Venēcija etc. Venēcija 2. diena
24.06.2010
Atkal jau pēc laba miedziņa ceļamies augšā, paēdam picu, sakravājam savas mantas un pametam jauko kempinga mājiņu. Dodamies uz Venēcijas centru, jo turpat netālu atrodas vilcienu stacija. Dosimies uz Triesti!
Mums bija divas ceļošanas iespējas. Par cik pēc pāris dienām mums būtu jāsatiekas ar Didža kolēģi, tad netiekam gudri kad un kur to darīt. Viens variants ir satikties tepat Venēcijā un kamēr viņi līdz tejienei tiek, mēs varētu paceļot uz Itālijas Dienvidiem - uz Romu, Neapoli u.c. bet par cik tas būtu padārgs prieks, tad tomēr izlemjam braukt viņiem pretī uz Horvātijas pusi. Pirmā pietura - Trieste, Itālija.
Vilcieniņš bija foršs.. Kā jau redzat kartē, tad it sevišķi tuvojoties jau Triestei sanāk braukt gar piekrasti. Ik pa laikam caur kokiem pavīd jūra un kopā ar augstu krauju otrajā pusē ir vienkārši Wow! sajūta. :)
Esam Triestē un..
..emm, ko mēs te īsti darīsim? :D
Nu, ejam staigāties - kā jau vienmēr. :)
Pilnīgs kontrasts tam, kur mēs tik tikko vēl bijām. Liela, plaša un atklāta pilsēta. Es kādu laiciņu to vēl nevarēju pieņemt un varbūt tāpēc, ka bija redzēts Venēcijas skaistums, man Trieste diez ko nepatikās.
Plāns bija tāds, ka mēs meklēsim kādu kempingu, kur noīrēt telti (jo mūsējā ir pie Didža kolēģa) un tur tad palikt pa nakti. Pēc ilgākiem meklējumiem, sameklējam informācijas centru, kur mums pastāsta kā tikt līdz vienam kempingam un dodamies!
Uz turieni var nokļūt divos dažādos veidos - ar autobusu un tramvaju. Pie tam tramvajam ir tikai šis vienīgais maršruts.. Tas liekas ļoti intriģējoši un tāpēc izvēlamies 2. tramvaja līniju.
Nopērkam biļetes un sēžamies iekšā. Un atkal jau nezinot, kas mūs sagaida priekšā. :D Pabraucam, pabraucam pa līdzenu vietu un tad pēkšņi manu, ka mēs grasāmies braukt augšā ļoti stāvā ielā, kur sliedes. Un patiešām nepārspīlējot varu teikt, ka dažreiz stāvums sasniedza 45 grādu leņķi! Ļoti interesanti sēdēt un braukt augšā šādā slīpumā. Sākumā tramvajs sev piekabina klāt kaut kādu platformu, kas pēc mūsu prātiem ir kāda stūmējierīce, jo savādāk tramvajam vienam pašam nepietiktos spēka. :D
Starp pasažieriem atrodas pārītis, kas arī brauc uz mūsu meklēto kempingu un viņi mums laipni parāda ceļu. Ierodamies tur, bet pēc pāris minūtēm ejam jau atkal prom, joa.. Šis kempings vairāk paredzēts priekš treileriem un it kā viņiem ir telts vietas (uz sīkiem akmentiņiem klāta laukuma!), bet telts, ko dot izīrēt, gan nav. Neko darīt, dodamies meklēt nākamo pēc dotajiem norādījumiem. Ejam, ejam, bet manām, ka kaut kas nav kārtībā. Pajautājam par kempingu 2 puišiem, bet tie saka, ka pa to ceļu, pa kuru ejam tagad, nu noteikti neko neatradīsim! Atliek vien iet pa citu ceļu, kur jau atkal paprasām cilvēkiem norādes, bet te atskan - 2 km tajā virzienā. Bet mēs esam piekusuši un nav nekādu garantiju, ka tur būs kaut kas savādāks kā iepriekšējā kempingā. Un tāpēc jau maz pamazām nostabilizējas doma, ka nakšņošana mums šovakar būs samērā primitīva.
Piesēžam, lai iekostu kaut ko, domājam un skatāmies, kur mēs esam.
Esam uzbraukuši kaut kādā pakalnā un šķiet zaļā zona, kas paveras mums visapkārt, ir kaut kāda dabas taka. Didzis uzskata, ka diezgan laba vieta, kur varētu atrast naktsguļu mums. Man protams tas nepatīk, jo līdzi ir tikai guļammaisi un pēc iepriekšējām naktīm gultiņā, uz zemes nu nekādīgi negribas gulēt! Bet es piekāpjos un malacis es! :)
Skaista jau vieta.. Var pārskatīt visu Triesti un arī jūru. Veselīgs gaiss te ir nu noteikti!
Un sākam staigāt un meklēt labu nakšņošanas vietu. Puslīdz tādu arī atrodam un vienīgie mīnusi tai ir tādi, ka vieta ir nedaudz slīpa un ir jāizravē ārā akmeņi, lai nespiež mugurā pa nakti.
Akmeņus puslīdz izravējam (pa nakti tomēr atradās daži, kas spieda muguru) un no slīpuma izvairāmies guļot perpendikulāri tam, nevis paralēli kā bildē redzams.
Savelkam visas savas siltākās drēbes un paspēlējam dažas partijas cūkas. Un tad jau sāk krēslot un dodamies čučēt. Un nebija tik traki! Pat jauki bija, jo svaigs gaiss ir katrā elpas vilcienā, visa debess priekšā, kad paver acis un pa dažai zvaigznei arī ir. Un galvenais - lietus nebija! :D
Pa nakti gan bija viens traucēklis - kaut kur tālumā uzradās suns (kopā ar saimnieku), bet tuvumā gan nenāca - droši vien saoda mūs pa gabalu un pamatīgi nobijās, kas te lauka vidū varētu būt, un biku parējis mums riņķī, aizcilpoja tālāk savās nakts gaitās.
25.06.2010
Modāmies līdz ar saules uzlēkšanu, jo kļuva neciešami karsts. Paēdām brokastis, sakravājām savas mantas un gājām pastaigāties pa dabas taku. Ik pa laikam ir kāds soliņš un uz viena piezemējamies arī mēs, lai pačilotu un paspēlētu kārtis. Vietējie šo taku izmanto gan nūjošanai, gan skriešanai, gan vienkārši pastaigām.
Pēc tam dodamies uz tramvaju un braucam atkal lejā. Un atkal jau cik interesanti! :) Lejā nonākuši atrodam ļoti jauku vietu, kur paēst pastu un paēduši dodamies vēl pastaigāt pa pilsētu. Pēc tam dodamies uz autobusu staciju, lai nopirktu biļetes uz Rijeku, Horvātiju. Plkst. 17:30 ir tiešais reiss uz turieni un ceļā pavadām mazāk kā 2 stundas.
Vienbrīd bijām Itālijā, tagad jau izbraukuši cauri Slovēnijai, esam Horvātijā. Jeij!
Jau autobusā pamanīju, ka man kaut kāds aizdomīgs melnumiņš ir uz kājas starp pirkstiem. Izkāpuši no autobusa, apskatām tuvāk un jap, diagnoze apstiprinās - man ir iekodusi ērce. Tāda maziņa, maziņa, bet ārā tik un tā ir jādabon. Piesēžam uz soliņa un sākam cīnīties. Tiek ziedoti vairāki mani mati un beigu beigās ērci izdodas apsiet ar matu un skrūvējot ārā pretēji pulksteņrādītājam, izvilkt ārā ar visu galvu un vēl spirinoties.. :D
Tagad uzdevums ir sagaidīt Didža kolēģi. Kamēr gaidām, pastaigājam pa Rijeku un atklājam jauku gājēju ielu. Satumst un drīz jau atbrauc gaidītā latviešu trijotne - Didža kolēģis Artūrs, viņa draudzene Anda un Andas brālis Māris - šoferītis. Sasveicināmies un lecam iekšā mašīnā, lai tagad sāktu ceļot ar mašīnu.
Par cik jau ir tumšs, tad tagad meklējam, kur pārnakšņot. Virzāmies ārā no Rijekas un izbraukājuši biku kalnus beidzot atrodam jauku pļavu, kur sliesim savas teltis. Mūs pacienā ar siltu tēju un drīz jau ejam čučēt. Mm.. gara diena, ar labu nakti visiem. :)
Turpinājums:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru