Venēcija etc. Horvātija, Istria pussala. Slovēnija

Iepriekš:

Venēcija etc. Trieste (Sandale par spilvenu)

26.06.2010

Spēcīgs gaismas uzplaiksnījums, ka viss teltī izgaismojas.. 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11.. pamatīgs nograndiens, ka satrūkstos. 11 km - tātad vēl tālu. 

Vēl viens spēcīgs balts uzplaiksnījums.. 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7.. vēl pamatīgāks nograndiens. 7 km - velns, nāk tuvāk! Un tam visam pamatā vēl spēcīga lietusgāze. Trakums kaut kāds! Tāda lūk bija mūsu pirmā nakts teltī un labi, ka teltī. :D Cik saskaitīju, tad 4 km bija tuvākais, cik tuvu lielais negaiss mums pienāca. Bet likās, ka tūliņ, tūliņ mums kaut kur tuvumā iespers. 

Mēģināju turpināt gulēt un par spīti lielajam troksnim, laikam to arī izdarīju. No rīta secinām, ka viena puse telts ir biku samirkusi un protams manas mantas ir tur. Pase biku mitra un jaukās kārtis arī. Ehh, liekam žāvēties un jau pēc pāris stundām svelmainajā karstumā, tās ir izžuvušas. 

Cēlāmies diez gan agri un pēc nelielām brokastīm kalna galā, devāmies atpakaļ uz Rijeku, lai nedaudz iepirktos tirgū. 

Rijekā tirgus kā jau tirgus, tik ar pāris atšķirībām no Latvijas. Pirmkārt, var nopirkt dažādus gardus augļus un ogas, kas pie mums vēl nav nogatavojušies:

Mēs nespējām turēties pretim avenēm un saldajiem ķiršiem. :)

Otrkārt, zivju paviljonā var atrast radījumus, ko Rīgas Centrālajā tirgū diez vai var nopirkt.. Bet var jau būt, ka var, bet neatminos redzējusi. Un ja arī varētu, vai mēs zinātu, ko ar tiem darīt? Piemēram, ar šo astoņkāji?

Tālāk dodamies uz pilsētu Pula, jo mašīnītei ir gadījusies ķibele ar dzesēšanas sistēmu, ielietais dzesēšanas šķidrums drīz vien kaut kur izčab un nedzesē motoru kā nākas. Tur ceram atrast kādu atvērtu auto remontdarbnīcu, bet tas neizdodas. Nu neko - braucam tālāk un gan jau vēl izturēs. 

Tajā pašā pilsētā sameklējam kādu peldvietu, lai izbaudītu arī Adrijas jūras ūdeņus. Tādu atrodam un šādā svelmē patiešām gribas nopeldēties. Taču nākas nedaudz vilties (vismaz man). Pludmale ir pilna ar maziem akmentiņiem, kuri nepielūdzami duras kājās. Ūdens ir sāļš un pēc peldes tu tā vien sapņo par aukstu dušu, lai dabūtu nost lieko sāli. Un tam visam pa virsu ir vēl melnie eži, kuri, ja ieduras kājās ar savām asajām adatām, tad tur viņi arī paliek un jāmēģina kaut kā knibināt ārā, jo savādāk būs sāpīga staigāšana arī mīkstās sandalēs. Es ātri vien atmetu ar roku peldei un sagaidu, kad arī pārējie izlien ārā. Didzis izlienot ārā, parādīja savas pēdas un tur tad atradu 3 ežu adatu atliekas. Dziļi, dziļi iekšā papēža ādā. Mēģināju ar tādu pašu adatu izķimirēt ārā, bet nesanāca un tad trakais Didzis atrada kaut kādu aprūsējošu dzelzs gabalu un sāka ar to dīrāt sev papēdi. Es iebildu! Patiešām iebildu, ka tas nav labi, bet vai tad mani klausās? Izdevās viņam izknibināt ārā un dzīvs vēl ir. :D

Pavisam lēnā gaitā ir pienācis vakars un jāsāk meklēt naktsguļa. Maldoties pa maziem ceļiem, atrodam laukumu, kur priekšā pamestas pārvadājamās mājas, kur var kaut ko tirgot un secinām, ka šo vietu izmanto priekš šķīvīšu šaušanas sacensībām, jo lauks pilns ar to druskām. It kā jauka zālīte tur, bet negribas no rīta pamosties kārtējo sacensību viduspunktā, tāpēc braucam tālāk un pēc īsa laika atrodam jauku pļaviņu, kur pārnakšņot. Mūsu ceļojumbiedri pacienā mūs ar piena-sakņu zupu (jo līdzi ir paņemts mazs gāzes balons un tirgū sapirkti dažnedažādi dārzeņi), uzslienam teltis un sakām ar labu nakti. 

27.07.2010

Nakts bija mierīga un no rīta atkal jau ceļamies agri augšā, par cik saule neļauj turpināt gulēt. Pamazām sākam  mērot ceļu uz Slovēnijas pusi. Šeku mūsu šo dienu ceļojum karte:

Pa ceļam iemaldāmies pilsētā, kuras nosaukumu nepiefiksēju. Uzmanību piesaistīja šis romiešu uzceltais gigants:

Un tuvu jau pie robežas iemaldāmies pakalnā esošā patiešām mazā pilsētelē, kas nudien bija skaista! 

Bet tas karstums - vienkārši neciešams! 

Izpētījuši šo pilsētu, dodamies uz robežu un tur nonākuši drīz vien braucam atpakaļ. Jau braucot tuvāk likās kaut kā aizdomīgi maza robeža un piebraukuši klāt uzzinām, ka tā paredzēta tikai Horvātijas un Slovēnijas pilsoņiem. Un pie visa vainīga mazā ierīce pie loga, kas visu mūsu ceļojuma laiku, rāda mums ceļu un todien bija izvēlēti mazie ceļi, kas arī ieveda mūs pārāk mazā robežā. :(

Atpakaļ braukt jau nepatīk, bet te nekas cits neatliek. To arī darām un pēc mazāk kā stundas esam tuvumā jau citai robežai, kur priekšā neliels korķis, bet tas drīz vien tiek pievarēts un esam Slovēnijā! 

Arvien vairāk šais divās dienās saprotam, ka gribam ceļot savādāk kā latviešu trijotne un šodien tad arī nolemjam no viņas šķirties. Kaut kā citi apgriezieni mums ir. Viņi ir saprotoši un izlaiž mūs ārā pie tuvākās lielās šosejas, kas ved uz Slovēnijas galvaspilsētu Ļubļanu. Attā, attā, atkal jau mierīgais ceļojum! :D Mūsu tālākais mērķis - Budapešta, Ungārijā un Balatona ezers pa ceļam. 

Sākam stopēt pie benzīntanka izejas uz autobāņa. Nostāvam tur kādas 2 stundas un nekādas veiksmes. Netālu no mums apstājas viens metālists, kas vēlāk sāk ar mums sarunāties un viņš iesaka iet stopēt uz vecā ceļa, kas iet uz Ļubļanu. Tā arī pēc kāda laika darām, jo garlaicīgi vienā vietā visu laiku stāvēt. Ejam uz turieni, bet tur ļoti maz mašīnu brauc. Varbūt tāpēc, ka ir jau tumšs. :D Sākam pētīt jau apkārtējos laukus, kur sliet savu telti, kad apstājas viena mašīna ar jauku sievieti iekšā. Viņa saka, ka mūs diez vai kāds paņems no šīs vietas un ka viņa varot mūs aizvest uz izeju uz lielā autobāņa, kur kādu nostopēt ir lielākas cerības. Piekrītam un min 5 un esam tur.

Ir jau tumšs, apkārt zaļumi un šeit jau pavisam nopietni domājam meklēt, kur telti celt.

Bet joka pēc es vēl paceļu roku.. Un.. pirmā garām braucošā mašīna strauji nobremzē, vēl pabrauc uz atpakaļu un savāc mūs, lai aizvestu līdz pašai Ļubļanai. 

Mašīnas šoferītis ir kādas televīzijas operators, gadi ap 40, bet pēc skata nepateiksi. Stiliņš - metālisks un arī fonā skan atbilstoša mūzika. Ļoti interesants sarunu biedrs. Bijis pat Rīgā kādu nedēļu, divas, jo filmējis Pasaules hokeja čempionātu. Ātri, ļoti ātri aizrit šis brauciens un drīz vien mēs esam Ļubļanā. Viņš mūs izlaiž vienā atpūtas vietā, kur saka, ka labi varēšot noķert nākamo mašīnu un iespējams jau tajā pat vakarā, jo daudzi no brīvdienām brauc mājās. Izkāpuši ārā tomēr secinām, ka esam pārāk piekusuši un netālajā pļaviņā atrodam jauku stūrīti, kur uzcelt telti un laisties saldā miedziņā. :)

Turpinājums:
Venēcija etc. No Slovēnijas uz Ungāriju. Piedzīvojumiem pārbagāta diena.