hmm.. šķiet man būs arī jāstrādā.. :D

Šodien beidzot runājos arī ar aptiekas īpašnieku Pīteru Palu. Jautrs vīrietis, bet šķiet biku haotisks.
Uzzinu, ka
- man aptieka arī kaut ko maksās, bet attiecīgi nebūs nekāds la-fa, jo pēc 2ām nedēļām man ir jānodod atskaite par to ko esmu darījusi pa šo laiku.
- ka man jānēsā līdzi vienmēr pase, jo var uzrasties pārbaude no valsts institūcijām un pārbaudīt visus darbiniekus utt. Arī publiskajā transportā var pārbaudīt pasažierus. :) Tagad nēsāšu līdzi pasi visu laiku.

Uz šīm divām nedēļām man tiek uzdots darboties loģistikas lauciņā. Piepildīt robotu ar zālēm, skenēt receptes arhīvā utt. Pamēģināju arī pašķirot medikamentus. Cilvēki uz aptieku var atnest visas zāles, kurām notecējis termiņš vai arī kuras vairs netiek lietotas utt. Ja nemaldos katru nedēļu sanāk 3 lieli bunduļi, kuri tālāk tiek nosūtīti sadedzināšai. Ļoti dārgs prieciņš, bet obligāts no ES puses. Latvijai tas arī draud. Viņš man iesaka būt gudrai un jau tagad sākt darboties šai lauciņā. :D
Pabrīnojos cik daudz medikamentu tur bija. Lielākajai daļai no tiem, termiņš bija ok..

Pēcpusdienā pie Pītera Pala ieradās pārstāve no lieltirgotavas un viņi uzaicināja mani līdzi pievienoties pusdienās. Par cik jau biju paēdusi, padzēru tikai tēju, kuru man laipni izmaksāja. Šī sieviete ierodas katru mēnesi, lai kopīgi pārspriestu biznesa lietas - par pasūtīšanas efektivitāti utt.
Viņu ofiss/noliktavas atrodas Groningenā un esmu mīļi gaidīta ciemos. Noteikti braukšu! Droši vien kopā ar Jeunessu un pie reizes apskatīšu arī šo ziemeļu studentu pilsētu.

Tālāk biku sagruzījos, jo nebija īsti ko darīt. Par cik arī šeit cilvēkiem ir atvaļinājumi, tad visi strādājošie ir samērā aizņemti un nav īpaši pieejami maniem jautājumiem utt. Bet gan jau ka vēlāk būs ok. Pēc vienas nedēļas no atvaļinājuma atgriezīsies sieviete, ar kuru sarakstījos pa meilu un kura mani pārņems savā uzraudzībā. Tad arī viss noskaidrosies vairāk. Cerams.. :D

Bet tagad viena bilde, kurā jāsamana kas diktam jauks. Neilgi pirms savas izbraukšanas, aizsūtīju Mariekei (sievietei, par kuru tikko rakstīju) savu foto ar domu, lai ierauga mani vizuāli. Un tagad ierodoties aptiekā.. atpūtas telpā ko es redzu..? :D

Skatieties uz to balto tāfeli.. Nu labi, reku pietuvināts ir:


Es smējos! Es smējos un bija tiiik jauka sajūta. Viņi mani gaidīja un es jutos/joprojām jūtos gaidīta. Jauki, vai ne? :)