:)
Sestdien ar Jeunessu devāmies iepirkties! Jiipiiī!
Vispirms devāmies uz Den Haag, kas ir lielāka pilsēta kā Hārlema un ir kādu 30 min attālumā no mums. Tur mērķis bija tirgus. Liels un plašs tirgus, kur var nopirkt.. manuprāt, visu! :D
Šeit mums pirkumi aprobežojās ar turku picas nopirkšanu. Vairāk mēs staigājām apkārt un vērojām. Tiiik interesanti! Tirgus kā jau tirgus, bet cilvēki.. Tik multikulturāla sabiedrība tur apgrozās.. Uz pirkstiem varēja saskaitīt nīderlandiešus. Visas pārējās tautības - nevar i saskaitīt. :)
Tālāk devāmies uz Roterdamu ar mērķi - veikals Primemarkt. Vienīgais veikals Nīderlandē, kas nāk no Anglijas. Liels veikals un kas protams svarīgi - lēts. :)
Bet par cik ir sestdiena, piebāzts ar cilvēkiem un tas gan nav forši. Bet labi, ka man ir čiliņa noskaņojums, tad jau vienalga par uz zemes nomestajām drēbēm, par neiedomājami garajām rindām uz ģērbtuvi un kasēm. Devu sev solījumu - es tur atgriezīšos, bet noteikti ne sestdienā. :D
Vai bija lēti? JĀ! Patiešām lēti.. Neko daudz sev nenopirku, jo kā ja es teicu - uz laikošanas kabīnēm pat nepaskatījos un tamdēļ tik tādas bez piemērošanas lietas varēju nopirkt. Iestrēgu apakšveļas nodaļā un nevarēju es nenopirkt komplektiņu par 4€! :D Izvēle gan nebija tā labākā, bet kaut ko jau vienmēr var atrast. :D
Noteikti atgriezīšos vēlreiz! :)
Atpakaļejot uz vilcienu, jāiet cauri iepirkšanās molam un iegājām mēs vienā mazā kurpju veikalā. Un jā.. iekrita acīs man zābaki. Gari vienkārši zābaki melnā (protams) krāsā un no ādas šķiet. Par 80€.
Ehh.. nu kāpēc atlaides nesākas tagad? Ļoti gribējās tur atgriezties, bet bet bet.. nu gan jau. Vēlāk. :)
Un ziniet, kas vēl? - vēl tikai 17 dienas. 17 dienas un es būšu mājās. :)
svētdiena, 2009. gada 29. novembris
nobruka robots un slidoju es..
Piektdiena solījās būt ļoti vienmuļa diena aptiekā.. Jau no rīta pabeidzu uzpildīt robotu un drīz jau secināju, ka nav ko darīt. Tas solīja tik vienu - varētu ātrāk mājās tikt.. bet.
bet bet bet..
..uzkārās Pharmacom sistēma, kas ir savienota starp datoriem un robotu un čiks - robots vairs nestrādā! Tas nozīmē to, ka visas receptes ir jāpilda manuāli.. Tas ir - ņem lielu žurnālu, kur sarakstīti visi robota medikamenti alfabēta secībā un ir norādīta to atrašanās vieta robotā, atver robotu vaļā no otras puses un tad tik meklē sev nepieciešamo medikamentu vispirms žurnālā un pēc tam robotā. Robotam ir gandrīz 1000 kanālu..
:D jautri bija.. Un protams tad, kad medikaments paņemts - ir jāuzraksta cik daudz, ko un kur tu paņēmi, lai pēc tam šo info var ievadīt robotā.
Tjā.. sūdzēties par darba trūkumu tagad vairs nevarēja.. :D Līdz pēcpusdienai.. tad sistēma atsāka darboties un robots atdzīvojās. cik neinteresanti..
Un starp citu - visās aptiekās, kur izmanto šo sistēmu, roboti nestrādāja.. Un Pharmacom ir diez gan populārs..
---
Un vakarā.. vakarā bija sarunāts ar 3 meičām no aptiekas iet slidot. Pirms tam aizgāju mājās un biju tik jauki ieriktējusies pie datora, ka patiešām nekur negribējās iet.. un ārā auksts un lietains. Ehh, bet protams piespiedu sevi izvelties ārā no mājām.
Pāris minūtes auobusā ar Jeunessu un esam uz vietas. Liela sporta halle un blakus ledus halle. 5,60€ par 2 h un 5€ par slidu īri. Nav tik traki, ja piefiksē, ka tas ir uz 2 stundām. :)
Pāris reizes esmu bijusi uz ledus, bet to patiešām nevar dēvēt par mācēšanu slidot. :D
Ledus laukums ir sadalīts divās daļās un šķiet vairāk paredzēts ātrslidošanai ne hokejam, kā es esmu pieradusi. :D hokejs šeit viņiem nav populārs.
Vidū ir norobežots laukums, kur mazie mācās slidot - tur mēs dodamies vispirms. :D Lai uz turieni tiktu ir jāiet cauri tunelim. Sāku biku slidot un nesaprotu no kurienes nelielas lietus lāses man krīt virsū.. Un tad es paskatos augšup - debesis. Melnas debesis ar mēnesi pa vidu. Un ne miņas no jumta! :D Varat iedomāties kā es un pārējās meitenes smējās par manu neattapību.. :D
Un tad gājām uz lielo ārējo laukumu, kur pat profesionāļi ātrslidotāji slidoja.
Un kā man sanāca? Tīri ok.. :) palēnām čunčināju uz priekšu un centos izprast kā tas darāms. Šķiet, ka vēl pāris reizes un būšu atkodusi to fišku! :)
Vai es kritu? Nu.. tik uz pašām beigām vienu reizi piezemējos uz sava dibena, jo šķiet zaudēju savu koncentrēšanos.. :D
Es gribēšu vēl slidot! :)
Pēc tam pasēdējām kafejnīcā, biku papļāpājām un tad jau priecīgi nogurušas devāmies mājās. :) Tā lūk.
A nu ka visi mudīgi uz slidotavu! :)
bet bet bet..
..uzkārās Pharmacom sistēma, kas ir savienota starp datoriem un robotu un čiks - robots vairs nestrādā! Tas nozīmē to, ka visas receptes ir jāpilda manuāli.. Tas ir - ņem lielu žurnālu, kur sarakstīti visi robota medikamenti alfabēta secībā un ir norādīta to atrašanās vieta robotā, atver robotu vaļā no otras puses un tad tik meklē sev nepieciešamo medikamentu vispirms žurnālā un pēc tam robotā. Robotam ir gandrīz 1000 kanālu..
:D jautri bija.. Un protams tad, kad medikaments paņemts - ir jāuzraksta cik daudz, ko un kur tu paņēmi, lai pēc tam šo info var ievadīt robotā.
Tjā.. sūdzēties par darba trūkumu tagad vairs nevarēja.. :D Līdz pēcpusdienai.. tad sistēma atsāka darboties un robots atdzīvojās. cik neinteresanti..
Un starp citu - visās aptiekās, kur izmanto šo sistēmu, roboti nestrādāja.. Un Pharmacom ir diez gan populārs..
---
Un vakarā.. vakarā bija sarunāts ar 3 meičām no aptiekas iet slidot. Pirms tam aizgāju mājās un biju tik jauki ieriktējusies pie datora, ka patiešām nekur negribējās iet.. un ārā auksts un lietains. Ehh, bet protams piespiedu sevi izvelties ārā no mājām.
Pāris minūtes auobusā ar Jeunessu un esam uz vietas. Liela sporta halle un blakus ledus halle. 5,60€ par 2 h un 5€ par slidu īri. Nav tik traki, ja piefiksē, ka tas ir uz 2 stundām. :)
Pāris reizes esmu bijusi uz ledus, bet to patiešām nevar dēvēt par mācēšanu slidot. :D
Ledus laukums ir sadalīts divās daļās un šķiet vairāk paredzēts ātrslidošanai ne hokejam, kā es esmu pieradusi. :D hokejs šeit viņiem nav populārs.
Vidū ir norobežots laukums, kur mazie mācās slidot - tur mēs dodamies vispirms. :D Lai uz turieni tiktu ir jāiet cauri tunelim. Sāku biku slidot un nesaprotu no kurienes nelielas lietus lāses man krīt virsū.. Un tad es paskatos augšup - debesis. Melnas debesis ar mēnesi pa vidu. Un ne miņas no jumta! :D Varat iedomāties kā es un pārējās meitenes smējās par manu neattapību.. :D
Un tad gājām uz lielo ārējo laukumu, kur pat profesionāļi ātrslidotāji slidoja.
Un kā man sanāca? Tīri ok.. :) palēnām čunčināju uz priekšu un centos izprast kā tas darāms. Šķiet, ka vēl pāris reizes un būšu atkodusi to fišku! :)
Vai es kritu? Nu.. tik uz pašām beigām vienu reizi piezemējos uz sava dibena, jo šķiet zaudēju savu koncentrēšanos.. :D
Es gribēšu vēl slidot! :)
Pēc tam pasēdējām kafejnīcā, biku papļāpājām un tad jau priecīgi nogurušas devāmies mājās. :) Tā lūk.
A nu ka visi mudīgi uz slidotavu! :)
svētdiena, 2009. gada 22. novembris
rutīna?
Jā.. piektdien to kaut kā sajutu. Rutīnu. Un attīstot šo domu tālāk, vēl vairāk atskāršu, ka drīz braukšu mājās.. 23 dienas un man šķiet gribētos sadarīt vēl daudz ko līdz tam laikam!
Jap, arī apmeklēt coffee shop. Bet nē, nedarīšu to tamdēļ, ka vajag. Tikai tad, ja būs vajadzīgais garstāvoklis, ja būs laba kompānija un jā - nedaudz trakums iekšā!
Un jāsapērk jums dāvanas.
Un jāsāk tās atskaites. Pietiekami daudz esmu vērojusi. Tagad jāsāk beidzot summēt visu kopā! Vai palīdzēsiet man turēt sev šo doto solījumu?
Jap, arī apmeklēt coffee shop. Bet nē, nedarīšu to tamdēļ, ka vajag. Tikai tad, ja būs vajadzīgais garstāvoklis, ja būs laba kompānija un jā - nedaudz trakums iekšā!
Un jāsapērk jums dāvanas.
Un jāsāk tās atskaites. Pietiekami daudz esmu vērojusi. Tagad jāsāk beidzot summēt visu kopā! Vai palīdzēsiet man turēt sev šo doto solījumu?
sestdiena, 2009. gada 21. novembris
Niderlandē kā mājās..
Jā.. Tāda bija sajūta no rīta, kad iebraucām Nīderlandē. Šķiet, ka pati līdz galam neapzinos, cik ļoti esmu iemīļojusi šo valsti. Nē, nē.. neuztraucaties, es noteikti atgriezīšos Latvijā. Tik vien secinājums, cik ļoti cilvēki pierod pie visa kā. :) ļoti gribu atgriezties Latvijā! :)
Sekoja vēl dažas jaukas dienas Nīderlandē kopā ar Didzi un tad jau atkal attā, attā.. Bet šoreiz ar domu, ka nākamreiz es būšu tā, ka sēdīsies lidmašīnā.
Līdz 16. decembrim 25 dienas. Tikai. :)
Vēl bildes:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/VelNedaudzNoNiderlandes#
Sekoja vēl dažas jaukas dienas Nīderlandē kopā ar Didzi un tad jau atkal attā, attā.. Bet šoreiz ar domu, ka nākamreiz es būšu tā, ka sēdīsies lidmašīnā.
Līdz 16. decembrim 25 dienas. Tikai. :)
Vēl bildes:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/VelNedaudzNoNiderlandes#
Bonjour Paris! 2
Kur es paliku? Ak jā - pie jaukās Beres.
Bere ir metāla rotu darinātāja un viņas darbus var atrast šeit:
www.lunaticart.etsy.com
Nākamajā dienā devāmies meklēt viņas galeriju.
Ceļošanai pa Parīzi izmantojām metro, kuru ir viegli atkost un ar kura palīdzību var ātri nokļūt no punkta A līdz punktam B. Un tā pa visu Parīzes centru! :)
Dažu minūšu brauciens un esam vajadzīgajā metro stacijā. Pāris soļu pa vajadzīgo ielu un esam klāt pie galerijas Goutte de Terre (piliens zemes). Ui.. cik interesanti jutos! Cilvēku, par kuru tu esi tikai lasījis un kā darbus esi apbrīnojis un vēlējies nopirkt, tūliņ, tūliņ satiksi! Ui!! :)
Galerija vēl nav atvērusies, tamdēļ pieklauvējam pie stiklotajām durvīm.. Un jā - reku viņa ir. Smaidīgā meksikāniete Bere te, Parīzē! :)
Pa atvērtajām durvīm uzmanīgi spraucamies iekšā, jo dažs labs ir apkrāvies ar lielām ceļojum-somām. :D
Maza, smalka, eleganta, smaidīga tumšmate ar gandrīz melnām acīm laipni aicina mūs iekšā. Noliekam savas mantas, aplūkojam galeriju. Piesēžam un padzeram tasi tējas. Un parunājamies par šo un to. Tik jauki! :) Mmm..
Sarunājam tikties galerijā atkal vakarā, lai kopīgi dotos uz viņas mājām.. un aidā mēs abi bez mantām iekš Parīzes! :)
Ko mēs sadarījām pirmajā dienā? Tjā.. devāmies aplūkot Eifeli, sākām stāvēt rindā, taču tad izsecinājām, ka nepaspēsim atgriesties galerijā līdz norunātajam laikam un pametām rindu. Un tad nu vnk iečilojām apkārt, staigājoties.. :) Pabijām pie Luvras, Tilerī dārzos..
Un tad jau atkal pie Beres galerijā. Tā ir slēgta un tad nu atkal klauvējamies. Bet šoreiz manam mazu cilvēciņu pie datora. Smaidam un mājam viņam un beidzot viņš saprot, ka jāpasauc mamma. Tas bija Beres jaukais luteklītis - viņas apburošais dēls Teva. Nu īsts saldumiņš!! :)
Bere mūs ielaiž, paņemam savas mantas un gatavojamies doties uz viņas māju pusi. Teva skatījās kādu multfilmu, tāpēc viņš diktam apvainojās, ka tagad pēkšņi jāiet mājās. Nu.. kaut kā tomēr mājās nonācām. :D Paēdam garšīgas Beres pagatavotas vakariņas un mēs vēl izejam nelielā vakara pastaigā. Kāpām augstu. Bet nē - nekritām lejā. Atpakaļ tikām tāpat kā augšā - pa trepēm. Bijām pie Monmartras. Baznīca kalna galā. Ieejot iekšā izbrīnamies, ka notiek dievkalpojums. Piesēžam uz brīdi un tad jau ejam ārā. Un ārā - debešķīgs skats uz tumsā izgaismoto Parīzi. :)
Nākamajā dienā gan tikām pašā augšā Eifelī! Nepatika man gaidīt, taču bij tā vērts.. Laiks mūs lutināja. Saule. Gaismas. Skaista ir Parīze no Eifeļ-augšas. :)
Vakarā vēl daudz jo daudz staigāšanas.. Bijām pie Parīzes Dievmātes katedrāles un wow..! Gaišās gotiskās sienas tā kontrastēja ar melnajām debesīm, ka iedvesa lielu bijību..
Modernais Pompidū centrs ar visām savām caurulēm šķiet ir kā viena no jauniešu satikšanās/ietusēšanas vietām. Tik žēl, ka abiem fočiki bija bez dzīvības pazīmēm.. :D
Un pēdējā diena.. Pārsteigums jau pašā dienas sākumā - izkāpuši no metro, uzduramies uz ielu nekārtībām. Kā pēc tam noskaidrojām - iespējams, ka vainīgs bijis fultbols. :D Kaislīga tauta! :) Pilns ar apbruņotiem policistiem, ielas piemētātas ar apelsīniem un citiem augļiem, bet kā liekas - kulmināciju nokavējām. :D
Nu neko, pabrīnamies un dodamies tālāk. Uznāk neliels lietutiņš, bet veiksmīgi paslēpjamies laivā, lai tēlotu normālus tūristus un noraudzītos uz Parīzi braucot pa Sēnu. Tjā.. Parīzes Dievmātes katedrāle dienas gaismā vairs neizskatās tik biedējoša. :D
Bijām arī pie Triumfa arkas. No sākuma liels apjukums, jo visapkārt tai brauc daudz jo daudz mašīnu un nekādīgi tikt pāri, bet tad jau saprotam, ka jābūt kaut kur pazemes tunelim un pēc brīža tādu arī atrodam. :) Triumfa arkā var arī ieiet iekšā.. varbūt nākamreiz? :D Pačilojām zem tās vienkārši mēģinot iztēloties tās pirmsākumus..
Un pienāca vakars. Bere ieteica aiziet uz vienas rotu galerijas atklāšanu un aizdevāmies ar'. Maza gaiša telpa ar pie sienas piekarinātām rotām. Interesantām rotām, kur katrai savs stāsts. Telpa ir piebāzta ar cilvēkiem, kur šķiet visi viens otru pazīst un drīz vien pametam šo saviesīgo būšanu. Pastaigājamies vēl biku un tad jau atpakaļ pie Beres, lai paēstu garšīgas picas un atvadītos.
Kā nelielu pateicību uzdāvinu Berei savu ķiršīš - brošiņu.
Ehh.. ku Bere bija jauka! Ļoti ceru, ka izdosies vēl kādreiz viņu satikt! Un viņas jauko dēlu Tevu ar! :)
Un tad nu atvadījušies devāmies uz Eirolines autobusu, lai no agra rīta attaptos Amsterdamā. :)
Tāds bija mans ceļojums Parīzē. Atkārtošos.. bildes ir šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/Paris#
Bere ir metāla rotu darinātāja un viņas darbus var atrast šeit:
www.lunaticart.etsy.com
Nākamajā dienā devāmies meklēt viņas galeriju.
Ceļošanai pa Parīzi izmantojām metro, kuru ir viegli atkost un ar kura palīdzību var ātri nokļūt no punkta A līdz punktam B. Un tā pa visu Parīzes centru! :)
Dažu minūšu brauciens un esam vajadzīgajā metro stacijā. Pāris soļu pa vajadzīgo ielu un esam klāt pie galerijas Goutte de Terre (piliens zemes). Ui.. cik interesanti jutos! Cilvēku, par kuru tu esi tikai lasījis un kā darbus esi apbrīnojis un vēlējies nopirkt, tūliņ, tūliņ satiksi! Ui!! :)
Galerija vēl nav atvērusies, tamdēļ pieklauvējam pie stiklotajām durvīm.. Un jā - reku viņa ir. Smaidīgā meksikāniete Bere te, Parīzē! :)
Pa atvērtajām durvīm uzmanīgi spraucamies iekšā, jo dažs labs ir apkrāvies ar lielām ceļojum-somām. :D
Maza, smalka, eleganta, smaidīga tumšmate ar gandrīz melnām acīm laipni aicina mūs iekšā. Noliekam savas mantas, aplūkojam galeriju. Piesēžam un padzeram tasi tējas. Un parunājamies par šo un to. Tik jauki! :) Mmm..
Sarunājam tikties galerijā atkal vakarā, lai kopīgi dotos uz viņas mājām.. un aidā mēs abi bez mantām iekš Parīzes! :)
Ko mēs sadarījām pirmajā dienā? Tjā.. devāmies aplūkot Eifeli, sākām stāvēt rindā, taču tad izsecinājām, ka nepaspēsim atgriesties galerijā līdz norunātajam laikam un pametām rindu. Un tad nu vnk iečilojām apkārt, staigājoties.. :) Pabijām pie Luvras, Tilerī dārzos..
Un tad jau atkal pie Beres galerijā. Tā ir slēgta un tad nu atkal klauvējamies. Bet šoreiz manam mazu cilvēciņu pie datora. Smaidam un mājam viņam un beidzot viņš saprot, ka jāpasauc mamma. Tas bija Beres jaukais luteklītis - viņas apburošais dēls Teva. Nu īsts saldumiņš!! :)
Bere mūs ielaiž, paņemam savas mantas un gatavojamies doties uz viņas māju pusi. Teva skatījās kādu multfilmu, tāpēc viņš diktam apvainojās, ka tagad pēkšņi jāiet mājās. Nu.. kaut kā tomēr mājās nonācām. :D Paēdam garšīgas Beres pagatavotas vakariņas un mēs vēl izejam nelielā vakara pastaigā. Kāpām augstu. Bet nē - nekritām lejā. Atpakaļ tikām tāpat kā augšā - pa trepēm. Bijām pie Monmartras. Baznīca kalna galā. Ieejot iekšā izbrīnamies, ka notiek dievkalpojums. Piesēžam uz brīdi un tad jau ejam ārā. Un ārā - debešķīgs skats uz tumsā izgaismoto Parīzi. :)
Nākamajā dienā gan tikām pašā augšā Eifelī! Nepatika man gaidīt, taču bij tā vērts.. Laiks mūs lutināja. Saule. Gaismas. Skaista ir Parīze no Eifeļ-augšas. :)
Vakarā vēl daudz jo daudz staigāšanas.. Bijām pie Parīzes Dievmātes katedrāles un wow..! Gaišās gotiskās sienas tā kontrastēja ar melnajām debesīm, ka iedvesa lielu bijību..
Modernais Pompidū centrs ar visām savām caurulēm šķiet ir kā viena no jauniešu satikšanās/ietusēšanas vietām. Tik žēl, ka abiem fočiki bija bez dzīvības pazīmēm.. :D
Un pēdējā diena.. Pārsteigums jau pašā dienas sākumā - izkāpuši no metro, uzduramies uz ielu nekārtībām. Kā pēc tam noskaidrojām - iespējams, ka vainīgs bijis fultbols. :D Kaislīga tauta! :) Pilns ar apbruņotiem policistiem, ielas piemētātas ar apelsīniem un citiem augļiem, bet kā liekas - kulmināciju nokavējām. :D
Nu neko, pabrīnamies un dodamies tālāk. Uznāk neliels lietutiņš, bet veiksmīgi paslēpjamies laivā, lai tēlotu normālus tūristus un noraudzītos uz Parīzi braucot pa Sēnu. Tjā.. Parīzes Dievmātes katedrāle dienas gaismā vairs neizskatās tik biedējoša. :D
Bijām arī pie Triumfa arkas. No sākuma liels apjukums, jo visapkārt tai brauc daudz jo daudz mašīnu un nekādīgi tikt pāri, bet tad jau saprotam, ka jābūt kaut kur pazemes tunelim un pēc brīža tādu arī atrodam. :) Triumfa arkā var arī ieiet iekšā.. varbūt nākamreiz? :D Pačilojām zem tās vienkārši mēģinot iztēloties tās pirmsākumus..
Un pienāca vakars. Bere ieteica aiziet uz vienas rotu galerijas atklāšanu un aizdevāmies ar'. Maza gaiša telpa ar pie sienas piekarinātām rotām. Interesantām rotām, kur katrai savs stāsts. Telpa ir piebāzta ar cilvēkiem, kur šķiet visi viens otru pazīst un drīz vien pametam šo saviesīgo būšanu. Pastaigājamies vēl biku un tad jau atpakaļ pie Beres, lai paēstu garšīgas picas un atvadītos.
Kā nelielu pateicību uzdāvinu Berei savu ķiršīš - brošiņu.
Ehh.. ku Bere bija jauka! Ļoti ceru, ka izdosies vēl kādreiz viņu satikt! Un viņas jauko dēlu Tevu ar! :)
Un tad nu atvadījušies devāmies uz Eirolines autobusu, lai no agra rīta attaptos Amsterdamā. :)
Tāds bija mans ceļojums Parīzē. Atkārtošos.. bildes ir šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/Paris#
ceturtdiena, 2009. gada 19. novembris
Bonjour Paris!
..tā nodomāju, kad 4os no rīta pamodos viesnīcas istabiņā virs ļoti trokšņainas ielas, kas šķiet nenoklusa visas nakts garumā. Nu traks var palikt cik skaļi bija, nekādi vairs iemigt nevar! Bet tas jau nav tik svarīgi..! Svarīgi ir tas, ka es esmu Parīzē, pavisam netālu no gigantiskā dzelzs Eifeļtorņa, majestātiskās Triumfa arkas un nakts gaismā biedējošās Parīzes Dievmātes katedrāles. :)
Līdz Parīzei tiku ar Eirolines autobusu, izbraucot jau ap trijiem pēcpusdienā un Parīzē ierodoties neīsi pirms pusnakts. Bija gan plānots būt tur jau ap 23ijiem, taču dažus kilometrus pirms pašas Parīzes mūs apturēja policija, veicot pasu kontroli. Nopētija sīki jo sīki manu Krievijas vīzu, bet neko neteica. Dažiem lika parādīt savu bagāžu (kā nekā no A'damas tak braucam - noteikti vedam zālīti pāri robežai!) un pēc kādass stundiņas mūs atlaida. Un wholā - esmu laimīgi nogurusi tikusi līdz Parīzei!
Gallieni stacijā sagaida mani Didzis un aidā uz tuvējo viesnīcu, lai nākamajās dienās iepazītos ar Parīzi tuvāk. :) Pastaiga līdz viesnīcai gan nevieš labu iespaidu - viss ļoti netīrs un piedrazots, bet tas tāpēc varbūt, ka gājām pa īsākajiem ceļiem - pa sānieliņām. :D
Viesnīciņa bija tīri ok, ņemot vērā, ka mēs par dubultnumuriņu uz vienu nakti kopā samaksājām zem 50€. Kā jau minēju sākumā - bija skaļi, taču viss pārējais - gultas veļa, tīrība, personāls bija ļoti labs. :)
Nākamajā dienā nelielas brokastis un aidā Parīzes ielās!
Jautāsiet, kur nakšņojām atlikušās naktis? Šeit tad jāsāk stāsts par Etsy. :)
Tie, kas mani pazīst, zina, ka man ir hobijs - rokdarbi. Un ir mājas lapa etsy.com, kas ir lielumliels internetveikals, kur gan profesionāli mākslinieki, gan amatieri var izveidot savu mazu veikaliņu un pārdot savus paštaisītos darbus. Šeit var atrast tik ļoti daudz ko! Gan apģērbu, gan kurpes, gan rotaslietas, gan mēbeles, gan kosmētiku, gan.., gan... Un pa vasaru varēja samklēt arī manus tamborējumus - gan bikini, gan rotas lietas. :) Bet tagad mans veikaliņš ir atvaļinājumā. :) Un pirksti niezēt niez atgriesties tur ar jauniem spēkiem un jaunu iedvesmu! Etsy rada atkarību.
Atgriežos pie stāsta par Parīzi..
Ir viena Etsy māksliniece, kuras rotas jau labu laiciņu ir iekritušas man acīs.. Nu tik ļoti gribētos visu visu no viņas nopirkt! :D
Un šī māksliniece - lunaticart jeb Bere dzīvo Parīzē.. Jautāt jau drīkst, vai ne? Sākuma doma - ekskursija viņas galerijā attīstās līdz palikšanai pie viņas uz trim dienām. :)
Un šeit es stāstu pārtraukšu, jo ir jau vēls. Un kaut kur atkal esmu noķērusi lielo ļauno bacili. Šoriez iesnu un klepus bacili. Grr.. Tamdēļ iešu gulēt, lai rīt var turpināt. :)
Un šeit būs bildes redzamas:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/Paris#
ar labu nakti..
Līdz Parīzei tiku ar Eirolines autobusu, izbraucot jau ap trijiem pēcpusdienā un Parīzē ierodoties neīsi pirms pusnakts. Bija gan plānots būt tur jau ap 23ijiem, taču dažus kilometrus pirms pašas Parīzes mūs apturēja policija, veicot pasu kontroli. Nopētija sīki jo sīki manu Krievijas vīzu, bet neko neteica. Dažiem lika parādīt savu bagāžu (kā nekā no A'damas tak braucam - noteikti vedam zālīti pāri robežai!) un pēc kādass stundiņas mūs atlaida. Un wholā - esmu laimīgi nogurusi tikusi līdz Parīzei!
Gallieni stacijā sagaida mani Didzis un aidā uz tuvējo viesnīcu, lai nākamajās dienās iepazītos ar Parīzi tuvāk. :) Pastaiga līdz viesnīcai gan nevieš labu iespaidu - viss ļoti netīrs un piedrazots, bet tas tāpēc varbūt, ka gājām pa īsākajiem ceļiem - pa sānieliņām. :D
Viesnīciņa bija tīri ok, ņemot vērā, ka mēs par dubultnumuriņu uz vienu nakti kopā samaksājām zem 50€. Kā jau minēju sākumā - bija skaļi, taču viss pārējais - gultas veļa, tīrība, personāls bija ļoti labs. :)
Nākamajā dienā nelielas brokastis un aidā Parīzes ielās!
Jautāsiet, kur nakšņojām atlikušās naktis? Šeit tad jāsāk stāsts par Etsy. :)
Tie, kas mani pazīst, zina, ka man ir hobijs - rokdarbi. Un ir mājas lapa etsy.com, kas ir lielumliels internetveikals, kur gan profesionāli mākslinieki, gan amatieri var izveidot savu mazu veikaliņu un pārdot savus paštaisītos darbus. Šeit var atrast tik ļoti daudz ko! Gan apģērbu, gan kurpes, gan rotaslietas, gan mēbeles, gan kosmētiku, gan.., gan... Un pa vasaru varēja samklēt arī manus tamborējumus - gan bikini, gan rotas lietas. :) Bet tagad mans veikaliņš ir atvaļinājumā. :) Un pirksti niezēt niez atgriesties tur ar jauniem spēkiem un jaunu iedvesmu! Etsy rada atkarību.
Atgriežos pie stāsta par Parīzi..
Ir viena Etsy māksliniece, kuras rotas jau labu laiciņu ir iekritušas man acīs.. Nu tik ļoti gribētos visu visu no viņas nopirkt! :D
Un šī māksliniece - lunaticart jeb Bere dzīvo Parīzē.. Jautāt jau drīkst, vai ne? Sākuma doma - ekskursija viņas galerijā attīstās līdz palikšanai pie viņas uz trim dienām. :)
Un šeit es stāstu pārtraukšu, jo ir jau vēls. Un kaut kur atkal esmu noķērusi lielo ļauno bacili. Šoriez iesnu un klepus bacili. Grr.. Tamdēļ iešu gulēt, lai rīt var turpināt. :)
Un šeit būs bildes redzamas:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/Paris#
ar labu nakti..
trešdiena, 2009. gada 11. novembris
svētdiena, 2009. gada 8. novembris
Salvia officinalis - es Tevi pielūdzu!
Kā es izārstējos?
Atbilde - Salvia officinalis.
Atbrauca Sveta pie manis ciemos un teica - pamēģini paskalot kaklu ar Salvijas tēju. Labi. Rīt tātad mums ir jāatrod šī salvija kaut kur.
Nē, negājām mēs pļavās meklēt šo noslēpumaino puķi. Domājām, kādā drogērijā vai aptiekā paprasīt..
Bet, bet, bet.. bijām mēs tai Hārlemas tirgū un uzdūrāmies mēs vienai sievietei, kas pārdeva dažādus garšvielas/garšaugus. Un tai starpā pamanījām Salviju. Jeij!
Un vakarā, pēc jaukās pastaigas gar jūru, paskaloju sev kaklu. Un man šķiet es nemelošu, sakot, ka pēc pāris glrrr glrrr glrrr mans kakls patiešām sajutās labāk. :)
Un no rīta!! Vai man patiešām sāpēja kakls? Nē, neatceros.. :D
Tamdēļ es vēlreiz saku:
es Tevi pielūdzu - o, Salvia officinalis!
Atbilde - Salvia officinalis.
Atbrauca Sveta pie manis ciemos un teica - pamēģini paskalot kaklu ar Salvijas tēju. Labi. Rīt tātad mums ir jāatrod šī salvija kaut kur.
Nē, negājām mēs pļavās meklēt šo noslēpumaino puķi. Domājām, kādā drogērijā vai aptiekā paprasīt..
Bet, bet, bet.. bijām mēs tai Hārlemas tirgū un uzdūrāmies mēs vienai sievietei, kas pārdeva dažādus garšvielas/garšaugus. Un tai starpā pamanījām Salviju. Jeij!
Un vakarā, pēc jaukās pastaigas gar jūru, paskaloju sev kaklu. Un man šķiet es nemelošu, sakot, ka pēc pāris glrrr glrrr glrrr mans kakls patiešām sajutās labāk. :)
Un no rīta!! Vai man patiešām sāpēja kakls? Nē, neatceros.. :D
Tamdēļ es vēlreiz saku:
es Tevi pielūdzu - o, Salvia officinalis!
Sveta.
Bija man ciemiņš. Sveta. Studē viņa arī farmāciju, tikai vienu gadu zemāk nekā es un tagad ar Erasmus atrodas Minhenē, Vācijā.
Tiiik jauki bija viņu satikt! :) Ļoti, ļoti jauki. It sevišķi pēc tādas jautras dieniņas.. Un vēl slimai esot. Tad patiešam gribas kādu tuvu cilvēku sev blakus.
Tātad.. samīļojām viena otru un aidā uz mājām. Jūtos ļoti atvieglota, kad uzzinu, ka arī Sveta ir ļoti piekususi un tamdēļ tajā vakarā nekādu sight-seeing (ekskursijas apkārt) neveicam, bet dodamies mājās, lai pagatavotu kaut ko garšīgu vakariņām.
Pagatavojām garšīgu pastu, paēdām, sarunu sarunas un drīz jau devāmies gulēt. :) Viss būtu perfekti, ja vien tas sasodītais kakls nesāpētu..
Nākamajā dienā devāmies uz Hārlemas centru un tur jau atkal jaukais tirdziņš priekšā. Laiks pieturējās tīri ciešams, ja neskaita tās pāris reizes, kad uzsmidzināja neliels lietutiņš..
Pēc Hārlemas apskates, devāmies pie jūras. Uz pilsētu Zandvoort, kas atrodas 11 min attālumā no Hārlemas, ja brauc ar vilcienu. Uhh, ku jauki bija! lai arī slima, bet tik jauki bija paelpot svaigo jūras gaisu.. (viens no varbūtējiem iemesliem, kāpēc es tagad esmu vesela..)
Pastaigājām pa jūras malu, bet tavu nelaimi - sākā līt lietus. Nu nejauki, ka tā! :D
Dodamies atpakaļ pilsētas virzienā un domājam ko darīt. Iesim paēst kaut ko! Uz kādu jauku kafejnīcu.. :)
Atradām tādu un labi, ka tieši tajā iegājām.. Dabūjam ēdienkarti un nu lūkojam ko pasūtīt. Man ar manu sāpošo kaklu lūdzu ko siltu un šķidru - tātad kādu zupu. Un nevarēju pretoties šampinjonu krēmzupai. :)
Un, cilvēki!! Tiiiik garšīgi bija! Wow! Sveta ar šo izvēlējās un mēs abas kusām ēdot šo debešķīgu šampinjonu biezzupu..
Pasneigšanas veids ar bij feins. Atnesa mums katrai milzonīgu zupas šķīvi, kur protams pati zupa procentuāli aizņēma šķīvja mazāko daļu. Un klāt - kraukšķīga, mīksta, svaiga baltmaize ar sviestu ar zaļumiem. Fantastiksa kombinācija! :)
Paēdām un laimīgas devāmies projām. :) Biku pastaigājām vēl pa pilsētu un jūras krastu (jo bija pārstājis līt un parādījās pat jauka saulīte) un jau tumsai metoties devāmies uz māju pusi.
Vakarā uzsildījām nopirtās lumpijas (ir tāds vjetnamiešu ēdiens), paēdām augļu salātus un aidā uz miega valstību!
Un šodien. Šodien cēlāmies tā agrāk, ar vienu mērķi - Amsterdama. Bijām tur ap 11iem un laika limits līdz 2iem. Tad nu sekoja pastaigu pastaigas.. Jaukas pastaigas, jo šodien bija īpaši jauks laiks, jo spīdēja silta jo silta saulīte. Kaut gan - ēnā bez saules bija diezgan pavēss. No rīta pat mums abām likās, ka redzam ko līdzīgu salnām uz mājas jumtiem.
Patīk man Amsterdama. Arī rudenī. :) Un arī svētdienā..
Atpakaļ uz staciju un atvadas. Es vienā virzienā ar savu vilcienu, Sveta pretējā. Un smaids abām uz lūpām.
Bildes (no Svetas) sekos kaut kad vēlāk. ;)
Tiiik jauki bija viņu satikt! :) Ļoti, ļoti jauki. It sevišķi pēc tādas jautras dieniņas.. Un vēl slimai esot. Tad patiešam gribas kādu tuvu cilvēku sev blakus.
Tātad.. samīļojām viena otru un aidā uz mājām. Jūtos ļoti atvieglota, kad uzzinu, ka arī Sveta ir ļoti piekususi un tamdēļ tajā vakarā nekādu sight-seeing (ekskursijas apkārt) neveicam, bet dodamies mājās, lai pagatavotu kaut ko garšīgu vakariņām.
Pagatavojām garšīgu pastu, paēdām, sarunu sarunas un drīz jau devāmies gulēt. :) Viss būtu perfekti, ja vien tas sasodītais kakls nesāpētu..
Nākamajā dienā devāmies uz Hārlemas centru un tur jau atkal jaukais tirdziņš priekšā. Laiks pieturējās tīri ciešams, ja neskaita tās pāris reizes, kad uzsmidzināja neliels lietutiņš..
Pēc Hārlemas apskates, devāmies pie jūras. Uz pilsētu Zandvoort, kas atrodas 11 min attālumā no Hārlemas, ja brauc ar vilcienu. Uhh, ku jauki bija! lai arī slima, bet tik jauki bija paelpot svaigo jūras gaisu.. (viens no varbūtējiem iemesliem, kāpēc es tagad esmu vesela..)
Pastaigājām pa jūras malu, bet tavu nelaimi - sākā līt lietus. Nu nejauki, ka tā! :D
Dodamies atpakaļ pilsētas virzienā un domājam ko darīt. Iesim paēst kaut ko! Uz kādu jauku kafejnīcu.. :)
Atradām tādu un labi, ka tieši tajā iegājām.. Dabūjam ēdienkarti un nu lūkojam ko pasūtīt. Man ar manu sāpošo kaklu lūdzu ko siltu un šķidru - tātad kādu zupu. Un nevarēju pretoties šampinjonu krēmzupai. :)
Un, cilvēki!! Tiiiik garšīgi bija! Wow! Sveta ar šo izvēlējās un mēs abas kusām ēdot šo debešķīgu šampinjonu biezzupu..
Pasneigšanas veids ar bij feins. Atnesa mums katrai milzonīgu zupas šķīvi, kur protams pati zupa procentuāli aizņēma šķīvja mazāko daļu. Un klāt - kraukšķīga, mīksta, svaiga baltmaize ar sviestu ar zaļumiem. Fantastiksa kombinācija! :)
Paēdām un laimīgas devāmies projām. :) Biku pastaigājām vēl pa pilsētu un jūras krastu (jo bija pārstājis līt un parādījās pat jauka saulīte) un jau tumsai metoties devāmies uz māju pusi.
Vakarā uzsildījām nopirtās lumpijas (ir tāds vjetnamiešu ēdiens), paēdām augļu salātus un aidā uz miega valstību!
Un šodien. Šodien cēlāmies tā agrāk, ar vienu mērķi - Amsterdama. Bijām tur ap 11iem un laika limits līdz 2iem. Tad nu sekoja pastaigu pastaigas.. Jaukas pastaigas, jo šodien bija īpaši jauks laiks, jo spīdēja silta jo silta saulīte. Kaut gan - ēnā bez saules bija diezgan pavēss. No rīta pat mums abām likās, ka redzam ko līdzīgu salnām uz mājas jumtiem.
Patīk man Amsterdama. Arī rudenī. :) Un arī svētdienā..
Atpakaļ uz staciju un atvadas. Es vienā virzienā ar savu vilcienu, Sveta pretējā. Un smaids abām uz lūpām.
Bildes (no Svetas) sekos kaut kad vēlāk. ;)
uhh.. stāsts par tā, kā es paliku aiz durvīm.
Trešdien, ceturtdien atgriezos darbiņā, bet ar tādu iekšējo sajūtu - ka neesmu līdz galam tomēr vesela. Bet mājās palikt ar negribējās.. no nepārtrauktās gulēšanas vien galva jau dulla. :D
Un aizdoma apstiprinājās.. ceturtdien vakarā jūtu, ka atkal jau temperatūra ceļas. Un tas kakls. Nekad tā nav sāpējis kakls. Protams, visas sūkājamās tabletes nelīdz ne velna.
Un jā - medu ēdu karotēm, tēju ar dzēru. Bet nelīdz. Ne labāk paliek, ne sliktāk.
Bet par šo vēl paturpināšu.. Jo kakls tagad vairs nesāp. Kā es izārstējos? - par to citā stāstā. Stāstā par salviju. Bet tagad.. tagad par piektdienu!
Tātad jutu ceturtdien, ka nav labi un jau laicīgi aizsūtīju īsziņu priekšniecei, ka piektdien darbā (atkal jau!) nebūšu. Protams, ka viss kārtībā, lai ārstējos!
Un tad nu palikos mājās. No rīta bija labāk, bet tas sasodītais kakls! Pat ēdienu vairs nevar izbaudīt - kā sāp! :(
Vakarā jāatbrauc Svetai un tad nu ap 4iem domāju - jāaiziet uz veikalu izvēdināt galvu un sapirkt ko gardu. Un.. un.. unnn. Jau otro reizi es to izdarīju! - atstāju atslēgas istabā, a durvis automātiski ciet! Nu forši! Es te puslima tagad vēl mājās netieku. Nelāgi jo ļoti paliek ap sirdi, kad cenšos sazvanīt Yodit, bet viņa neceļ. Bet kaut kā man tāds čiliņ garīgais un panika neiestājas.
Aizgāju uz veikalu, papildināju savu telefona kredītu, nopirku sev zaļu kurtku second-hand veikalā (tieši nodomāju - kad es šo atcerēšos, tikai pasmiešos un tā arī protams tagad ir) un beidzot saņemu zvanu no Yodit. Izstāstu kas noticis, cik blonda esmu utt un uzzinu, ka viņa mājās būs tik pēc kādām 2 stundām. A sāk jau krēslot.. :D Nu ko lai tagad dara. Parēķinu, ka pēc kāda laiciņa arī Svetai jau jābūt klāt un tad nu tik izsecinu, ka jāpastaigājas biku (labi, ka biju silti jo silti saģērbusies..) un tad jau vai nu Yodit, vai Sveta man pievienosies.
Aizstaigāju līdz centram. Nopirku sev beidzot Fair Trade tēju (dievinu to, kura ir ar medu un to, kas ar kanēli! Brīnumgardas!), nopirku gumiju un vienkārši ieelpoju svaigu gaisu. Patīkama pastaiga īstenībā. :)
Un tad jau saņemu ziņu no Yodit, ka viņa drīz būs Hārlemā, sagaidu viņu stacijā un ejam uz mājām. Tieku iekšā mājās - protams, atslēga stāv uz galda un aidā atkal prom uz staciju satikt Svetu.
Kas teica, ka slimam ir jāārtstējas mierā un klusumā, tas ir, gultā. Nea! Vajag tā kā es!! :D (nu labi, muļķojos es te. topošajam farmaceitam tā neklātos runāt..) :D
Un aizdoma apstiprinājās.. ceturtdien vakarā jūtu, ka atkal jau temperatūra ceļas. Un tas kakls. Nekad tā nav sāpējis kakls. Protams, visas sūkājamās tabletes nelīdz ne velna.
Un jā - medu ēdu karotēm, tēju ar dzēru. Bet nelīdz. Ne labāk paliek, ne sliktāk.
Bet par šo vēl paturpināšu.. Jo kakls tagad vairs nesāp. Kā es izārstējos? - par to citā stāstā. Stāstā par salviju. Bet tagad.. tagad par piektdienu!
Tātad jutu ceturtdien, ka nav labi un jau laicīgi aizsūtīju īsziņu priekšniecei, ka piektdien darbā (atkal jau!) nebūšu. Protams, ka viss kārtībā, lai ārstējos!
Un tad nu palikos mājās. No rīta bija labāk, bet tas sasodītais kakls! Pat ēdienu vairs nevar izbaudīt - kā sāp! :(
Vakarā jāatbrauc Svetai un tad nu ap 4iem domāju - jāaiziet uz veikalu izvēdināt galvu un sapirkt ko gardu. Un.. un.. unnn. Jau otro reizi es to izdarīju! - atstāju atslēgas istabā, a durvis automātiski ciet! Nu forši! Es te puslima tagad vēl mājās netieku. Nelāgi jo ļoti paliek ap sirdi, kad cenšos sazvanīt Yodit, bet viņa neceļ. Bet kaut kā man tāds čiliņ garīgais un panika neiestājas.
Aizgāju uz veikalu, papildināju savu telefona kredītu, nopirku sev zaļu kurtku second-hand veikalā (tieši nodomāju - kad es šo atcerēšos, tikai pasmiešos un tā arī protams tagad ir) un beidzot saņemu zvanu no Yodit. Izstāstu kas noticis, cik blonda esmu utt un uzzinu, ka viņa mājās būs tik pēc kādām 2 stundām. A sāk jau krēslot.. :D Nu ko lai tagad dara. Parēķinu, ka pēc kāda laiciņa arī Svetai jau jābūt klāt un tad nu tik izsecinu, ka jāpastaigājas biku (labi, ka biju silti jo silti saģērbusies..) un tad jau vai nu Yodit, vai Sveta man pievienosies.
Aizstaigāju līdz centram. Nopirku sev beidzot Fair Trade tēju (dievinu to, kura ir ar medu un to, kas ar kanēli! Brīnumgardas!), nopirku gumiju un vienkārši ieelpoju svaigu gaisu. Patīkama pastaiga īstenībā. :)
Un tad jau saņemu ziņu no Yodit, ka viņa drīz būs Hārlemā, sagaidu viņu stacijā un ejam uz mājām. Tieku iekšā mājās - protams, atslēga stāv uz galda un aidā atkal prom uz staciju satikt Svetu.
Kas teica, ka slimam ir jāārtstējas mierā un klusumā, tas ir, gultā. Nea! Vajag tā kā es!! :D (nu labi, muļķojos es te. topošajam farmaceitam tā neklātos runāt..) :D
otrdiena, 2009. gada 3. novembris
man būs ciemiņš.. Nr.2
Jaukā Sveta apciemos mani šajā nedēļas nogalē un tas tā silda sirdi!!! :))
Viņa pašlaik ir Vācijā arī kā Erasmus studente un esam tik tuvu, ka grēks būtu neapciemot vienai otru.. :)
Jipijeij!!
Kā man patīk ciemiņi!! :)
Viņa pašlaik ir Vācijā arī kā Erasmus studente un esam tik tuvu, ka grēks būtu neapciemot vienai otru.. :)
Jipijeij!!
Kā man patīk ciemiņi!! :)
sestdiena, 2009. gada 31. oktobris
Heijā!
Esmu atpakaļ! :))
Pagāja ilgāk kā nedēļa. Bet tas tāpēc, ka biku saslimu pēc ciemošanās.. :) Un tieši nedēļas nogalē, precīzāk - jau piektdien un tāpēc uz darbiņu neaizgāju tai dienā, jo likās, ka tik tālu netikšu. :D
Paaugstināta temperatūra, kas pievarēta ar gultas režīmu un 2iem Nimesil pulverīšiem. :)) Un tagad jau ir labāk. Daudz labāk, tā kā neuztraucieties..
Ja arī būs man kas nopietnāks, par mani parūpēsies. Kad aizrakstīju vienai darba kolēģei, ka nebūšu šodien darbā, viņa man vēlāk atzvanīja sakot, ka es viņai varu zvanīt jebkurā diennakts laikā, ja man paliek sliktāk, ja man ko vajag un ja vajag - aizvedīšot mani arī pie ārsta. Tik jauki un mīļi, vai ne? :)) Mīļā Soulva.
Lai vai kā, par to nedēļu tātad..
Jā, bij man ciemiņš. Ļoti jauks un mīļš ciemiņš. Nemulsti, Didzi.. ;)
Un tika pavadīta diktam jauka nedēļa. Diktam, diktam jauka nedēļa. :)
Bijām klejojumos pa jūras piekrasti, pa Hārlemu, pa pašu Amsterdamu (gan nedaudz tikai, bet sarkanie lukturi tika apskatīti biku), bijām uz elektroniskās mūzikas koncertu Bimhuisā (wow - koncerts!!), bijām iepirkties Alkmārā un pašas jaukākās atmiņas ir no brauciena uz nacionālo parku Veluve. Fantastiski!! Ja kāds pie manis brauks ciemos, noteikti aizvedīšu uz turieni pabraukāties ar riteņiem. :))
Un šeit bildes..
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/VienaNedelaArDidzi#
Pagāja ilgāk kā nedēļa. Bet tas tāpēc, ka biku saslimu pēc ciemošanās.. :) Un tieši nedēļas nogalē, precīzāk - jau piektdien un tāpēc uz darbiņu neaizgāju tai dienā, jo likās, ka tik tālu netikšu. :D
Paaugstināta temperatūra, kas pievarēta ar gultas režīmu un 2iem Nimesil pulverīšiem. :)) Un tagad jau ir labāk. Daudz labāk, tā kā neuztraucieties..
Ja arī būs man kas nopietnāks, par mani parūpēsies. Kad aizrakstīju vienai darba kolēģei, ka nebūšu šodien darbā, viņa man vēlāk atzvanīja sakot, ka es viņai varu zvanīt jebkurā diennakts laikā, ja man paliek sliktāk, ja man ko vajag un ja vajag - aizvedīšot mani arī pie ārsta. Tik jauki un mīļi, vai ne? :)) Mīļā Soulva.
Lai vai kā, par to nedēļu tātad..
Jā, bij man ciemiņš. Ļoti jauks un mīļš ciemiņš. Nemulsti, Didzi.. ;)
Un tika pavadīta diktam jauka nedēļa. Diktam, diktam jauka nedēļa. :)
Bijām klejojumos pa jūras piekrasti, pa Hārlemu, pa pašu Amsterdamu (gan nedaudz tikai, bet sarkanie lukturi tika apskatīti biku), bijām uz elektroniskās mūzikas koncertu Bimhuisā (wow - koncerts!!), bijām iepirkties Alkmārā un pašas jaukākās atmiņas ir no brauciena uz nacionālo parku Veluve. Fantastiski!! Ja kāds pie manis brauks ciemos, noteikti aizvedīšu uz turieni pabraukāties ar riteņiem. :))
Un šeit bildes..
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/VienaNedelaArDidzi#
trešdiena, 2009. gada 21. oktobris
svētdiena, 2009. gada 18. oktobris
55€..
..un Alise ir krutākā meitene pilsētā!
Nopirku sev kedas.. Sapņu kedas!! :))
Īstas Converse kedas.. no ādas. Ūuu.. (ar domu, lai lietus laikā man kājas paliek sausas..)
Vēliet, lai labi valkājas!! :))
Nopirku sev kedas.. Sapņu kedas!! :))
Īstas Converse kedas.. no ādas. Ūuu.. (ar domu, lai lietus laikā man kājas paliek sausas..)
Vēliet, lai labi valkājas!! :))
sestdiena, 2009. gada 17. oktobris
mm.. Ziemassvētki..
Jau sajutu tos tuvojamies..
Jūs jautāsiet kā? Nē, mums nesnieg. Un visticamākais nesnigs ar. Te Nīderlandē tas notiek ļoti reti..
Bet Ziemassvētkus viņi svin divas reizes.. :) Nu labi. Paskaidrošu.. Ir viņiem svētki, kur galvenais varonis ir Santa Klāss un svinēšana notiek jau novembra beigās. Un vēl ir internacionālie Z-svētki. :)) Un bērni dāvanas saņem divas reizes.. :D Vai tas nav forši?
Un man darbā šo visu lietu stāsta un Marike vienu dienu iepērkoties veikalā ieraudzīja jau pārdodamies tradicionālos cepumus un atcerējās par mani. Un saņēmu kā nelielu dāvanu. :) Protams dalījos ar visiem tējas pauzē. :) Un šie cepumi ir.. piparkūkas! :)
Un piparkūkas tā atgādināja Ziemassvētkus!! :) Un tamdēļ sagribas uz mājām..
Mammu, mammu.. cepsim piparkūkas un pīrāgus un plātsmaizes un gliemež-cepumus un picas un.. un.. un.. Ko vēl varētu? :) Cepsim, cepsim? :))
Jūs jautāsiet kā? Nē, mums nesnieg. Un visticamākais nesnigs ar. Te Nīderlandē tas notiek ļoti reti..
Bet Ziemassvētkus viņi svin divas reizes.. :) Nu labi. Paskaidrošu.. Ir viņiem svētki, kur galvenais varonis ir Santa Klāss un svinēšana notiek jau novembra beigās. Un vēl ir internacionālie Z-svētki. :)) Un bērni dāvanas saņem divas reizes.. :D Vai tas nav forši?
Un man darbā šo visu lietu stāsta un Marike vienu dienu iepērkoties veikalā ieraudzīja jau pārdodamies tradicionālos cepumus un atcerējās par mani. Un saņēmu kā nelielu dāvanu. :) Protams dalījos ar visiem tējas pauzē. :) Un šie cepumi ir.. piparkūkas! :)
Un piparkūkas tā atgādināja Ziemassvētkus!! :) Un tamdēļ sagribas uz mājām..
Mammu, mammu.. cepsim piparkūkas un pīrāgus un plātsmaizes un gliemež-cepumus un picas un.. un.. un.. Ko vēl varētu? :) Cepsim, cepsim? :))
ceturtdiena, 2009. gada 15. oktobris
Pirmo reizi uz riteņa Utrehtā..
Ir tāda mājas lapa www.couchsurfing.com, kur ir reģistrējušies ceļotmīloši cilvēki no visas pasaules. Un šai mājas lapā atliek sameklēt vietu, uz kurieni domā ceļot, un atradīsi daudz jo daudz cilvēku, kuri piedāvās vai nu naktsmājas, vai nu būt par gidu pilsētā vai arī vienkārši satikties un papļāpāt par ceļošanu un ne tikai.
Jau savā jaukajā ceļojumā uz Texel salu izmantoju šīs lapas pakalpojumus un tad nu beidzot pati reģistrējos tur. Un atradu jauku pāri, kuri dzīvo pilsētā Utrehta - vienā no lielākajām studentu pilsētām Nīderlandē. :)
Devos tur sestdien pēcpusdienā ar vilcienu. 50 min un esmu klāt. Atsūtītajā e-mailā saņemu sīkas norādes kā atrast viņu māju un pirms sāk lietus līt, esmu jau tur. :) Iztraucēju viņus ēdot vēlās brokastis. Papļāpājam par šo un to, par viņu lielo couchsurfing pieredzi un sagaidam līdz lietus vairs nelīst un dodamies uz pilsētas pusi. Un atkal jau, tieku uzsēdināta uz riteņa bagāžnieka un mūsu mērķis - izīrēt riteni priekš manis. :) Oi oi oi.. :D
Liza (27) ir jauka puszviedriete/pusnīderlandiete, kas ir mācījusies medicīnas zinātni (?) un nēsā interesantus auskariņus (tai dienā viņai bija nelieli rāvājslēdzēji ausīs). Viņas draugs Jaspers (30) ir ģeogrāfijas skolotājs un aizrautīgs galda spēļu fans. Pat ir izgudrojis savu spēli par arheoloģiju.. Diemžēl kaut kā nesanāca viņu paspēlēt..
Tai nedēļas nogalē viņiem bija vēl viena viešņa - Anna no Austrālijas. Aktīva dabas aizstāve un visādi citādi traka meiča. :) Bija jauki arī ar viņu parunāties, kaut arī vakarā viņa devās prom savās darīšanās.. :)
Tātad pa dienu iečekojām Utrehtu, kas jau atkal ir ierindojama starp pilsētām, kur es vēlētos atgriesties. :) Vakarā atgriezāmies mājās, pasūtījām nedaudz meksikāņu ēdienu un pēc tam devāmies uz couchsurfing tikšanos viena puiša mājās. Cik saprotu, aktīvie Utrehtas CS dalībnieki cenšas reizi mēnesī tikties, pārrunāt savus ceļojumus un sadarīt kopā citas jaukas lietas. Šis vakars bija spēļu vakars. :) Šķiet, ka biju vienīgā viešņa tovakar, bet tik un tā kaut kā angļu valoda dominēja vairāk tai vakarā. Un tas likās jauki.. :)
Ap kādiem 1iem pametām jaukās mājas, lai dotos uz mājām. Uzdāvināju Lizai un Jasperam Rīgas balzāmu un tas tika uzreiz iemēģināts, lai labāks miegs. Rūgts esot.. :D Es atturējos, jo zinu ka diktam rūgts.. Jack!! :D
Un tad pa gultām! Man bij jāguļ bēniņos un tik labi gulējās!! :) No rīta iekodām brokastis un tas jau teicu attā, attā, lai vēl varētu paspēt ko lietderīgu sadarīt svētdienā.
Feini bija.. Hmm.. diez kura būs nākamā pilsēta..? :)
Bildes (nedaudz) šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/Utrechta#
Jau savā jaukajā ceļojumā uz Texel salu izmantoju šīs lapas pakalpojumus un tad nu beidzot pati reģistrējos tur. Un atradu jauku pāri, kuri dzīvo pilsētā Utrehta - vienā no lielākajām studentu pilsētām Nīderlandē. :)
Devos tur sestdien pēcpusdienā ar vilcienu. 50 min un esmu klāt. Atsūtītajā e-mailā saņemu sīkas norādes kā atrast viņu māju un pirms sāk lietus līt, esmu jau tur. :) Iztraucēju viņus ēdot vēlās brokastis. Papļāpājam par šo un to, par viņu lielo couchsurfing pieredzi un sagaidam līdz lietus vairs nelīst un dodamies uz pilsētas pusi. Un atkal jau, tieku uzsēdināta uz riteņa bagāžnieka un mūsu mērķis - izīrēt riteni priekš manis. :) Oi oi oi.. :D
Liza (27) ir jauka puszviedriete/pusnīderlandiete, kas ir mācījusies medicīnas zinātni (?) un nēsā interesantus auskariņus (tai dienā viņai bija nelieli rāvājslēdzēji ausīs). Viņas draugs Jaspers (30) ir ģeogrāfijas skolotājs un aizrautīgs galda spēļu fans. Pat ir izgudrojis savu spēli par arheoloģiju.. Diemžēl kaut kā nesanāca viņu paspēlēt..
Tai nedēļas nogalē viņiem bija vēl viena viešņa - Anna no Austrālijas. Aktīva dabas aizstāve un visādi citādi traka meiča. :) Bija jauki arī ar viņu parunāties, kaut arī vakarā viņa devās prom savās darīšanās.. :)
Tātad pa dienu iečekojām Utrehtu, kas jau atkal ir ierindojama starp pilsētām, kur es vēlētos atgriesties. :) Vakarā atgriezāmies mājās, pasūtījām nedaudz meksikāņu ēdienu un pēc tam devāmies uz couchsurfing tikšanos viena puiša mājās. Cik saprotu, aktīvie Utrehtas CS dalībnieki cenšas reizi mēnesī tikties, pārrunāt savus ceļojumus un sadarīt kopā citas jaukas lietas. Šis vakars bija spēļu vakars. :) Šķiet, ka biju vienīgā viešņa tovakar, bet tik un tā kaut kā angļu valoda dominēja vairāk tai vakarā. Un tas likās jauki.. :)
Ap kādiem 1iem pametām jaukās mājas, lai dotos uz mājām. Uzdāvināju Lizai un Jasperam Rīgas balzāmu un tas tika uzreiz iemēģināts, lai labāks miegs. Rūgts esot.. :D Es atturējos, jo zinu ka diktam rūgts.. Jack!! :D
Un tad pa gultām! Man bij jāguļ bēniņos un tik labi gulējās!! :) No rīta iekodām brokastis un tas jau teicu attā, attā, lai vēl varētu paspēt ko lietderīgu sadarīt svētdienā.
Feini bija.. Hmm.. diez kura būs nākamā pilsēta..? :)
Bildes (nedaudz) šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/Utrechta#
trešdiena, 2009. gada 14. oktobris
Piektdiena. Kā 8os pametu mājas, tā atgriezos ap 2iem. :)
Jap. Piektdien kā jau allažiņ devos uz aptieku un strādāju līdz pat 18iem. Nu labi.. "strādāju", jo pēcpusdienā tā mazāk darba bija un tad nu es čaloju un muļķojos ar meitenēm, kad viņām nebija ko darīt.. :)
Aptiekas slēgšanas brīdī bijām jau saposušās (beidzot ieraudzīju meitenes citos ietērpos nekā aptiekas uniformā) un varējām doties uz indonēziešu restorānu..
Šīs vakariņas tika rīkotas par godu vairākiem cilvēkiem no aptiekas kolektīva. Nataša un Elena dodas grūtniecības atvaļinājumā, Henks (cilvēks, kas nogādāja zāles uz mājām) dodas pensijā un Ria iet strādāt uz citu aptieku.
Un vakariņas - uz aptiekas rēķina. :)
Bildes šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/Piektdiena#
Vakariņas bija ļoti jaukas un pie reizes jautras. Nekad neēsts ēdiens un laba kompānija (sadalījāmies gan pa bariņiem, bet nu neko darīt.. tiku pie jautrākajām un visiemīļotākajām meičām un tad jau izdevies vakars garantēts..)
Pabeidzām ap 22iem un vakars turpinājās.. :p Jeunessai nākamajā dienā bija dzimšanas diena un tās dienas vakarā arī es biju saņēmusi ielūgumu uz ballīti pie viņas, bet tā kā biju iecerējusi braukt uz Utrechtu sestdien/svētdien, tad pievienojos dzimšanas dienas sagaidīšanas pasēdēšanai kopā ar viņas draudzenēm piektdienas vakarā.
Devāmies uz bāru, kur strādā viņas brālis. Aizdodamies tur un skatamies - neviena paša apmeklētāja.. jocīgi, bet dodamies iekšā. :) Iepazīstos ar Jeunessas jauko brāli, kas vēlāk pagatavo mums gardus kokteiļus (man protams Mohito).. Vēlāk bārs ir pilns ar cilvēkiem.
Kā dāvanu no manis, Jeunessa saņem ķiršu pāri - auskariņus, kas viņai diktam patīk. Un par to prieks protams.. :) Biju nodomājusi uzadīt šalli, bet kaut kā laiks aptrūkās.. :D Nekas, uz Ziemassvētkiem!
Pulkstenis notikš 12us un buču bučas no mums jubilārei! :) Ar meičām sākam domāt, vai Jeunessas brālis ir aizmirsis par laiku, bet nē, nē, nē. Pāris sekundes pēc mūsu apsveikuma viņš šak dziedāt apsveikuma dziesmu un pasniedz viņai tekilas šotu ar aizdegtu brīnumsvecīti. :D Vai nav mīļi? Khem.. visu apmeklētāju uzmanība protams pievērsta mums, bet tas nu tā.. :D
Es te kēru mirkli ar brīnumsvecīti, bet nespaspēju.. Tā jau bija izdzisusi.. :)
Biku vēl pasēdējām un tad jau devāmies mājup. :)
Aptiekas slēgšanas brīdī bijām jau saposušās (beidzot ieraudzīju meitenes citos ietērpos nekā aptiekas uniformā) un varējām doties uz indonēziešu restorānu..
Šīs vakariņas tika rīkotas par godu vairākiem cilvēkiem no aptiekas kolektīva. Nataša un Elena dodas grūtniecības atvaļinājumā, Henks (cilvēks, kas nogādāja zāles uz mājām) dodas pensijā un Ria iet strādāt uz citu aptieku.
Un vakariņas - uz aptiekas rēķina. :)
Bildes šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/Piektdiena#
Vakariņas bija ļoti jaukas un pie reizes jautras. Nekad neēsts ēdiens un laba kompānija (sadalījāmies gan pa bariņiem, bet nu neko darīt.. tiku pie jautrākajām un visiemīļotākajām meičām un tad jau izdevies vakars garantēts..)
Pabeidzām ap 22iem un vakars turpinājās.. :p Jeunessai nākamajā dienā bija dzimšanas diena un tās dienas vakarā arī es biju saņēmusi ielūgumu uz ballīti pie viņas, bet tā kā biju iecerējusi braukt uz Utrechtu sestdien/svētdien, tad pievienojos dzimšanas dienas sagaidīšanas pasēdēšanai kopā ar viņas draudzenēm piektdienas vakarā.
Devāmies uz bāru, kur strādā viņas brālis. Aizdodamies tur un skatamies - neviena paša apmeklētāja.. jocīgi, bet dodamies iekšā. :) Iepazīstos ar Jeunessas jauko brāli, kas vēlāk pagatavo mums gardus kokteiļus (man protams Mohito).. Vēlāk bārs ir pilns ar cilvēkiem.
Kā dāvanu no manis, Jeunessa saņem ķiršu pāri - auskariņus, kas viņai diktam patīk. Un par to prieks protams.. :) Biju nodomājusi uzadīt šalli, bet kaut kā laiks aptrūkās.. :D Nekas, uz Ziemassvētkiem!
Pulkstenis notikš 12us un buču bučas no mums jubilārei! :) Ar meičām sākam domāt, vai Jeunessas brālis ir aizmirsis par laiku, bet nē, nē, nē. Pāris sekundes pēc mūsu apsveikuma viņš šak dziedāt apsveikuma dziesmu un pasniedz viņai tekilas šotu ar aizdegtu brīnumsvecīti. :D Vai nav mīļi? Khem.. visu apmeklētāju uzmanība protams pievērsta mums, bet tas nu tā.. :D
Es te kēru mirkli ar brīnumsvecīti, bet nespaspēju.. Tā jau bija izdzisusi.. :)
Biku vēl pasēdējām un tad jau devāmies mājup. :)
pirmdiena, 2009. gada 12. oktobris
Protestējam.
Jau esot KNMP konferencē sapratu, ka farmaceiti gatavojas protestam pret valdību, precīzāk - pret veselības ministru.
Un vel precīzāk - pret likumdošanu, kas ļauj apdrošināšanas kompānijām pārāk daudz ietekmēt zāļu izvēli pacientiem.
Īsumā par veselības sistēmu Nīderlandē un radušos situāciju.. Ir n-tās apdrošināšanas kompānijas un katram strādniekam ir jābūt apdrošinātam un katru mēnesi jāšķiras no 50 līdz 100 € . Aptiekām ir līgumi ar šīm kompānijām un tad nu pacients saņem sev nepieciešamās zāles vai nu bez maksas vai piemaksājot kādu daļu. Bet.. bet.. bet.. Ir apdrošināšanas sabiedrības, kuras strikti ierobežo zāļu izvēli atļaujot bez maksas dot tikai lētākās ģenēriskās zāles. Taču ne vienmēr tā ir labākā izvēle gan tāpēc ka pacientiem ir alerģija pret tām, gan arī ļaunais placebo efekts (palīdzēt var tikai dārgākās un tātad labākās zāles..).
Un kopumā tas ir protests pret to, ka apdrošināšanas sabiedrības var noteikt, kuras zāles ir labākas un kuras nē. To ir jāatļauj darīt profesionāļiem - farmacietiem.
Protestēja visas aptiekas tajā dienā ģērbjoties KNMP atsūtītos t-kreklos ar uzrakstu - Man rūp veselības aprūpe. Man ar tika viens (ļoti labi noder kā pidžamma..) un protams, es arī protestēju. :)
Bildes šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/AptiekuProtests#
Un vel precīzāk - pret likumdošanu, kas ļauj apdrošināšanas kompānijām pārāk daudz ietekmēt zāļu izvēli pacientiem.
Īsumā par veselības sistēmu Nīderlandē un radušos situāciju.. Ir n-tās apdrošināšanas kompānijas un katram strādniekam ir jābūt apdrošinātam un katru mēnesi jāšķiras no 50 līdz 100 € . Aptiekām ir līgumi ar šīm kompānijām un tad nu pacients saņem sev nepieciešamās zāles vai nu bez maksas vai piemaksājot kādu daļu. Bet.. bet.. bet.. Ir apdrošināšanas sabiedrības, kuras strikti ierobežo zāļu izvēli atļaujot bez maksas dot tikai lētākās ģenēriskās zāles. Taču ne vienmēr tā ir labākā izvēle gan tāpēc ka pacientiem ir alerģija pret tām, gan arī ļaunais placebo efekts (palīdzēt var tikai dārgākās un tātad labākās zāles..).
Un kopumā tas ir protests pret to, ka apdrošināšanas sabiedrības var noteikt, kuras zāles ir labākas un kuras nē. To ir jāatļauj darīt profesionāļiem - farmacietiem.
Protestēja visas aptiekas tajā dienā ģērbjoties KNMP atsūtītos t-kreklos ar uzrakstu - Man rūp veselības aprūpe. Man ar tika viens (ļoti labi noder kā pidžamma..) un protams, es arī protestēju. :)
Bildes šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/AptiekuProtests#
svētdiena, 2009. gada 11. oktobris
Vakariņas pie jaukās Soulvas.
Ir man aptiekā viena darba kolēģe, kas ir diktam jauka un ļoti iekritusi sirdī. :) Un.. un.. un viņa mani uzaicināja ciemos pie sevis vakariņās. Mums pievienojās arī Jeunessa.
Iepriekšējā dienā ar Jeunessu nospriedām, ka es izcepšu burkānkūku un viņa - šokolādes kūku. Protams, kā varēja gaidīt, burkānkūku mēs ēdam, bet no šokolādes kūkas ne miņas.. :D
Strādājām līdz pat 18iem un tad devāmies ceļā. :D Un ceļš bija jautrs. Sāka līt lietus. Un Jeunessa bija ar riteni. Bija sarunāts, ka Soulva mūs savāks pie aptiekas, bet notika pārpratums un mums pašām kaut kā bija jānokļūst pie viņas. Rezultātā devāmies ar riteni līdz tuvējai autobusa pieturai. Ar vienu riteni. Un lija lietus. Jeunessa pie stūres, es uz bagāžnieka smejoties kā vēl nekad. :D Ha, ha, ha - tas bija tik jautri!! :D Jeunessa gan nebija priecīga, jo papildus 60 kg un lietus sejā nebija labākā kombinācija.. :D
Un ir Jeunessai jauka mamma, kura mūs savāca un pieveda pie pašām Soulvas mājas durvīm.. :) Un Soulva mūs sagaidīja smaidoša jo smaidoša.
Vakara secinājums - ja farmācija kā profesija noietu pa burbuli, Soulvai tik un tā izdotos atrast labu darbu.. kā pavārei.
Katrai liels šķīvis ar rīsiem, kartupeļiem, gaļas mērcīti indiešu gaumē un vēl liela salātbļoda galdam vidū.
Salāti.. Mmm.. tik garšīgi!! Salātlapas, tomāti, gurķi un kazas siers medū.. Mmm!!! Nezinu kā, bet es notiesāju visu, visu.. :D Meičas gan nē.. Aizmirsu nofotogrāfēt to, tik ļoti biju aizņemta.. :D
Un tad vēl deserts bija. Saldējums. Te mēs viņu ēdam.. Pa labi - Soulva, pa kreisi - Jeunessa.
Un te mēs trīs..
Un pēc saldējuma.. Pēc saldējums ēdām vēl burkānkūku. Neprasiet man, kā man tas viss sagāja iekšā. Bet sagāja. Un bija laime pilnīga.
Un vai esat dzirdējuši par Fair Tarde? Šī tēja ir ļoooti garšīga. Un ienākumi par to aiziet pa taisno tās ražotājam Āfrikā.
Vakars bija vienkārši burvīgs! Gan ēdiens, gan mūsu sarunas.. Kopības sajūta. :) Bija ļoti jauki. :)
Iepriekšējā dienā ar Jeunessu nospriedām, ka es izcepšu burkānkūku un viņa - šokolādes kūku. Protams, kā varēja gaidīt, burkānkūku mēs ēdam, bet no šokolādes kūkas ne miņas.. :D
Strādājām līdz pat 18iem un tad devāmies ceļā. :D Un ceļš bija jautrs. Sāka līt lietus. Un Jeunessa bija ar riteni. Bija sarunāts, ka Soulva mūs savāks pie aptiekas, bet notika pārpratums un mums pašām kaut kā bija jānokļūst pie viņas. Rezultātā devāmies ar riteni līdz tuvējai autobusa pieturai. Ar vienu riteni. Un lija lietus. Jeunessa pie stūres, es uz bagāžnieka smejoties kā vēl nekad. :D Ha, ha, ha - tas bija tik jautri!! :D Jeunessa gan nebija priecīga, jo papildus 60 kg un lietus sejā nebija labākā kombinācija.. :D
Un ir Jeunessai jauka mamma, kura mūs savāca un pieveda pie pašām Soulvas mājas durvīm.. :) Un Soulva mūs sagaidīja smaidoša jo smaidoša.
Vakara secinājums - ja farmācija kā profesija noietu pa burbuli, Soulvai tik un tā izdotos atrast labu darbu.. kā pavārei.
Katrai liels šķīvis ar rīsiem, kartupeļiem, gaļas mērcīti indiešu gaumē un vēl liela salātbļoda galdam vidū.
Salāti.. Mmm.. tik garšīgi!! Salātlapas, tomāti, gurķi un kazas siers medū.. Mmm!!! Nezinu kā, bet es notiesāju visu, visu.. :D Meičas gan nē.. Aizmirsu nofotogrāfēt to, tik ļoti biju aizņemta.. :D
Un tad vēl deserts bija. Saldējums. Te mēs viņu ēdam.. Pa labi - Soulva, pa kreisi - Jeunessa.
Un te mēs trīs..
Un pēc saldējuma.. Pēc saldējums ēdām vēl burkānkūku. Neprasiet man, kā man tas viss sagāja iekšā. Bet sagāja. Un bija laime pilnīga.
Un vai esat dzirdējuši par Fair Tarde? Šī tēja ir ļoooti garšīga. Un ienākumi par to aiziet pa taisno tās ražotājam Āfrikā.Vakars bija vienkārši burvīgs! Gan ēdiens, gan mūsu sarunas.. Kopības sajūta. :) Bija ļoti jauki. :)
sestdiena, 2009. gada 10. oktobris
..būs ieraksti
Svētdien (nu, varbūt tomēr pirmdien) būs vairāki ieraksti..
Tagad pošos ceļā uz Utrehtu un tamdēļ neatliek laika blogam. Atgādiniet man, ka jāpastāsta jums par vakariņām pie darba kolēģes Soulvas, par protesta akciju aptiekā, par vakariņām no aptiekas, par Jeunessas dzimšanas dienu un jā - par nedēļas nogali Utrehtā.. :)
Saule spīd šodien un cerams, ka tā būs visu dienu i šodien, i rīt. :)
Tagad pošos ceļā uz Utrehtu un tamdēļ neatliek laika blogam. Atgādiniet man, ka jāpastāsta jums par vakariņām pie darba kolēģes Soulvas, par protesta akciju aptiekā, par vakariņām no aptiekas, par Jeunessas dzimšanas dienu un jā - par nedēļas nogali Utrehtā.. :)
Saule spīd šodien un cerams, ka tā būs visu dienu i šodien, i rīt. :)
otrdiena, 2009. gada 6. oktobris
Pēc konferences..
.. atnācu mājās un taisīju sev vistiņu. Hmm.. Man sāk iepatikties taisīt ēst. :)
Tātad tur ir apcepta vistiņa, rīsi, sīpolu mērce un salāti no tomāta un puķukāposta. :))
Un rīt! Rīt esmu uzaicināta vakariņās pie vienas savas darba kolēģes Soulvas. Gaidiet ziņas! :)
Tātad tur ir apcepta vistiņa, rīsi, sīpolu mērce un salāti no tomāta un puķukāposta. :))Un rīt! Rīt esmu uzaicināta vakariņās pie vienas savas darba kolēģes Soulvas. Gaidiet ziņas! :)
KNMP konference
Šodien biju tur kopā ar Mariki. Un arī Pīters Pals beigās parādījās. :)
Bija jauki. Līdzīgi kā pie mums, bet biku lielāks tas pasākums. Pie reģistrēšanās saņēmām katrs laptop (datoram) somiņu, par kuru man protams liels prieks. :)
No prezentācijām tikai pašu pamatu varēju saprast, par cik viss bija flāmu valodā, bet tas nekas. Man galvenais bija redzēt kā tur un kas notiek. :) Un kompānija ar bij jautra.
Kā jau konferencē, bija vairākas prezentācijas. Tendētas un onkoloģiju. Bija arī viena filma par prostatas vēža slimnieku. Labi, ka nesapratu, jo stāsts protams skumjš.
Kas mani pārsteidza, bija tas, ka prezentāciju starplaikos tika uzdoti testveida jautājumi, uz kuriem varēja elektroniski atbildēt. :)
Nesagaidot beigas, aizlavījāmies projām, lai aizietu uz dāmistabu un pēc tam - uz stendu zāli. Paskatījāmies dažādus robotus, firmas, izmērijām sev holesterīna un glikozes līmeni asinīs, noteicu savu ādas tipu iekš Vichy stenda un paēdām pusdienas. Un pusdienās kā jau tipiski Nīderlandē - sviestmaizes. Lielajā zālē staigāja sulaiņi ar lielām paplātēm rokās un piedāvāja dažnedažādas sviestmaizes. Garšīgas.
Bildes šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/KNMPKonference#
Pēc trijiem aizlavījāmies no konferences pavisam prom, jo jutāmies jau piekusušas.. Staigājot apkārt gar stendiem. :D
Bet bija jauki. Paldies Marikei un PP par iespēju pabūt tur! :)
Bija jauki. Līdzīgi kā pie mums, bet biku lielāks tas pasākums. Pie reģistrēšanās saņēmām katrs laptop (datoram) somiņu, par kuru man protams liels prieks. :)
No prezentācijām tikai pašu pamatu varēju saprast, par cik viss bija flāmu valodā, bet tas nekas. Man galvenais bija redzēt kā tur un kas notiek. :) Un kompānija ar bij jautra.
Kā jau konferencē, bija vairākas prezentācijas. Tendētas un onkoloģiju. Bija arī viena filma par prostatas vēža slimnieku. Labi, ka nesapratu, jo stāsts protams skumjš.
Kas mani pārsteidza, bija tas, ka prezentāciju starplaikos tika uzdoti testveida jautājumi, uz kuriem varēja elektroniski atbildēt. :)
Nesagaidot beigas, aizlavījāmies projām, lai aizietu uz dāmistabu un pēc tam - uz stendu zāli. Paskatījāmies dažādus robotus, firmas, izmērijām sev holesterīna un glikozes līmeni asinīs, noteicu savu ādas tipu iekš Vichy stenda un paēdām pusdienas. Un pusdienās kā jau tipiski Nīderlandē - sviestmaizes. Lielajā zālē staigāja sulaiņi ar lielām paplātēm rokās un piedāvāja dažnedažādas sviestmaizes. Garšīgas.
Bildes šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/KNMPKonference#
Pēc trijiem aizlavījāmies no konferences pavisam prom, jo jutāmies jau piekusušas.. Staigājot apkārt gar stendiem. :D
Bet bija jauki. Paldies Marikei un PP par iespēju pabūt tur! :)
Pirmdienas vakara improvizācija.
Bijām mēs tai Bimhuis.
Kaut gan.. Kad nācu mājās, bija vienkārši nejauks laiks. Līņāja, nedaudz vējš - brrr..! Atnāku mājās un ko es redzu? Yodit ar ne visai kaut kur ejot gribošu sejas izteiksmi.. :D Bet, bet, bet.. Kaut kā viņa tomēr saņēmās un mēs trīs - es, Yodit un viņas jaunais draugs Beņjamins (Biņjam) dodamies ceļā.
Pēdējās minūtes skrējiens uz vilcienu, 20 min tajā un esam klāt Amsterdamā. Sākam iet ar kājām, bet saprotam, ka kaut kas tomēr ne tā..
Beigu beigās braucam ar tramvaju vienu pieturu. :D Atpakaļ gan gājām ar kājām.. (10-15 min)
Pati māja ir ļoti moderna un upes krastā. Un lai tiktu iekšā, ir jāšķērso tiltiņš.. Ļooooti foršs tiltiņš, kurš vnk fantastiski izskatās vakarā. :))
Nonākam zālē, kas nav visai liela un gaidam. Pabrīnos, ka zāle nav pilna, bet tas tāpēc laikam, ka līst. Kad līst, tad visi sēž labāk mājās. :D
Sākas priekšnesums. No sākuma šķiet tāds biku dīvains.. Jo cik saprotu, viss tiek improvizēts un sākums tāds šizīgs - ar dīvainām skaņām, bet tad viss attīstās un mums sāk patikt.
5 dejotāji, bundzinieks, pianists, vijolniece, čelliste un dziedātāja. Kopā improvizēja un bij i ko pasmieties, i ko padomāt.
Padomāt par cilvēka ķermeni un mūziku.
Par duetu.
Par improvizāciju.
Patika man! :)
Bildes šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/ImprovizacijaIeksBimhuis#
Kaut gan.. Kad nācu mājās, bija vienkārši nejauks laiks. Līņāja, nedaudz vējš - brrr..! Atnāku mājās un ko es redzu? Yodit ar ne visai kaut kur ejot gribošu sejas izteiksmi.. :D Bet, bet, bet.. Kaut kā viņa tomēr saņēmās un mēs trīs - es, Yodit un viņas jaunais draugs Beņjamins (Biņjam) dodamies ceļā.
Pēdējās minūtes skrējiens uz vilcienu, 20 min tajā un esam klāt Amsterdamā. Sākam iet ar kājām, bet saprotam, ka kaut kas tomēr ne tā..
Beigu beigās braucam ar tramvaju vienu pieturu. :D Atpakaļ gan gājām ar kājām.. (10-15 min)
Pati māja ir ļoti moderna un upes krastā. Un lai tiktu iekšā, ir jāšķērso tiltiņš.. Ļooooti foršs tiltiņš, kurš vnk fantastiski izskatās vakarā. :))
Nonākam zālē, kas nav visai liela un gaidam. Pabrīnos, ka zāle nav pilna, bet tas tāpēc laikam, ka līst. Kad līst, tad visi sēž labāk mājās. :D
Sākas priekšnesums. No sākuma šķiet tāds biku dīvains.. Jo cik saprotu, viss tiek improvizēts un sākums tāds šizīgs - ar dīvainām skaņām, bet tad viss attīstās un mums sāk patikt.
5 dejotāji, bundzinieks, pianists, vijolniece, čelliste un dziedātāja. Kopā improvizēja un bij i ko pasmieties, i ko padomāt.
Padomāt par cilvēka ķermeni un mūziku.
Par duetu.
Par improvizāciju.
Patika man! :)
Bildes šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/ImprovizacijaIeksBimhuis#
svētdiena, 2009. gada 4. oktobris
Svētdiena.
Mammu jau visvairāk laikam interesē, ko es ēdu. Nu tad paskatieties, ko es pagatavoju šodien.. Bija ļoti garšīgi un sātīgi. Man sāk iepatikties taisīt dažādas pastas..
Tātad recepte ir sekojoša..
Izvāram makaronus (ar spageti protams ir visjautrāk..), uz pannas apcepam garneles, pievienojam ciedra riekstus, piegriežam klāt tomātu un pievienojam kādas 3 ēdamkarotes krējuma. Un protams sāls. Abos gadījumos jāpievieno sāls. Un tad uzgāž makaronus virsū mērcei un pasilda biku, biku. Un tad ar rūcošu vēderu sāc ēst.. Mhmm..
Šis, kas ir uz pannas, būs man rītdienai. Lielāko daļu jau šodien apēdu.. :))
Un vakarā kopā ar Yodit taisīsim kūku maybe. Vai arī cepšu pankūkas. Nopirku jau zemeņu ievārījumu. :)
Un rīt.. Rīt beidzot iešu izklaidēties. Uz koncertu kaut kādu :D Kaut kādu, jo nevar īsti saprast, kas tieši tas būs. Kaut kas ar improvizāciju saistīts un ar dejām un ar mūziku! Nez kāpēc man jau tagad patīk! Tas notiksies Amsterdamā, mājā ko sauc par Bimhuis. Noteikti iešu uz vēl kādu koncertu tur.. Piemēram, 22. oktobrī.. ;)
Informācija par rītdienas pasākumu (kurš starp citu būs par brīvu..) ir atrodama šeit.
Īsumā info šāds:
Every first Monday of the month, during Monday Match, dancers and musicians collaborate to create unique improvisational performances on-the-spot in front of a live audience. The unusual pairings will inspire performers and audiences alike.
Afterwards 22.00 hrs free admission
DJ PHILIPPONA
Dance until midnight to an eclectic mix of hidden treasures and crazy grooves
Tātad recepte ir sekojoša..Izvāram makaronus (ar spageti protams ir visjautrāk..), uz pannas apcepam garneles, pievienojam ciedra riekstus, piegriežam klāt tomātu un pievienojam kādas 3 ēdamkarotes krējuma. Un protams sāls. Abos gadījumos jāpievieno sāls. Un tad uzgāž makaronus virsū mērcei un pasilda biku, biku. Un tad ar rūcošu vēderu sāc ēst.. Mhmm..
Šis, kas ir uz pannas, būs man rītdienai. Lielāko daļu jau šodien apēdu.. :))
Un vakarā kopā ar Yodit taisīsim kūku maybe. Vai arī cepšu pankūkas. Nopirku jau zemeņu ievārījumu. :)
Un rīt.. Rīt beidzot iešu izklaidēties. Uz koncertu kaut kādu :D Kaut kādu, jo nevar īsti saprast, kas tieši tas būs. Kaut kas ar improvizāciju saistīts un ar dejām un ar mūziku! Nez kāpēc man jau tagad patīk! Tas notiksies Amsterdamā, mājā ko sauc par Bimhuis. Noteikti iešu uz vēl kādu koncertu tur.. Piemēram, 22. oktobrī.. ;)
Informācija par rītdienas pasākumu (kurš starp citu būs par brīvu..) ir atrodama šeit.
Īsumā info šāds:
Every first Monday of the month, during Monday Match, dancers and musicians collaborate to create unique improvisational performances on-the-spot in front of a live audience. The unusual pairings will inspire performers and audiences alike.
Afterwards 22.00 hrs free admission
DJ PHILIPPONA
Dance until midnight to an eclectic mix of hidden treasures and crazy grooves
trešdiena, 2009. gada 30. septembris
Nopirku biļeti..
..un mājās būšu 16. decembrī plkst. 17:30.
:)
Un janvāra sākumā kaut kad prom atkal. :)
:)
Un janvāra sākumā kaut kad prom atkal. :)
svētdiena, 2009. gada 27. septembris
Starp citu...
6. novembrī es iešu uz feinu pasākumu.
Notiksies Nīderlandes farmaceitu ikgadējais kongress un es ar tur būšu! Biju škrobīga, ka nevarēšu būt klāt Latvijas farmaceitu kongresā, bet tagad.. Būšu, tikai citā valstī.. :)
No sākuma bij domāts, ka es tur braukšu viena pati Pītera Pala uzdevumā, lai imitētu, ka viņš tur ir bijis (viņam pašam ir citas darīšanas tai dienā..) - reģistrētos viņa vārdā tā teikt. Bet pirms pāris dienām uzzināju, ka Marike (otra aptiekas farmaceite) arī brauks uz turieni.. Un tad nu tagad man ir rezervēta vietiņa mašīnā un laba kompānija ar pie reizes.. :)
Notiksies Nīderlandes farmaceitu ikgadējais kongress un es ar tur būšu! Biju škrobīga, ka nevarēšu būt klāt Latvijas farmaceitu kongresā, bet tagad.. Būšu, tikai citā valstī.. :)
No sākuma bij domāts, ka es tur braukšu viena pati Pītera Pala uzdevumā, lai imitētu, ka viņš tur ir bijis (viņam pašam ir citas darīšanas tai dienā..) - reģistrētos viņa vārdā tā teikt. Bet pirms pāris dienām uzzināju, ka Marike (otra aptiekas farmaceite) arī brauks uz turieni.. Un tad nu tagad man ir rezervēta vietiņa mašīnā un laba kompānija ar pie reizes.. :)
sestdiena, 2009. gada 26. septembris
Palikšos te biku ilgāk kā plānots..
Izskatās, ka varēšu pagarināt savu praksi par diviem mēnešiem..
Bet uz svētkiem būšu mājās.. Un tad atkal prom uz 5 nedēļām un tad viss! februāris un es būšu mājās!
Apsolos.. ;)
P.S. tik tagad sāku domāt, kad mums izvēles priekšmeti sākas.. Hmm..
Bet uz svētkiem būšu mājās.. Un tad atkal prom uz 5 nedēļām un tad viss! februāris un es būšu mājās!
Apsolos.. ;)
P.S. tik tagad sāku domāt, kad mums izvēles priekšmeti sākas.. Hmm..
Sestdienas - manas mīļākās dienas.
Šo nedēļas nogali izlēmu palikt mājās - Hārlemā. Bija sakrājušies darbi darāmi un tad nu iečiloju tagad pa mājām. Tas ar ir jautri! Un feini.. :)
No rīta gulēju līdz 10iem. No mājas izvēlos ārā tikai 12os. :D Un aizstaigāju līdz centram, kur biju dzirdēju katru sestdienu notiekās tirdziņš! Un dēļ šī fakta, sestdienas tagad man ir mīļākās dienas.. Arī Tukumā man patikās sestdienās tāpat bez īpaša iemesla pastaigāt pa tirgu, lai redzētu visu to rosību un jautrību..
Bet te! TE! Te protams ir savādāk un varbūt tāpēc tik feini.. Centrālais laukums pie baznīcas ir pārpildīts ar mazām būdiņām, kur cilvēki pārdod gan ēdamas lietas, gan drēbes un visko citu. Siers, zivis, maize, saldumi, kebabi, dārzeņi.. Converse kedas, svārki, kleitas, zeķes.. Starp citu, nopirku 3 pārus zeķes par 5€ (3.5Ls) un noskatīju sev melnas krutas Converse kedas.. Bet kaut kā aizdomīgi likās, ka pārdod uz ielas.. :)
Un tad vēl paklīdu pa daudzajām veikaliņu ielām (tā saucamās shopping streets). Ieklīdu vairākos veikalos iekšā un tik interesanti! Bet arī biku neizprotami protams.. Cik kas maksā, ko te pārdod utt :D
Atradu beidzot arī dziju veikalu, bet tāds diktam maziņs.. Nopirku dziju cepurei tām vējainākajām dienām. Citām idejām būs man uz Amsterdamu jābrauc lūkoties! :)
Biju arī pārtikas veikalā un sapirkos visko ēdamu. Kaut kas līdzīgs Superneto, bet lielāks haoss.. :D
Un tad atnācu mājās, piekārtoju savu istabu, paēdu un izcepu brīnumsmaržīgu burkānkūku.. :) Liekas, ka būs diktam laba sanākusi..
Un tagad - jāpacilā savi dokumentu/atskaišu/protokolu kalni..
Pa pa!!
No rīta gulēju līdz 10iem. No mājas izvēlos ārā tikai 12os. :D Un aizstaigāju līdz centram, kur biju dzirdēju katru sestdienu notiekās tirdziņš! Un dēļ šī fakta, sestdienas tagad man ir mīļākās dienas.. Arī Tukumā man patikās sestdienās tāpat bez īpaša iemesla pastaigāt pa tirgu, lai redzētu visu to rosību un jautrību..
Bet te! TE! Te protams ir savādāk un varbūt tāpēc tik feini.. Centrālais laukums pie baznīcas ir pārpildīts ar mazām būdiņām, kur cilvēki pārdod gan ēdamas lietas, gan drēbes un visko citu. Siers, zivis, maize, saldumi, kebabi, dārzeņi.. Converse kedas, svārki, kleitas, zeķes.. Starp citu, nopirku 3 pārus zeķes par 5€ (3.5Ls) un noskatīju sev melnas krutas Converse kedas.. Bet kaut kā aizdomīgi likās, ka pārdod uz ielas.. :)
Un tad vēl paklīdu pa daudzajām veikaliņu ielām (tā saucamās shopping streets). Ieklīdu vairākos veikalos iekšā un tik interesanti! Bet arī biku neizprotami protams.. Cik kas maksā, ko te pārdod utt :D
Atradu beidzot arī dziju veikalu, bet tāds diktam maziņs.. Nopirku dziju cepurei tām vējainākajām dienām. Citām idejām būs man uz Amsterdamu jābrauc lūkoties! :)
Biju arī pārtikas veikalā un sapirkos visko ēdamu. Kaut kas līdzīgs Superneto, bet lielāks haoss.. :D
Un tad atnācu mājās, piekārtoju savu istabu, paēdu un izcepu brīnumsmaržīgu burkānkūku.. :) Liekas, ka būs diktam laba sanākusi..
Un tagad - jāpacilā savi dokumentu/atskaišu/protokolu kalni..
Pa pa!!
piektdiena, 2009. gada 25. septembris
Aptiekas darbinieku sapulce.
Ik pēc katrām sešām nedēļām pēc aptiekas slēgšanas notiek visu darbinieku sapulce. Un šoreiz tiku uzaicināta arī es piedalīties. Notikās jau protams flāmu valodā, bet iepriekš Pīters Pals bija apstāstījis drusku kā kas notiekās..
Kas man vislabāk patikās ir tas, ka pirms oficiālās daļas ir neoficiālā, proti, vakariņas. Parasti tiek pasūtīti kādi garšīgi ēdieni no kādas kafejnīcas un šoreiz bija kāds ķīniešu/indonēziešu variants.. Asi, karsti bet garšīgi. :)
Lūk, neoficiālā daļa:
Pašā galda galā varat redzēt Pīteru Palu. :)
Un jā.. tad bija oficiālā daļa. Visiem tiek izsniegts protokols, kurā norādīta sapulces gaita, temati utt. Un pa punktiņam uz priekšu. Diktam interesanti īstenībā, jo katram ir iespēja ieteikt kaut ko, protestēt utt. Kā arī vienkārši visiem kopā pabūt. :)
Kad sapulce jau tuvojās beigām, es ierunājos. Visu šo laiku nebija radusies iespēja pacienāt jaunos kolēģus ar Laimas saldumiem, jo katru dienu strādā citi cilvēki un kopā visus saķert liekas gandrīz neiespējami. Tamdēļ likās, ka šī reize ir perfekta. :) Un tad nu arī liku galdā.. :) Melno balzāmu dabūja Pīters Pals un konču končas sabēru uz liela šķīvja. Jauks nobeigums.. :)
Un vēl! Tā dienā Nīderlandē bija farmaceitu asistentu diena un par godu tam Pīters Pals visām darbiniecēm uzdāvināja puķu pušķi. :) Bet tas ar tā biku amizanti, jo puķes jau pa dienu stāvēja noliktavā lielās vannās un tad nu ejot prom, Pīters Pals man ar noteicu, lai sev ar izvēloties vienu pušķi.. :)) Un tad nu izvēlējos.. baltu jo baltu.. Un braucu mājās autobusā ar puķu pušķi klēpī..
Un smaidīju. :) Jauki, vai ne?
Un arī mājās pušķis skaisti izskatās..
Tāds lūk bij otrdienas vakars..
Kas man vislabāk patikās ir tas, ka pirms oficiālās daļas ir neoficiālā, proti, vakariņas. Parasti tiek pasūtīti kādi garšīgi ēdieni no kādas kafejnīcas un šoreiz bija kāds ķīniešu/indonēziešu variants.. Asi, karsti bet garšīgi. :)
Lūk, neoficiālā daļa:
Pašā galda galā varat redzēt Pīteru Palu. :)
Un jā.. tad bija oficiālā daļa. Visiem tiek izsniegts protokols, kurā norādīta sapulces gaita, temati utt. Un pa punktiņam uz priekšu. Diktam interesanti īstenībā, jo katram ir iespēja ieteikt kaut ko, protestēt utt. Kā arī vienkārši visiem kopā pabūt. :)
Kad sapulce jau tuvojās beigām, es ierunājos. Visu šo laiku nebija radusies iespēja pacienāt jaunos kolēģus ar Laimas saldumiem, jo katru dienu strādā citi cilvēki un kopā visus saķert liekas gandrīz neiespējami. Tamdēļ likās, ka šī reize ir perfekta. :) Un tad nu arī liku galdā.. :) Melno balzāmu dabūja Pīters Pals un konču končas sabēru uz liela šķīvja. Jauks nobeigums.. :)
Un vēl! Tā dienā Nīderlandē bija farmaceitu asistentu diena un par godu tam Pīters Pals visām darbiniecēm uzdāvināja puķu pušķi. :) Bet tas ar tā biku amizanti, jo puķes jau pa dienu stāvēja noliktavā lielās vannās un tad nu ejot prom, Pīters Pals man ar noteicu, lai sev ar izvēloties vienu pušķi.. :)) Un tad nu izvēlējos.. baltu jo baltu.. Un braucu mājās autobusā ar puķu pušķi klēpī..
Un smaidīju. :) Jauki, vai ne?Un arī mājās pušķis skaisti izskatās..
Tāds lūk bij otrdienas vakars..
trešdiena, 2009. gada 23. septembris
Slimnīcas aptieka un lieltirgotava Meppel pilsētā.
Solījumus pildu un te nu cits stāsts par viesošanos slimnīcas aptiekā un lieltirgotavā.
Jaukais Pīters Pals noorganizēja man un Jeunessai ekskursiju uz slimnīcas aptieku pilsētā ar nosaukumu Meppel. Un tad nu arī devāmies.
Tā bija pirmdiena, tātad brīva diena no darba.. :D Varēju pagulēt biku ilgāk un tad ar vilcienu uz Meppel.
Slimnīca jau no tālienes izskatījās dikti liela un tuvumā tas tikai apstiprinājās. Lieki piebilst, ka moderna un skaisti iekārtota. Aptieka atrodas tās teritorijā un ir slimnīcas īpašums. Mūs sagaidīja aptiekas vadītājs un viņa kolēģis.
Bildes šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/EkskursijaSlimnicasAptiekaUnLieltirgotavaMeppel#
Īsumā - uhh, ku daudz informācijas! Ar vienu ekskursiju nepietiek, lai to visu saprastu un izprastu līdz galam. :D
Lietas, ka mani pārsteidz visvairāk:
- zāļu sagatavošana katrai nodaļai - kā redzējāt bildēs, tur katram pacientam sagatavo visas nepieciešamās zāles saliekot tās mazās kastītēs. Un ne uz ilgāku periodu par 7-14 dienām. Attiecīgi tā, var ātri koriģēt un mainīt zāles.
- laboratorija. Pašiem sava moderna laboratorija. Tiek analizētas visas sastāvdaļas, ko izmanto zāļu pagatavošanai. GMP - visur un vienmēr. Hromatogrāfi. Daudz hromatogrāfu. Pat HPLC.
- aptiekā ir arī atsevišķa telpa citostatisko preparātu sagatavošanai. Šeit visi drošības pasākumi tiek ievēroti vēl jo stingrāk.
Tas tā īsumā par slimnīcas aptieku. Tālāk par lieltirgotavu..
Jau minēju, ka viendien pie Pītera Pala ciemojās pārstāve no OPG lieltirgotavas un viņa uzaicināja mani ekskursijā uz turieni.
Viņa mūs sagaidīja pie slimnīcas un ar viņas mašīnu devāmies uz lieltirgotavu, kas atrodas mazā, jocīgā pilsētiņā Staphorst. Pirms sākt eksursiju pa OPG, viņa mūs izvizināja cauri pilsētas centram un kā jau teicu, pilsētiņa ir jocīga, jo šeit dzīvo ļoti ticīgi cilvēki un kuri vēl arvien ģērbjas tautiskajos tērpos. Redzēju vienu pavecāku kundzīti tā ģērbušos un piedevām vēl braucam ar riteni. Ļoti amizanti. Neizdevās uzņemt kādu bildi, jo tās bija tikai sekundes..
Vēl viena šī reģiona īpatnība ir tā, ka svētdienās tur ir aizliegts strādāt. Tai skaitā arī OPG, bet viņi ir sarunājuši, ka īpašos gadījumos to ir atļauts darīt. :)
Bildēs varat redzēt kā tur viss izskatās un salīdzinot ar Laviju (vai! nē, esmu redzējusi lieltirgotavu tikai Lietuvā) nekas īpaši neatšķiras.. :)
Bija ļoti jauka dieniņa..
Un vakara turpinājums ar bij labs, jo pie manis atbrauca latviešu ciemiņi. Uldis, Līga un Evīte (ceru, ka nemaldos ar vārdu..). Satiku viņus stacijā un pa gabalu jau ejot skatos, ka tādi aizdomīgi.. Nu ja! Uldis ar Līgu sāk skriet manā virzienā un hoplā iedod milzonīgi lielu apskāvienu. Kā veltījums no Daces. :) Ujj, ku tas bija feini! Buča tev, Dace!! :)
Uldis ar Līgu ciemojas pie Evītes Roterdamā, kur viņa praksējas/strādā. Un tad nu izdomāja mani pie reizes apciemot.. :)
Aizvedu viņus protams uz debešķīgi garšīgā saldējuma kafē un pustumsā un ielas sēdējām, drebinājāmies un ēdām gardo saldējumu. Starp citu, uzzināju, ka oktobra beigās šo fantastisko kafē vērs ciet uz sezonu. Kāda netaisnība!! Bet ideja jau rokā - būs jāiepērk krājumi! :p
Un tad vēl paklīdām apkārt.. Pasēdējām trakoti dārgā restorānā, kur padzēru tēju. Pa ceļam iemaldījāmies coffeeshop un Uldis un Evīte pačiloja biku.. Es gan nē. Es nē. :D
Un tad jau atvadījāmies. Kā dāvaniņu dabūju Serenādes un Rīta končas.. Mhmmm.. Drīz jau būs cauri un Alise ir laimīga.. Garšīga tā Laima ir! :)
Tāda bija mana pirmdiena.. Vēl jāparaksta par otrdienas vakaru.. Bet to rīt/parīt varbūt.. ;)
P.S. - paldies visiem jaukajiem cilvēkiem, kas lasa šo blogu. Patiešām novērtēju to, ka sekojat manām gaitām līdzi un atbalstat mani tik cītīgi! Paldies! :)
Jaukais Pīters Pals noorganizēja man un Jeunessai ekskursiju uz slimnīcas aptieku pilsētā ar nosaukumu Meppel. Un tad nu arī devāmies.
Tā bija pirmdiena, tātad brīva diena no darba.. :D Varēju pagulēt biku ilgāk un tad ar vilcienu uz Meppel.
Slimnīca jau no tālienes izskatījās dikti liela un tuvumā tas tikai apstiprinājās. Lieki piebilst, ka moderna un skaisti iekārtota. Aptieka atrodas tās teritorijā un ir slimnīcas īpašums. Mūs sagaidīja aptiekas vadītājs un viņa kolēģis.
Bildes šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/EkskursijaSlimnicasAptiekaUnLieltirgotavaMeppel#
Īsumā - uhh, ku daudz informācijas! Ar vienu ekskursiju nepietiek, lai to visu saprastu un izprastu līdz galam. :D
Lietas, ka mani pārsteidz visvairāk:
- zāļu sagatavošana katrai nodaļai - kā redzējāt bildēs, tur katram pacientam sagatavo visas nepieciešamās zāles saliekot tās mazās kastītēs. Un ne uz ilgāku periodu par 7-14 dienām. Attiecīgi tā, var ātri koriģēt un mainīt zāles.
- laboratorija. Pašiem sava moderna laboratorija. Tiek analizētas visas sastāvdaļas, ko izmanto zāļu pagatavošanai. GMP - visur un vienmēr. Hromatogrāfi. Daudz hromatogrāfu. Pat HPLC.
- aptiekā ir arī atsevišķa telpa citostatisko preparātu sagatavošanai. Šeit visi drošības pasākumi tiek ievēroti vēl jo stingrāk.
Tas tā īsumā par slimnīcas aptieku. Tālāk par lieltirgotavu..
Jau minēju, ka viendien pie Pītera Pala ciemojās pārstāve no OPG lieltirgotavas un viņa uzaicināja mani ekskursijā uz turieni.
Viņa mūs sagaidīja pie slimnīcas un ar viņas mašīnu devāmies uz lieltirgotavu, kas atrodas mazā, jocīgā pilsētiņā Staphorst. Pirms sākt eksursiju pa OPG, viņa mūs izvizināja cauri pilsētas centram un kā jau teicu, pilsētiņa ir jocīga, jo šeit dzīvo ļoti ticīgi cilvēki un kuri vēl arvien ģērbjas tautiskajos tērpos. Redzēju vienu pavecāku kundzīti tā ģērbušos un piedevām vēl braucam ar riteni. Ļoti amizanti. Neizdevās uzņemt kādu bildi, jo tās bija tikai sekundes..
Vēl viena šī reģiona īpatnība ir tā, ka svētdienās tur ir aizliegts strādāt. Tai skaitā arī OPG, bet viņi ir sarunājuši, ka īpašos gadījumos to ir atļauts darīt. :)
Bildēs varat redzēt kā tur viss izskatās un salīdzinot ar Laviju (vai! nē, esmu redzējusi lieltirgotavu tikai Lietuvā) nekas īpaši neatšķiras.. :)
Bija ļoti jauka dieniņa..
Un vakara turpinājums ar bij labs, jo pie manis atbrauca latviešu ciemiņi. Uldis, Līga un Evīte (ceru, ka nemaldos ar vārdu..). Satiku viņus stacijā un pa gabalu jau ejot skatos, ka tādi aizdomīgi.. Nu ja! Uldis ar Līgu sāk skriet manā virzienā un hoplā iedod milzonīgi lielu apskāvienu. Kā veltījums no Daces. :) Ujj, ku tas bija feini! Buča tev, Dace!! :)
Uldis ar Līgu ciemojas pie Evītes Roterdamā, kur viņa praksējas/strādā. Un tad nu izdomāja mani pie reizes apciemot.. :)
Aizvedu viņus protams uz debešķīgi garšīgā saldējuma kafē un pustumsā un ielas sēdējām, drebinājāmies un ēdām gardo saldējumu. Starp citu, uzzināju, ka oktobra beigās šo fantastisko kafē vērs ciet uz sezonu. Kāda netaisnība!! Bet ideja jau rokā - būs jāiepērk krājumi! :p
Un tad vēl paklīdām apkārt.. Pasēdējām trakoti dārgā restorānā, kur padzēru tēju. Pa ceļam iemaldījāmies coffeeshop un Uldis un Evīte pačiloja biku.. Es gan nē. Es nē. :D
Un tad jau atvadījāmies. Kā dāvaniņu dabūju Serenādes un Rīta končas.. Mhmmm.. Drīz jau būs cauri un Alise ir laimīga.. Garšīga tā Laima ir! :)
Tāda bija mana pirmdiena.. Vēl jāparaksta par otrdienas vakaru.. Bet to rīt/parīt varbūt.. ;)
P.S. - paldies visiem jaukajiem cilvēkiem, kas lasa šo blogu. Patiešām novērtēju to, ka sekojat manām gaitām līdzi un atbalstat mani tik cītīgi! Paldies! :)
otrdiena, 2009. gada 22. septembris
Texel sala un Nīderlandes ziemeļi.
Ai, ai, ai.. Ilgi neesmu rakstījusi. Pat mamma man zvana, lai pārbaudītu, ka dzīva esmu. :D
Dzīva esmu un mēģinu visu iespēt un izdarīt kā nākas! Un piedzīvot un izbaudīt Nīderlandes jaukumus..
Tātad.. Kur es esmu palikusi? Šī nedēļas nogale.
Mhmm! Biju Texel salā! :)
Bildes šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/NiderlandesZiemeliTexelSala#
Šeit var redzēt, kā mans ceļojums izskatās kartē:
Forši, vai ne? :)
Tātad izbraucām mēs sestdienas rītā. Un devāmies uz mazu jauku pilsētiņu vārdā Alkmaar. Šeit es noteikti gribu atgriezties, jo viņa vienkārši pārņēma savā varā. :) Bija tieši tirgus diena un jau tā šaurās ieliņas bija tirgotāju pilnas. Gribu, gribu, gribu vēlreiz uz turieni! :) Un nogaršot vēlreiz garšīgās, svaigās vafeles..
Tad devāmies uz Den Helder, ostas pilsētu, no kurienes ar prāmi nokļuvām uz Texel salas. Laiks mūs vienkārši lutināja! :) Ne vēja, ne lietus, ne aukstums. Vienkārši perfekti! :)
Apbraukājām mēs visai salai apkārt, jo attālumi ir vienkārši smieklīgi mazi. :)
Katra pilsētiņa ar savu šarmu, mazumu, mājīgumu.. Ļoti skaisti! Un rokas stiepiena attālumā no jūras..
Un daba! Mmm.. :)
Pa nakti palikāmies pie jaukas trīsbērnu ģimenes, kura ik pa laikam uzņem tādus ciemiņus kā mēs, kas ieklīduši tālajā Texel salā. :)
Nākamajā dienā devāmies prom no salas, lai pabrauktu biku vēl uz ziemeļiem. Braucām pa mākslīgi izveidotu ceļu jūras vidū, kas savieno Nīderlandes divas daļas. Biju domājusi, ka ceļš būs šaurāks un ka patiešām abās pusēs varēs redzēt jūru, bet nē.. :)
Bet tas nekas.. Tāpat bij jauki.
Un tad apciemojām vēl divas jaukas mazas pilsētiņas un laiks jau bij doties mājās. Un atkal jau tikai ap 9iem vakarā.
Nu nesūdzaties, ka nerakstu jums! Nav, nav laika! :)
Un tagad iešu biku pagulēt, lai aptiekā (kur joprojām man iet stresaini jautri) varu uzņemt ātrumus pie recepšu sagatavošanas! :)
Bet stāstīt man ir jums vēl daudz ko, jo biju ekskursijā slimnīcas aptiekā, lieltirgotavā un mums aptiekā bija sapulce. Ļoti garšīga sapulce.. :))
Dzīva esmu un mēģinu visu iespēt un izdarīt kā nākas! Un piedzīvot un izbaudīt Nīderlandes jaukumus..
Tātad.. Kur es esmu palikusi? Šī nedēļas nogale.
Mhmm! Biju Texel salā! :)
Bildes šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/NiderlandesZiemeliTexelSala#
Šeit var redzēt, kā mans ceļojums izskatās kartē:
Forši, vai ne? :)Tātad izbraucām mēs sestdienas rītā. Un devāmies uz mazu jauku pilsētiņu vārdā Alkmaar. Šeit es noteikti gribu atgriezties, jo viņa vienkārši pārņēma savā varā. :) Bija tieši tirgus diena un jau tā šaurās ieliņas bija tirgotāju pilnas. Gribu, gribu, gribu vēlreiz uz turieni! :) Un nogaršot vēlreiz garšīgās, svaigās vafeles..
Tad devāmies uz Den Helder, ostas pilsētu, no kurienes ar prāmi nokļuvām uz Texel salas. Laiks mūs vienkārši lutināja! :) Ne vēja, ne lietus, ne aukstums. Vienkārši perfekti! :)
Apbraukājām mēs visai salai apkārt, jo attālumi ir vienkārši smieklīgi mazi. :)
Katra pilsētiņa ar savu šarmu, mazumu, mājīgumu.. Ļoti skaisti! Un rokas stiepiena attālumā no jūras..
Un daba! Mmm.. :)
Pa nakti palikāmies pie jaukas trīsbērnu ģimenes, kura ik pa laikam uzņem tādus ciemiņus kā mēs, kas ieklīduši tālajā Texel salā. :)
Nākamajā dienā devāmies prom no salas, lai pabrauktu biku vēl uz ziemeļiem. Braucām pa mākslīgi izveidotu ceļu jūras vidū, kas savieno Nīderlandes divas daļas. Biju domājusi, ka ceļš būs šaurāks un ka patiešām abās pusēs varēs redzēt jūru, bet nē.. :)
Bet tas nekas.. Tāpat bij jauki.
Un tad apciemojām vēl divas jaukas mazas pilsētiņas un laiks jau bij doties mājās. Un atkal jau tikai ap 9iem vakarā.
Nu nesūdzaties, ka nerakstu jums! Nav, nav laika! :)
Un tagad iešu biku pagulēt, lai aptiekā (kur joprojām man iet stresaini jautri) varu uzņemt ātrumus pie recepšu sagatavošanas! :)
Bet stāstīt man ir jums vēl daudz ko, jo biju ekskursijā slimnīcas aptiekā, lieltirgotavā un mums aptiekā bija sapulce. Ļoti garšīga sapulce.. :))
pirmdiena, 2009. gada 14. septembris
Amsterdama 2 un čiliņš vakarā ar Ievu.
Braucu nu tad vēlreiz uz Amsterdamu, šoreiz dienas laikā. Un kā jau pārbaudīts iepriekš, viss dienas gaismā izskatās savādāk. :D
Jauka. Jauka tā Amsterdama ir. Pirms braukšanas uz Nīderlandi, dzirdēju cilvēkus sakām, ka Amsterdama nav skaista.
Nea, nea.. Alise nogroza galvu un nepiekrīt. Man patīk Amsterdama. Maza, mīlīga, jauka un mājīga. Un nav bailes apmaldīties. :D
Bijām tur tik pēcpusdienā, tāpēc pārāk daudz tūrisma objektus neapskatījām, bet tā ir ok. Gribas vnk paklaiņot un izjust pilsētu..
Pie hotel kazino iekāpām vienā no tūristiem domātajām laivām un pabraukājam apkārt pa kanāliem.. Bija jauki.. :)
Bildes šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/Amsterdama#
Un! Protams. Jautāsiet vai redzēju Tās ielas..? Jap, izstaigājām cauri Sarkano lukturu ielām un biju izbrīnā, ka arī dienas laikā pie logiem gozējas jaukās meitenes. Šauras patumšas ieliņas ar samulsušiem tūristiem (tai skaitā mani) un dīvainu auru gaisā. Un protams, sarkaniem lukturiem gar sienām. Bilžu šeit nav..
Mani iedabūja iekšā arī vienā intīmo preču veikalā un smējās, ka samulsusi biju. Ha ha. :D
Un arī Coffeeshop (vieta, kur ir atļauts pārdot marihuānu) iegājām, lai gaisu paošņātu, bet tas ir arī viss. Piedodiet, ja lieku jums vilties, bet tā nu arī mana ekskursija pa Amsterdamu beidzās. :)
Stacijā bija sarunāts tikties ar latviešu meiteni Ievu, kura ar ir Hārlemā kā Erasmus studente no LLU, ainavu dizaineriem. Sarunāja man pilnas ausis. :D Bet jauki bija latviski parunāties (kaut gan tik ļoti vēl neesmu nogurusi no angļu valodas) un uzzināt visādus padomus gan par Hārlemu, gan par Amsterdamu.. Čiliņš pie glāzes baltvīna kanāla malā un turpinājums siltajā terasē vienā skvērā ar glāzi karstas piparmētru tējas. Mmm.. :)
Un tad mājās, lai pabeigtu atskaiti rakstīt! Cikos iegāju gulēt? Ap diviem? :D
Jauka. Jauka tā Amsterdama ir. Pirms braukšanas uz Nīderlandi, dzirdēju cilvēkus sakām, ka Amsterdama nav skaista.
Nea, nea.. Alise nogroza galvu un nepiekrīt. Man patīk Amsterdama. Maza, mīlīga, jauka un mājīga. Un nav bailes apmaldīties. :D
Bijām tur tik pēcpusdienā, tāpēc pārāk daudz tūrisma objektus neapskatījām, bet tā ir ok. Gribas vnk paklaiņot un izjust pilsētu..
Pie hotel kazino iekāpām vienā no tūristiem domātajām laivām un pabraukājam apkārt pa kanāliem.. Bija jauki.. :)
Bildes šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/Amsterdama#
Un! Protams. Jautāsiet vai redzēju Tās ielas..? Jap, izstaigājām cauri Sarkano lukturu ielām un biju izbrīnā, ka arī dienas laikā pie logiem gozējas jaukās meitenes. Šauras patumšas ieliņas ar samulsušiem tūristiem (tai skaitā mani) un dīvainu auru gaisā. Un protams, sarkaniem lukturiem gar sienām. Bilžu šeit nav..
Mani iedabūja iekšā arī vienā intīmo preču veikalā un smējās, ka samulsusi biju. Ha ha. :D
Un arī Coffeeshop (vieta, kur ir atļauts pārdot marihuānu) iegājām, lai gaisu paošņātu, bet tas ir arī viss. Piedodiet, ja lieku jums vilties, bet tā nu arī mana ekskursija pa Amsterdamu beidzās. :)
Stacijā bija sarunāts tikties ar latviešu meiteni Ievu, kura ar ir Hārlemā kā Erasmus studente no LLU, ainavu dizaineriem. Sarunāja man pilnas ausis. :D Bet jauki bija latviski parunāties (kaut gan tik ļoti vēl neesmu nogurusi no angļu valodas) un uzzināt visādus padomus gan par Hārlemu, gan par Amsterdamu.. Čiliņš pie glāzes baltvīna kanāla malā un turpinājums siltajā terasē vienā skvērā ar glāzi karstas piparmētru tējas. Mmm.. :)
Un tad mājās, lai pabeigtu atskaiti rakstīt! Cikos iegāju gulēt? Ap diviem? :D
sestdiena, 2009. gada 12. septembris
Biju centrālajā aptiekā.
Aha. Arī sestdienā uz darbu. :D
Nu nē, nebija tik traki. Tik uz stundiņu aizgāju ekskursijā uz centra aptieku, kas strādā visu diennakti. Tur viņiem ir cits robots, tāpēc vēl jo interesantāk salīdzināt ar otru aptieku.
Bildes redzamas šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/CentraAptieka#
Īsumā - wow! Tik plaša, tik skaista, tik moderna, tik jauka. :) Patiešām rodas vēlme tur ieiet tāpat vien, pat ja neesi slims. :)
Tātad bildēs var apskatīties viss kā tur izskatās un piekrist vai pretoties maniem apgalvojumiem. :D
Vēl ko varu piebilst.. Aptieka pieder, ja pareizi atceros, 29 farmaceitiem. Jocīgi, vai ne? Neorientējos visos tajos ekonomikas terminos, bet saprotu, ka katram pieder kāda daļa akciju un tad nu skaitās, ka ir 29 īpašnieki. Katru dienu aptiekā ir jābūt kādam farmaceitam, kas uzrauga asistentus un tad nu šie 29 farmaceiti mainās katru dienu.
Pamatā aptiekai ir atsevišķa cilvēku komanda, kas tur ikdienā strādā, bet par cik ir atvaļinājumi, tad Pīteram Palam savā dežūrā jānāk ar kādu no savas komandas. Tajā dienā tā bija Jeunessa. :)
Šeit jūs redzat Pīteru Palu, par kuru tik daudz runāju. Slikti gan var redzēt, bet negribēju viņu traucēt kamēr viņš tik cītīgi strādā.. (pārbauda receptes..)
Nu nē, nebija tik traki. Tik uz stundiņu aizgāju ekskursijā uz centra aptieku, kas strādā visu diennakti. Tur viņiem ir cits robots, tāpēc vēl jo interesantāk salīdzināt ar otru aptieku.
Bildes redzamas šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/CentraAptieka#
Īsumā - wow! Tik plaša, tik skaista, tik moderna, tik jauka. :) Patiešām rodas vēlme tur ieiet tāpat vien, pat ja neesi slims. :)
Tātad bildēs var apskatīties viss kā tur izskatās un piekrist vai pretoties maniem apgalvojumiem. :D
Vēl ko varu piebilst.. Aptieka pieder, ja pareizi atceros, 29 farmaceitiem. Jocīgi, vai ne? Neorientējos visos tajos ekonomikas terminos, bet saprotu, ka katram pieder kāda daļa akciju un tad nu skaitās, ka ir 29 īpašnieki. Katru dienu aptiekā ir jābūt kādam farmaceitam, kas uzrauga asistentus un tad nu šie 29 farmaceiti mainās katru dienu.
Pamatā aptiekai ir atsevišķa cilvēku komanda, kas tur ikdienā strādā, bet par cik ir atvaļinājumi, tad Pīteram Palam savā dežūrā jānāk ar kādu no savas komandas. Tajā dienā tā bija Jeunessa. :)
Šeit jūs redzat Pīteru Palu, par kuru tik daudz runāju. Slikti gan var redzēt, bet negribēju viņu traucēt kamēr viņš tik cītīgi strādā.. (pārbauda receptes..)
Hārlema. beidzot.. :)
Hārlemā šajā nedēļas nogalē ir svētki. Sabraukuši kuģu kuģīši. Visi kanāli pilni. Muzeji ir visi vaļā un par baltu velti. :)
Tad nu pastaigājos es ar mazliet un centos noķert to skaistumu ar fotokameras palīdzību.. Bet jūs jau piekritīsiet, ka bildēs tas nav tas. :)
Mazāk runu, vairāk bilžu šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/Harlema#
Tad nu pastaigājos es ar mazliet un centos noķert to skaistumu ar fotokameras palīdzību.. Bet jūs jau piekritīsiet, ka bildēs tas nav tas. :)
Mazāk runu, vairāk bilžu šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/Harlema#
Viens vakars Amsterdamā.
Jap, pirmo reizi biju Amsterdamā. Kopā ar Yodit - meiteni, ar kuru dzīvoju kopā. :)
Viņas draudzene Lorēna (atceļojusi no Indonēzijas un tagad jau cenšas iegūt nīderlandiešu pilsonību) uzaicināja mūs abas uz vakariņām. Tad nu arī devāmies.
Pirms tam jau saklausījos, ka šī draudzene ir biku pa gaisiem, bet ļoti pozitīva un runā galvenokārt angliski. Tas man der.. :)
20 min ar vilcienu un esam A. Wow! Kur ir debesskrāpji?! (tik ļoti tie asociējas ar pasaules galvaspilsētām..) Nea, nav to. Ir jaukum jaukas mazas mājas, kuras tik ļoti esmu iemīļojusi Hārlemā.
Paņemam tramvaju un braucam. Pat nemēģināšu salīdzināt tos ar Rīgā esošajiem.. ;)
Vakariņas bija jaukas. Bijām cilvēki 6 un ēdām garšīgu pastu ar dažādiem salātiem pie glāzes sarkanvīna. Skan jauki, vai ne? :)
Emm.. dzīvoklis nelielā bardakā ar bohēmisku gaisotni tajā. Balkona durvis vaļā, cigarete pēc cigaretes un trusis krātiņā. Jauks melns trusis, kas kož pirkstos. (bet viņi visi laikam tā dara..) Mūzika.. Mmm.. mūzika vnk dievīga. Kaut kas no vecjiem hitiem un kaut kas ko es ar ļottiii gribētu iegūt savā īpašumā. :)
Pārējie pošas uz kādu bāru, mēs ar Yodit uzliekam mīksto un dodamies naksnīgā pastaigā atpakaļ uz vilciena staciju. Pilns ar cilvēkiem. Pilns ar riteņiem. Pilns ar kanāliem. :)
Rīt tur došos vēlreiz, lai paskatītos kā šī pilsēta izskatās pa dienu. Bet man jau tagad liekas, ka ļoti burvīgi.. :)
Viņas draudzene Lorēna (atceļojusi no Indonēzijas un tagad jau cenšas iegūt nīderlandiešu pilsonību) uzaicināja mūs abas uz vakariņām. Tad nu arī devāmies.
Pirms tam jau saklausījos, ka šī draudzene ir biku pa gaisiem, bet ļoti pozitīva un runā galvenokārt angliski. Tas man der.. :)
20 min ar vilcienu un esam A. Wow! Kur ir debesskrāpji?! (tik ļoti tie asociējas ar pasaules galvaspilsētām..) Nea, nav to. Ir jaukum jaukas mazas mājas, kuras tik ļoti esmu iemīļojusi Hārlemā.
Paņemam tramvaju un braucam. Pat nemēģināšu salīdzināt tos ar Rīgā esošajiem.. ;)
Vakariņas bija jaukas. Bijām cilvēki 6 un ēdām garšīgu pastu ar dažādiem salātiem pie glāzes sarkanvīna. Skan jauki, vai ne? :)
Emm.. dzīvoklis nelielā bardakā ar bohēmisku gaisotni tajā. Balkona durvis vaļā, cigarete pēc cigaretes un trusis krātiņā. Jauks melns trusis, kas kož pirkstos. (bet viņi visi laikam tā dara..) Mūzika.. Mmm.. mūzika vnk dievīga. Kaut kas no vecjiem hitiem un kaut kas ko es ar ļottiii gribētu iegūt savā īpašumā. :)
Pārējie pošas uz kādu bāru, mēs ar Yodit uzliekam mīksto un dodamies naksnīgā pastaigā atpakaļ uz vilciena staciju. Pilns ar cilvēkiem. Pilns ar riteņiem. Pilns ar kanāliem. :)
Rīt tur došos vēlreiz, lai paskatītos kā šī pilsēta izskatās pa dienu. Bet man jau tagad liekas, ka ļoti burvīgi.. :)
kas jauns aptiekā?
:D jautri, jautri un vēlreiz jautri.
Šī nedēļa paskrēja tiik ātri.. Un par to daļējs prieks.. :)
Mans miļais Pīters Pals atkal jau mani pārsteidz. Ceturtdien un piektdien jau izmēģināju roku pie recepšu nokomplektēšanas.. Tas ir, visu izrakstīto zāļu sameklēšana un sagatavošana. Gan no robota paņemot, gan no atvilknēm vai noliktavas atnesot. Wow! Tur meitenes jau tā ir piešāvušās, ka pašas palikušas par maziem robotiņiem. :D
Vienbrīd Pīters Pals stāvēja man blakus un ierādīja kā viss darāms un nebeidza sarkastiski atkārtot - Alise, you are doing it all so slow. (Alise, tu to dari tik lēni.) Protams, ka ar lielu smīnu uz sejas.. C'mon - kura diena tā bija? 6ā, 7ā?! (vietējos praktikantus tam pielaiž pēc pāris mēnešiem.) Protams, es atbildi nepaliku parādā un atbildēju, ka varu atgriezties pie robota pildīšanas.. :D (man nekas nebūtu pretī, vismaz pagaidām.)
Kā jau minēju, daudzi cilvēki dodas/ir atvaļinājumā un tad nu pietrūkst cilvēku, kas dara darbu. Viņš cer, ka es piešaušos.. :D Ha ha. Nu mēģināt mēģināšu. Tik sarežģīti jau nav un galvenais, ka viss manis sagatavotais tiek vairākas reizes pārbaudīts. Kontrole zāles izsniedzot viņiem ir pamatīga un tas ir diktam feini.
Un vēl.. Kaut kad pa nedēļas vidu ciemojos otrā aptiekā, kur gatavo zāles un es nebiju pārpratusi, ka šeit viņi gatavo kapsulas! un ziedes pārsvarā. Kā tas notiek gan neredzēju, bet gan jau. :) Pati aptieka ir mazāka kā Mervaijkas aptieka, bet šeit viņiem pat ir sterilais bloks sterilo zāļu pagatavošanai. Varēju vērot kā Pīters Pals sagatavo Dormicum kaseti i/v ievadīšanai. Nekas pārlieku sarežģīts jau nebija, bet lieta pie kā ļoti piestrādā ir sterilitātes saglabāšana. Ir procedūru procedūras, kas jāizpilda pirms un pēc zāļu pagatavošanas.
Hmm.. tagad sāku domāt par atsevišķu rakstu sagatavošanu aprakstot kā tad īsti notiek viss darbs aptiekā punktu pa panktam. Gan lai sev to sastimatizētu, gan lai jums parādītu.. ;) Vajadzēs gan tā darīt.. Vai ne? :)
Šī nedēļa paskrēja tiik ātri.. Un par to daļējs prieks.. :)
Mans miļais Pīters Pals atkal jau mani pārsteidz. Ceturtdien un piektdien jau izmēģināju roku pie recepšu nokomplektēšanas.. Tas ir, visu izrakstīto zāļu sameklēšana un sagatavošana. Gan no robota paņemot, gan no atvilknēm vai noliktavas atnesot. Wow! Tur meitenes jau tā ir piešāvušās, ka pašas palikušas par maziem robotiņiem. :D
Vienbrīd Pīters Pals stāvēja man blakus un ierādīja kā viss darāms un nebeidza sarkastiski atkārtot - Alise, you are doing it all so slow. (Alise, tu to dari tik lēni.) Protams, ka ar lielu smīnu uz sejas.. C'mon - kura diena tā bija? 6ā, 7ā?! (vietējos praktikantus tam pielaiž pēc pāris mēnešiem.) Protams, es atbildi nepaliku parādā un atbildēju, ka varu atgriezties pie robota pildīšanas.. :D (man nekas nebūtu pretī, vismaz pagaidām.)
Kā jau minēju, daudzi cilvēki dodas/ir atvaļinājumā un tad nu pietrūkst cilvēku, kas dara darbu. Viņš cer, ka es piešaušos.. :D Ha ha. Nu mēģināt mēģināšu. Tik sarežģīti jau nav un galvenais, ka viss manis sagatavotais tiek vairākas reizes pārbaudīts. Kontrole zāles izsniedzot viņiem ir pamatīga un tas ir diktam feini.
Un vēl.. Kaut kad pa nedēļas vidu ciemojos otrā aptiekā, kur gatavo zāles un es nebiju pārpratusi, ka šeit viņi gatavo kapsulas! un ziedes pārsvarā. Kā tas notiek gan neredzēju, bet gan jau. :) Pati aptieka ir mazāka kā Mervaijkas aptieka, bet šeit viņiem pat ir sterilais bloks sterilo zāļu pagatavošanai. Varēju vērot kā Pīters Pals sagatavo Dormicum kaseti i/v ievadīšanai. Nekas pārlieku sarežģīts jau nebija, bet lieta pie kā ļoti piestrādā ir sterilitātes saglabāšana. Ir procedūru procedūras, kas jāizpilda pirms un pēc zāļu pagatavošanas.
Hmm.. tagad sāku domāt par atsevišķu rakstu sagatavošanu aprakstot kā tad īsti notiek viss darbs aptiekā punktu pa panktam. Gan lai sev to sastimatizētu, gan lai jums parādītu.. ;) Vajadzēs gan tā darīt.. Vai ne? :)
trešdiena, 2009. gada 9. septembris
otrdiena, 2009. gada 8. septembris
Nu es esmu pamatīgi iepinusies. :D
Aptiekā man šķiet būs ļoti jautri. Šodien tur sabiju līdz pat 6iem un biku ilgāk. Un citas dienas man būs līdzīgi.
Tas, ko es tagad daru ir tikai tāda iesildīšanās, lai saprastu kā aptieka pamatā funkcionē. Tālākie Pītera Pala plāni sniedzas jau augstākos līmeņos. :D Viņš izrāda ļoti lielu entuziasmu, lai es saprastu, un attiecīgi darītu vairāk.
Tāpēc neļaunojaties, ja nerakstu pārāk bieži te. Ne izklaidējos, bet strādāju cītīgi! :D
______________________________________________________________
Šodien te tiiik jauks laiciņš. Ja nebūtu beigusi tik vēlu, ietu mājās ar kājām (apt. 1 h un vairāk). Pa dienas vidu Pīters Pals mani paņēma līdzi uz centru "iepirkties". :D Sanāca tad nu pavizināties ar kabrioletu pa Hārlemas centru (beidzot!). :D Bijām bankā, citā aptiekā un pie reizes lielu bundžu saldējuma nopirkām visām aptiekas darbiniecēm. Bija diktam garšīgs!! :) Un speciāli piefiksēju adresi.. ;)
Tas, ko es tagad daru ir tikai tāda iesildīšanās, lai saprastu kā aptieka pamatā funkcionē. Tālākie Pītera Pala plāni sniedzas jau augstākos līmeņos. :D Viņš izrāda ļoti lielu entuziasmu, lai es saprastu, un attiecīgi darītu vairāk.
Tāpēc neļaunojaties, ja nerakstu pārāk bieži te. Ne izklaidējos, bet strādāju cītīgi! :D
______________________________________________________________
Šodien te tiiik jauks laiciņš. Ja nebūtu beigusi tik vēlu, ietu mājās ar kājām (apt. 1 h un vairāk). Pa dienas vidu Pīters Pals mani paņēma līdzi uz centru "iepirkties". :D Sanāca tad nu pavizināties ar kabrioletu pa Hārlemas centru (beidzot!). :D Bijām bankā, citā aptiekā un pie reizes lielu bundžu saldējuma nopirkām visām aptiekas darbiniecēm. Bija diktam garšīgs!! :) Un speciāli piefiksēju adresi.. ;)
pirmdiena, 2009. gada 7. septembris
Breda/Roterdama
Uijj.. bija diktam jauki! :) Tiešām jauki atpūtos un izbaudīju Nīderlandi. :)
Pa punktiem tātad..
Sestdien pēcpusdienā pirmo reizi devos uz staciju, lai izmēģinātu vilcienu satiksmi. Samaksāju biku zem 18 € un aidā līdz pašai Bredai! (diktam sālīti, vai ne?) Vajadzēja pārsēsties Amsterdamā un tas nebija nemaz tik sarežģīti. Izkāp 8. peronā un tad tik sameklē 11. peronu. :) Visur zīmes, tik seko tām un turi acis vaļā.
Vilcieni ir feini. Sadalīti 1. un 2. klasē. Neteiktu, ka baigi lielā atšķirība starp tām. :) 2 stundas palido ātri un klāt jau ir Breda. Pa ceļam kā jau vienmēr vēroju apkārtni un tik smuki! Bija pa ceļam viena pļava, kurai cauri iet nelieli kanāliņi un tie visi pilni ar nelielām laivām. Varat iedomāties skatu - pļava ar laivam, jo to ūdeni knapi var redzēt! :D
Bredā mani sagaida Kristians un dodamies ielūkoties Bredā. Jauka dienvidu pilsētiņa, kur laikapstākļi manuprāt ir pati ļoti jaukāki kā iekš Hārlemas. Bet tas nekas - man Hārlema tāpat patīk vislabāk! ;)
Tālāk dodamies zagt! :D Ta lab, lab - ekskursija, kur augļus dod par brīvu.. Emm.. tikai izejot tie biku jāpaslēpj. :p
Tātad Kristians strādā augļu pārvadāšanas kompānija un zemāk būs links uz bildēm rādot to, kā mums tur gāja.
Starp citu, par cik Breda ir tik tuvu robežai ar Beļģiju, mēs to šķērsojām! Jap, tagad varu teikt, ka esmu bijusi arī Beļģijā! :D
Nākamajā dienā braucam uz Roterdamu, kas ir pilnīgs kontrasts tam, ko es līdz šim esmu redzējusi Nīderlandē. Viss pilns ar jaunceltnēm un debesskrāpjiem. Bet jauki, moderni. Biku auksti, jo kā ne kā - ostas pilsēta un vēja papilnam! Un pie tam vēl kāda ostas pilsēta. :) Tajā nedēļas nogalē bija ostas/jūrnieku svētki, tāpēc viss pilns ar kuģuem, jahtām utt. Varējām pat uzkāpt uz klāja, kur vien gribējās, bet mēs steidzāmies tālāk, jo bija jāpaspēj uz ekskursiju. Kas par ekskursiju? Emm.. cik sapratu organizēta no vienas firmas puses, kurai pieder viens no lielākajiem termināliem ostā, kur iekrauj un izkrauj kuģus. Eh.. neprasiet sīkāk, jo nezinu tādus vārdus, lai to visu varētu aprakstīt! Bildes skatieties! :p
Tur bija forši! Tāds plašums/industriālisms/dzelžainums.. :D Uhh..
Ekskursija ilga 4 stundas. Nogurums un vēla stunda jau klāt!
Mājās biju emm.. ap 22iem? Laikam. Ar pilnu kasti ar augļiem. Mmm.. ananāsi, greipfrūti, apelsīni, Āboli, daudz un daudz ābolu! :D Ļoti garšīgi augļu salāti sanāca mums šodien ar Yodit! :)
Mm.. jā, tas laikam viss par maniem piedzīvojumiem.
Šķērsoju arī Erasmus tiltu. Kā īstai Erasmus studentei pienākas! :)
Un te ir bildes:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/BredaRoterdama#
Pa punktiem tātad..
Sestdien pēcpusdienā pirmo reizi devos uz staciju, lai izmēģinātu vilcienu satiksmi. Samaksāju biku zem 18 € un aidā līdz pašai Bredai! (diktam sālīti, vai ne?) Vajadzēja pārsēsties Amsterdamā un tas nebija nemaz tik sarežģīti. Izkāp 8. peronā un tad tik sameklē 11. peronu. :) Visur zīmes, tik seko tām un turi acis vaļā.
Vilcieni ir feini. Sadalīti 1. un 2. klasē. Neteiktu, ka baigi lielā atšķirība starp tām. :) 2 stundas palido ātri un klāt jau ir Breda. Pa ceļam kā jau vienmēr vēroju apkārtni un tik smuki! Bija pa ceļam viena pļava, kurai cauri iet nelieli kanāliņi un tie visi pilni ar nelielām laivām. Varat iedomāties skatu - pļava ar laivam, jo to ūdeni knapi var redzēt! :D
Bredā mani sagaida Kristians un dodamies ielūkoties Bredā. Jauka dienvidu pilsētiņa, kur laikapstākļi manuprāt ir pati ļoti jaukāki kā iekš Hārlemas. Bet tas nekas - man Hārlema tāpat patīk vislabāk! ;)
Tālāk dodamies zagt! :D Ta lab, lab - ekskursija, kur augļus dod par brīvu.. Emm.. tikai izejot tie biku jāpaslēpj. :p
Tātad Kristians strādā augļu pārvadāšanas kompānija un zemāk būs links uz bildēm rādot to, kā mums tur gāja.
Starp citu, par cik Breda ir tik tuvu robežai ar Beļģiju, mēs to šķērsojām! Jap, tagad varu teikt, ka esmu bijusi arī Beļģijā! :D
Nākamajā dienā braucam uz Roterdamu, kas ir pilnīgs kontrasts tam, ko es līdz šim esmu redzējusi Nīderlandē. Viss pilns ar jaunceltnēm un debesskrāpjiem. Bet jauki, moderni. Biku auksti, jo kā ne kā - ostas pilsēta un vēja papilnam! Un pie tam vēl kāda ostas pilsēta. :) Tajā nedēļas nogalē bija ostas/jūrnieku svētki, tāpēc viss pilns ar kuģuem, jahtām utt. Varējām pat uzkāpt uz klāja, kur vien gribējās, bet mēs steidzāmies tālāk, jo bija jāpaspēj uz ekskursiju. Kas par ekskursiju? Emm.. cik sapratu organizēta no vienas firmas puses, kurai pieder viens no lielākajiem termināliem ostā, kur iekrauj un izkrauj kuģus. Eh.. neprasiet sīkāk, jo nezinu tādus vārdus, lai to visu varētu aprakstīt! Bildes skatieties! :p
Tur bija forši! Tāds plašums/industriālisms/dzelžainums.. :D Uhh..
