu ārā, jo iekšā ir maz vietas. Didzis gan baksta mani, bet nepaiet pat pāris sekundes, kad Rosanna jau pati mani sazīmē un iesaucas - I recognize you! (es tevi atpazīstu!) Sasmaidamies un viņa lūdz nedaudz uzgaidīt.
Kad sievietes aizgājušas, mēs ejam iekšā, lai kārtīgi apskatītu jauko veikaliņu. Rosanna ir papīrmāksliniece un viņa taisa dažādas lietas no papīra - auskarus, gredzenus, rokassprādzes, kaklarotas, somas, glezniņas un pat krēslus! Visu to var apskatīt viņas Etsy veikaliņā vai viņas mājas lapā.
Jauki parunājām kādu stundu pat?! Par Etsy, par Venēciju.. Rosanna mums iesaka, kādas vietas vēl apskatīt, kur aiziet paēst utt. Kad veikals jāslēdz ciet, vēl kopīgi aizejam uz tuvējo bāru iedzert alu. Un jauki tas bija! Sirsnīgi atvadāmies un uzdāvinu viņai dzelteno ķiršu brošiņu par piemiņu no manis. :)
Pēc tam bišķi iereibuši mēs ar Didzi ejam pabraukt ar gondolu (cik labi tas skan!). Par 50 eiro centiem. Kā teica Didzis - vislabāk iztērētie 50 eiro centi viņa mūžā! Jautāsiet kāpēc tik lēti? Nu tāpēc, ka brauciens arī ilga tikai emm.. 1-2 minūtes, lai pārceltos kanāla pretējā krastā. Nē, neņēmām mēs privāto gondolu tūri pa Venēcijas kanāliem - pārāk dārgi, pārāk dārgi un mūs ļoti labi apmierināja šis īsais (tomēr gondolas!!) brauciens.
Tālāk ejam sapirkties ēdamo rītdienas brokastīm un pēc tam ejam meklēt Rosannas ieteikto restorānu, kur gardi paēst. Atrodam un ieņemam jauku galdiņu diviem, pat nezinot kas mūs sagaida. :D
Es pasūtīju pastu ar garnelēm un saņemu jauku pastu ar 2 bez maz vai dzīvām garnelēm uz tās:
Labi, ka zināju kā tās atlobīt un bija tik garšīgi!!! Mmm..
Jautāsiet, ko pasūtīja Didzis? Labāk uzreiz došu jums bildi:
Jap, jūs pareizi uzminējāt - pastu ar kalmāra tinti (Squid Ink Pasta).
Izskatās jau šausmīgi un es nevarēju nesmieties ik pa laikam paskatoties uz viņu, kā viņš ar melnu muti ēd to pastu. Bet ziniet? Bija ļooti garšīgi! Es arī pagaršoju un patiešām! Melnā krāsa viegli nāca nost - gan no mutes, gan no krekla un šortiem, kur pāris pilienu 'tintes' uztecēja ēšanas laikā.
Izsmējušies, atpūtušies un paēduši mērojām ceļu uz kempingu. Cik labs bija miedziņš pa nakti! Mmm..
Skaista ir Venēcija, nudien!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru