Venēcija etc. Pa Ungāriju. Balatona ezers.

Iepriekš:

Venēcija etc. No Slovēnijas uz Ungāriju. Piedzīvojumiem pārbagāta diena.

29.06.2010

Nakts pagāja mierīgi. Ja neskaita to, ka pie mūsu telts bija ciemiņš. Pēc visa spriežot - lapsa. Dzirdējām, kā viņa netālu kaut ko ošņā, bet nekas vairāk. Pēc brīža jau vairs nebija un turpinājām gulēt.

No rīta atklāju, ka Didzim dibenā ir iekodušas veselas 2 ērces. Pasmejos gardi par viņu un pēc iepriekšaprakstītās tehnikas, izvelku tās ārā. Pēc tam paēdam nelielas brokastis un vācam savas mantas. Jā, arī telti:

Uh, kāds stiprinieks! :)

To izdarījuši, ejam uz tuvējo šoseju un sākam stopēt ēnā iesēduši. Ja mums neveiktos, drīz būtu autobuss uz Zalaegerszeg. Un ja nemaldos, diez gan ātri mūs paņēma mašīna ar diviem pavecākiem vīriešiem iekšā. Atkal jau sarunas ļoti minimālas, taču abi izskatās ļoti pozitīvi un mūsu paņemšana ir viņiem piedzīvojums. :) Ceļojums nav ilgs, bet patīkams un drīz vien esam vajadzīgajā pilsētā, kur tālāk ceram braukt ar vilcieniem. Izpētām karti un secinām, ka jādodas uz citu mazu pilsētu Zalaszentiván, no kurienes vairāk iespēju ceļot. Nopērkam biļetes un kamēr gaidām, aizejam uz tuvējo veikalu nopirkt kaut ko ēst. Liels prieks ir, kad ieraugām, ka ir stends ar augļiem un dārzeņiem. Acīs uzreiz krīt ķirši un nopērkam 2 kg divu dažādu šķirņu. Uhh! Un veikalā atkal izvēlamies tunča konservu. :)

Laimīgi ejam atpakaļ uz staciju un kamēr gaidām vilcienu - ēdam ķiršus. :) Pēc kāda brīža atnāk vajadzīgais vilciens un mēs esam nedaudz izbrīnīti.. Tik maziņš? 2 vagoni. Un turpmākajam ceļojumam viņi atkabina arī otru vagonu nost. Pirmo reizi mūžā braucu pirmajā un pēdējā vagonā vienlaicīgi.. :D

Tālāk nopērkam biļetes uz pilsētu Nagykanizsa. Un tur jau vilciens tāds normālāks. Par cik ceļojums šeit biku ilgāks - paēdam tunčmaizītes. 

Nonākuši nākamajā pieturas punktā, ejam atkal pētīt karti. Tagad ir jāizvēlas uz kuru no stacijām, kas gar Balatonu ved, braukt mums. Izvēle krīt uz Siófok. Kamēr gaidām vilcienu, spēlējam kārtis, ēdam ķiršus un sākam rezumēt mūsu ceļojumu, lai būtu no kā pašpikot, kad rakstīšu šos aprakstus. :)

Vilciens atnāk un braucam! 

Un te nu ir jāparāda šī stāsta karte:

Kā redzat, D punkts ir mūsu tābrīža atrašanās punkts. Pēc kādas trešdaļas ceļa varēja jau dažviet saredzēt Balatona ezeru. Skaisti! Un ātrāk gribējās nokļūt mūsu galapunktā.. 

Vilcienā ir pilns ar cilvēkiem un te jau parādās aizdomas, ka Balatona ezers ungāriem ir tas pats, kas mums Jūrmala. :) 

Beidzot esam sagaidījuši mūsu pieturu un kāpjam ārā. Sekojam pāris puišiem, kas spriežot pēc izskata noteikti dodas turpat kur mēs. Un sajūta patiešām kā Jūrmalā. Pilns ar mazām un lielākām privātmājām un drīz vien nonākam līdz garai, garai ielai un vienlaicīgi nosakām - Jomas iela. :D Patiešām! Tikai izmēros 100x lielāka. Pat apmulstam ko darīt tālāk! Bet viens uzreiz ir skaidrs - mēs gribam ēst un drīz vien izvēlamies vienu kafejnīcu, kur pasūtām Havaju picu (ar ananāsiem). Un ledus tēja tā atspirdzināja..! :D

Paēduši dodamies tālāk. Mērķis būtu atrast kādu kempingu. Bet izskatās, ka visapkārt vieni vienīgi hoteļi un privātmājas. Ejam tik uz priekšu un vērojam. Bet tas, kas traucē ir nežēlīgais karstums. Neciešams! 

Vienuviet Didzis vairs neiztur un mēģina mani pierunāt iet peldēties, bet negribas kaut kā atstāt mantas pludmalē, kur pilns ar cilvēkiem. Vispirms gribas atrast to kempingu un tad - peldēties! Didzis nedaudz sadusmojas, bet mēs turpināt iet. Ieraugu vienu informācijas biroju un paprasu kur ir tuvākais kempings un meitene saka, ka ejam pareizi. Tā jāturpinot kādus 2 km. Mī un žē!! 

Ejam, ejam.. Nu neizturams karstums! Un mums vēl somas. Man ta mazā mugursoma, bet Didzim lielā ceļojumsoma. Uhh..

Vienubrīd vienkārši piebesī arī man, jo 2 km ir noieti točna un no kempinga ne vēsts. Tāpēc ejam pie krasta un atguļamies koka paēnā. Redz kur Balatons:

Pārģērbjamies un ejam peldēties! Cilvēku šeit ir daudz mazāk kā citur un visu laiku ar acīm sekojam savām mantām. Peldēties bija fooorši.. It sevišķi pēc tādas 'pastaigas'. Ūdens pie krasta tāds nedaudz netīrs, bet silts. Liekas, ka esi pie jūras, jo apakšā ir foršas smiltiņas.. Mmmm.. jauki papeldējām! 

Pēc tam sākam domāt, ko darīt tālāk. Pavīd doma, ka mēs varētu celt telti tepat, bet tas tā nedaudz šaubīgi.. Tāpēc Didzim piesaku uzmanīt mantas un pati eju izlūkos uz priekšu. Eju, eju un brīdī, kad jau vēlos padoties un iet atpakaļ, samanu caur kokiem kempingu. Priecīga eju atpakaļ. Bet kādu kilometru točna biju vēl nogājusi (un meitene teica, ka 2 km uz priekšu.. pff..). Pastāstu Didzim un savākuši mantas ejam kopā uz turieni. Un tur kempings kā jau kempings, bet kas pats galvenais - dušas ir! Uzceļam telti un ejam abi nomazgāties. Beidzot! Ui, ku salds miedziņš bija tovakar.. Netraucēja pat samērā cietā zeme (nav jau tā kā pļavās ar garu, mīkstu zāli) un skaļie itāļi mums blakus.
Šeit Didža bildes no tovakara:

Ceļotājs. 

Tur mēs dosimies nākamreiz. 

Nē, stāsts vēl turpināsies. :) Pa pa!

Turpinājums:
Venēcija etc. Budapešta.