Ekskursija ilga 4 stundas. Nogurums un vēla stunda jau klāt!
Mājās biju emm.. ap 22iem? Laikam. Ar pilnu kasti ar augļiem. Mmm.. ananāsi, greipfrūti, apelsīni, Āboli, daudz un daudz ābolu! :D Ļoti garšīgi augļu salāti sanāca mums šodien ar Yodit! :)
Mm.. jā, tas laikam viss par maniem piedzīvojumiem.
Šķērsoju arī Erasmus tiltu. Kā īstai Erasmus studentei pienākas! :)
Un te ir bildes:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/BredaRoterdama#
piektdiena, 2009. gada 4. septembris
nebūšu mājās.
Rīt no rīta pirmo reizi braukšu ar vilcienu līdz pilsētiņai Breda, kas atrodas Nīderlandei dienvidos. Palikšos tur pa nakti pie paziņas un nākamajā dienā dosimies uz Roterdamu. Nebrīnieties, ja neparādās neviens ieraksts pa šo laiku. Svētdien gan jau ka saņemšos kaut ko uzrakstīt! :)
bildes.
Redzamas šeit:
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/EsotHarlema#
Spied tik virsū uz pasvītroto saiti! Jap, mamma, iepriekšējai rindiņai viens klikšķis virsū! ;)
http://picasaweb.google.com/Alise.Lake/EsotHarlema#
Spied tik virsū uz pasvītroto saiti! Jap, mamma, iepriekšējai rindiņai viens klikšķis virsū! ;)
hmm.. šķiet man būs arī jāstrādā.. :D
Šodien beidzot runājos arī ar aptiekas īpašnieku Pīteru Palu. Jautrs vīrietis, bet šķiet biku haotisks.
Uzzinu, ka
- man aptieka arī kaut ko maksās, bet attiecīgi nebūs nekāds la-fa, jo pēc 2ām nedēļām man ir jānodod atskaite par to ko esmu darījusi pa šo laiku.
- ka man jānēsā līdzi vienmēr pase, jo var uzrasties pārbaude no valsts institūcijām un pārbaudīt visus darbiniekus utt. Arī publiskajā transportā var pārbaudīt pasažierus. :) Tagad nēsāšu līdzi pasi visu laiku.
Uz šīm divām nedēļām man tiek uzdots darboties loģistikas lauciņā. Piepildīt robotu ar zālēm, skenēt receptes arhīvā utt. Pamēģināju arī pašķirot medikamentus. Cilvēki uz aptieku var atnest visas zāles, kurām notecējis termiņš vai arī kuras vairs netiek lietotas utt. Ja nemaldos katru nedēļu sanāk 3 lieli bunduļi, kuri tālāk tiek nosūtīti sadedzināšai. Ļoti dārgs prieciņš, bet obligāts no ES puses. Latvijai tas arī draud. Viņš man iesaka būt gudrai un jau tagad sākt darboties šai lauciņā. :D
Pabrīnojos cik daudz medikamentu tur bija. Lielākajai daļai no tiem, termiņš bija ok..
Pēcpusdienā pie Pītera Pala ieradās pārstāve no lieltirgotavas un viņi uzaicināja mani līdzi pievienoties pusdienās. Par cik jau biju paēdusi, padzēru tikai tēju, kuru man laipni izmaksāja. Šī sieviete ierodas katru mēnesi, lai kopīgi pārspriestu biznesa lietas - par pasūtīšanas efektivitāti utt.
Viņu ofiss/noliktavas atrodas Groningenā un esmu mīļi gaidīta ciemos. Noteikti braukšu! Droši vien kopā ar Jeunessu un pie reizes apskatīšu arī šo ziemeļu studentu pilsētu.
Tālāk biku sagruzījos, jo nebija īsti ko darīt. Par cik arī šeit cilvēkiem ir atvaļinājumi, tad visi strādājošie ir samērā aizņemti un nav īpaši pieejami maniem jautājumiem utt. Bet gan jau ka vēlāk būs ok. Pēc vienas nedēļas no atvaļinājuma atgriezīsies sieviete, ar kuru sarakstījos pa meilu un kura mani pārņems savā uzraudzībā. Tad arī viss noskaidrosies vairāk. Cerams.. :D
Bet tagad viena bilde, kurā jāsamana kas diktam jauks. Neilgi pirms savas izbraukšanas, aizsūtīju Mariekei (sievietei, par kuru tikko rakstīju) savu foto ar domu, lai ierauga mani vizuāli. Un tagad ierodoties aptiekā.. atpūtas telpā ko es redzu..? :D
Skatieties uz to balto tāfeli.. Nu labi, reku pietuvināts ir:
Es smējos! Es smējos un bija tiiik jauka sajūta. Viņi mani gaidīja un es jutos/joprojām jūtos gaidīta. Jauki, vai ne? :)
Uzzinu, ka
- man aptieka arī kaut ko maksās, bet attiecīgi nebūs nekāds la-fa, jo pēc 2ām nedēļām man ir jānodod atskaite par to ko esmu darījusi pa šo laiku.
- ka man jānēsā līdzi vienmēr pase, jo var uzrasties pārbaude no valsts institūcijām un pārbaudīt visus darbiniekus utt. Arī publiskajā transportā var pārbaudīt pasažierus. :) Tagad nēsāšu līdzi pasi visu laiku.
Uz šīm divām nedēļām man tiek uzdots darboties loģistikas lauciņā. Piepildīt robotu ar zālēm, skenēt receptes arhīvā utt. Pamēģināju arī pašķirot medikamentus. Cilvēki uz aptieku var atnest visas zāles, kurām notecējis termiņš vai arī kuras vairs netiek lietotas utt. Ja nemaldos katru nedēļu sanāk 3 lieli bunduļi, kuri tālāk tiek nosūtīti sadedzināšai. Ļoti dārgs prieciņš, bet obligāts no ES puses. Latvijai tas arī draud. Viņš man iesaka būt gudrai un jau tagad sākt darboties šai lauciņā. :D
Pabrīnojos cik daudz medikamentu tur bija. Lielākajai daļai no tiem, termiņš bija ok..
Pēcpusdienā pie Pītera Pala ieradās pārstāve no lieltirgotavas un viņi uzaicināja mani līdzi pievienoties pusdienās. Par cik jau biju paēdusi, padzēru tikai tēju, kuru man laipni izmaksāja. Šī sieviete ierodas katru mēnesi, lai kopīgi pārspriestu biznesa lietas - par pasūtīšanas efektivitāti utt.
Viņu ofiss/noliktavas atrodas Groningenā un esmu mīļi gaidīta ciemos. Noteikti braukšu! Droši vien kopā ar Jeunessu un pie reizes apskatīšu arī šo ziemeļu studentu pilsētu.
Tālāk biku sagruzījos, jo nebija īsti ko darīt. Par cik arī šeit cilvēkiem ir atvaļinājumi, tad visi strādājošie ir samērā aizņemti un nav īpaši pieejami maniem jautājumiem utt. Bet gan jau ka vēlāk būs ok. Pēc vienas nedēļas no atvaļinājuma atgriezīsies sieviete, ar kuru sarakstījos pa meilu un kura mani pārņems savā uzraudzībā. Tad arī viss noskaidrosies vairāk. Cerams.. :D
Bet tagad viena bilde, kurā jāsamana kas diktam jauks. Neilgi pirms savas izbraukšanas, aizsūtīju Mariekei (sievietei, par kuru tikko rakstīju) savu foto ar domu, lai ierauga mani vizuāli. Un tagad ierodoties aptiekā.. atpūtas telpā ko es redzu..? :D
Skatieties uz to balto tāfeli.. Nu labi, reku pietuvināts ir:
Es smējos! Es smējos un bija tiiik jauka sajūta. Viņi mani gaidīja un es jutos/joprojām jūtos gaidīta. Jauki, vai ne? :)
ceturtdiena, 2009. gada 3. septembris
Pirmā diena aptiekā.
Bij grūti piecelties. Ļoti grūti. :D
Biku pāri 8iem ar Yodit dodamies 8 min pastaigā līdz vilciena stacijai. Tur mani sagaida un stafeti manis pavadīšanā pārņem Jeunessa - meitene, kurai esmu parādā vislielāko pateicību. Tieši viņa man sarunāja prakses vietu aptiekā tik jaukā pilsētā pie tik jaukiem cilvēkiem. :) Pateicībā par to viņa saņem no manis Laimas konfekšu tarbu. :D
Jauka meitene, kas daudz smejas un ir jautra. Visu laiku runājam par visu ko. Par to, kādu braukšanas karti man pirkt utt. :)
Beidzot nonākam aptiekā, kas ir pilsētas otrā galā. Jauka. Mājīga. Balts ar zaļu. Cilvēki smaidīgi, bet žēl, ka ne visi runā angļu valodā - bet toties smaida un ar to jau ir gana. Man tiek izrādīta aptieka, kas ir ļoti plaša. Pašā vidū centrālaijai telpai stāv Robots. :D Nē, nē - bez galvas un citām dīvainām lietām. Liels skapis ar daudz mazām ejiņām, kas ir pilnas ar populārākajām zāļu paciņām. Tas būs viens no maniem galvenajiem darba pienākumiem - pabarot to. :D
Aptieka veras vaļā 9os un aizveras 18os. 10os ir 15 min kafijas/tējas pārtraukums. Ir atsevišķa ēdamtelpa, kur pa vidu garš galds un tad nu čilo tur! :) Bet. Ir galda vidū neliels taimeris, ar kuru tad uzņem tās 15 min, lai pārāk ilgi nesanāk aizsēdēties. :D Ceru, ka uz mani tas neattieksies.
Pusdienas pārtraukumam atvēlētas 30 min.
Lietas, kas man ir jaunums aptiekā, bet tikai īsos vārdos..
- Tikai elektroniskās receptes.
- Numuriņi kā bankā.
- Laba aptiekas prakse - vesela grāmata ar padomiem, kā vislabāk nodrošināt pacientu konsultēšanu. Diemžēl flāmu valodā. :D
- Visu apkalpošanu nodrošina farmaceiti asistenti, kamēr farmaceiti nodarbojas ar aptiekas vadīšanu/menedžmentu.
Un gan jau ka vēl kaut kas. :D Steidzīgi tas viss jāsāk pierakstīt, lai atskaites nav jāraksta pēdējās dienās! :D
Ap pusdienlaiku aizstaigājām līdz tuvējam iepirkšanās centram, kas salīdzinot ar Latvijas, ir ļoti maziņš un vienīgais Hārlemā. Netālu no manām mājām ir galvenā iepirkšanās iela, kur ir pa pilnam veikaliņu. Tos vēl nav sanācis iečekot, bet gan jau.. He he..
Atgriežoties centrā, šķīros no Jeunessas un devos savu māju virzienā. Nu.. un biku apmaldījos. Pablandījos pa savu kvartālu, iečekoju pamatīgi savu jauniegūto karti un pēc kādām 45 min beidzot atradu savu Kloosterstraat. :D
Šodien laiks ir vnk briesmīgs. Vējš gāž gar kājām. Plus vēl pievienojas lietus un tad ir vispār čau! :D Mans mazais lietussargs brīnumainā kārtā vēl ir dzīvs. Tagad vakarā uzspīdēja saulīte un ir feini. :)
Rīt atkal došos uz aptieku. Šoreiz viena pati un gan jau ka izdosies! Nedēļas nogalei plāni vēl top un gan jau ka Hārlema un varbūt jau Roterdama tiks vairāk iečekota. :)
Uzrakstīšu kaut kad atkal. :)
Pa pa!
Biku pāri 8iem ar Yodit dodamies 8 min pastaigā līdz vilciena stacijai. Tur mani sagaida un stafeti manis pavadīšanā pārņem Jeunessa - meitene, kurai esmu parādā vislielāko pateicību. Tieši viņa man sarunāja prakses vietu aptiekā tik jaukā pilsētā pie tik jaukiem cilvēkiem. :) Pateicībā par to viņa saņem no manis Laimas konfekšu tarbu. :D
Jauka meitene, kas daudz smejas un ir jautra. Visu laiku runājam par visu ko. Par to, kādu braukšanas karti man pirkt utt. :)
Beidzot nonākam aptiekā, kas ir pilsētas otrā galā. Jauka. Mājīga. Balts ar zaļu. Cilvēki smaidīgi, bet žēl, ka ne visi runā angļu valodā - bet toties smaida un ar to jau ir gana. Man tiek izrādīta aptieka, kas ir ļoti plaša. Pašā vidū centrālaijai telpai stāv Robots. :D Nē, nē - bez galvas un citām dīvainām lietām. Liels skapis ar daudz mazām ejiņām, kas ir pilnas ar populārākajām zāļu paciņām. Tas būs viens no maniem galvenajiem darba pienākumiem - pabarot to. :D
Aptieka veras vaļā 9os un aizveras 18os. 10os ir 15 min kafijas/tējas pārtraukums. Ir atsevišķa ēdamtelpa, kur pa vidu garš galds un tad nu čilo tur! :) Bet. Ir galda vidū neliels taimeris, ar kuru tad uzņem tās 15 min, lai pārāk ilgi nesanāk aizsēdēties. :D Ceru, ka uz mani tas neattieksies.
Pusdienas pārtraukumam atvēlētas 30 min.
Lietas, kas man ir jaunums aptiekā, bet tikai īsos vārdos..
- Tikai elektroniskās receptes.
- Numuriņi kā bankā.
- Laba aptiekas prakse - vesela grāmata ar padomiem, kā vislabāk nodrošināt pacientu konsultēšanu. Diemžēl flāmu valodā. :D
- Visu apkalpošanu nodrošina farmaceiti asistenti, kamēr farmaceiti nodarbojas ar aptiekas vadīšanu/menedžmentu.
Un gan jau ka vēl kaut kas. :D Steidzīgi tas viss jāsāk pierakstīt, lai atskaites nav jāraksta pēdējās dienās! :D
Ap pusdienlaiku aizstaigājām līdz tuvējam iepirkšanās centram, kas salīdzinot ar Latvijas, ir ļoti maziņš un vienīgais Hārlemā. Netālu no manām mājām ir galvenā iepirkšanās iela, kur ir pa pilnam veikaliņu. Tos vēl nav sanācis iečekot, bet gan jau.. He he..
Atgriežoties centrā, šķīros no Jeunessas un devos savu māju virzienā. Nu.. un biku apmaldījos. Pablandījos pa savu kvartālu, iečekoju pamatīgi savu jauniegūto karti un pēc kādām 45 min beidzot atradu savu Kloosterstraat. :D
Šodien laiks ir vnk briesmīgs. Vējš gāž gar kājām. Plus vēl pievienojas lietus un tad ir vispār čau! :D Mans mazais lietussargs brīnumainā kārtā vēl ir dzīvs. Tagad vakarā uzspīdēja saulīte un ir feini. :)
Rīt atkal došos uz aptieku. Šoreiz viena pati un gan jau ka izdosies! Nedēļas nogalei plāni vēl top un gan jau ka Hārlema un varbūt jau Roterdama tiks vairāk iečekota. :)
Uzrakstīšu kaut kad atkal. :)
Pa pa!
Pirmā diena. 2. septembris.
Apkrāvusies. Ambivalentas sajūtas. Atvadas. Tik uz priekšu. Kur tu tagad dodies, pie velna?!! :D
Stop. "Novelciet kurpes!" (pīkst tas metāla detektors, kaut gan jostu iepriekš jau novilku.) Bez kurpēm arī pīkst. Tieku aptaustīta sīki jo sīki. Nop, nop - sieviete. ;) Tas, ka laptopa soma piebāzta pilna ar visko citu, netiek ievērots. Fū.. :D
Eh, cik forši bija atkal lidot! Pacelšanās brīdis ar visu savu spēku un nolaišanās ar piesardzību un balansēšanu gaisā. Mhmm.. patiešām nodomāju - palidosim vēl! Negribu laisties lejā! :D
Lidosta bija diktam liela. Viss saprotams, tik baigi tālu jāiet, lai saņemtu savu bagāžu un vispār tiktu ārā. :D
Pie bagāžas saņemšanas lentas beidzot ieraugu savu koferi ar spilgti Zilo!! lentīti. Blakus stāv divi latviešu vīrieši, kas nosaka - žēl, ka nav rozā lentīte. Pieeju klāt savam koferim un tiem nosaku, ka zilā arī ir makten forša! :p Pasmaida šie. :D
Beidzot tieku ārā sagaidīšanas zonā, kur mani sagaida labs paziņa Kristians. Ejam uz mašīnu ar kuru tālāk dodamies pie jūras. Nokļuvām pilsētā netālu no Hārlemas kaut kādā ostā. Daudz vēja un industriālisma. Uzņēmu savas pirmās bildes - ar kuģiem un kaiju. Vienu. :D
Dodamies atpakaļ uz Hārlemu un veiksmīgi atrodam manas jaunās mājas. Mani mīļi sagaida meitene vārdā Yodit un izrāda jauko dzīvokli. Istaba ir diktam jauka. Noteikti uzņemšu kādas bildes un ielikšu kaut kur netā. Jaukā meiča mani pabaro un dodamies nelielā izbraucienā ar mašīnu pa pilsētu. (Jap, jap - visu laiku mašīnā..) :D
Lietas, ko esmu ievērojusi esam savādāk kā Latvijā..
Mazas mājas. Jaukas mājas. Bez aizkariem. :D Aha, ej garām un bez maz vai pasveicini pie galda sēdošo un vakariņas baudošo ģimenīti. :D Visiem jau zināms - Daudz riteņu. ļoti daudz. :D Un tādi rihtīg antīkie - diktam feini. Uzzinu, ka riteņbraucējs ir iecelts Dieva vietā. Nedod dievs uzbrauksi viņam virsū!! Vieta cietumā uz mūžu garantēta. :D
Nedaudz iepērkos brokastīm. Veikali strādā līdz 8iem. Citi pat veras ciet ātrāk. :) Nejauki, nejauki. Bet saprotami. Ar savu VISA karti nenorēķināties tur. Tikai in cash. Bet ir ok.
Gulēt ieeju emm.. 1os? Pēc Latvijas laika 20s. :D
Ceļos jau 7os. Aiiijjj...
Stop. "Novelciet kurpes!" (pīkst tas metāla detektors, kaut gan jostu iepriekš jau novilku.) Bez kurpēm arī pīkst. Tieku aptaustīta sīki jo sīki. Nop, nop - sieviete. ;) Tas, ka laptopa soma piebāzta pilna ar visko citu, netiek ievērots. Fū.. :D
Eh, cik forši bija atkal lidot! Pacelšanās brīdis ar visu savu spēku un nolaišanās ar piesardzību un balansēšanu gaisā. Mhmm.. patiešām nodomāju - palidosim vēl! Negribu laisties lejā! :D
Lidosta bija diktam liela. Viss saprotams, tik baigi tālu jāiet, lai saņemtu savu bagāžu un vispār tiktu ārā. :D
Pie bagāžas saņemšanas lentas beidzot ieraugu savu koferi ar spilgti Zilo!! lentīti. Blakus stāv divi latviešu vīrieši, kas nosaka - žēl, ka nav rozā lentīte. Pieeju klāt savam koferim un tiem nosaku, ka zilā arī ir makten forša! :p Pasmaida šie. :D
Beidzot tieku ārā sagaidīšanas zonā, kur mani sagaida labs paziņa Kristians. Ejam uz mašīnu ar kuru tālāk dodamies pie jūras. Nokļuvām pilsētā netālu no Hārlemas kaut kādā ostā. Daudz vēja un industriālisma. Uzņēmu savas pirmās bildes - ar kuģiem un kaiju. Vienu. :D
Dodamies atpakaļ uz Hārlemu un veiksmīgi atrodam manas jaunās mājas. Mani mīļi sagaida meitene vārdā Yodit un izrāda jauko dzīvokli. Istaba ir diktam jauka. Noteikti uzņemšu kādas bildes un ielikšu kaut kur netā. Jaukā meiča mani pabaro un dodamies nelielā izbraucienā ar mašīnu pa pilsētu. (Jap, jap - visu laiku mašīnā..) :D
Lietas, ko esmu ievērojusi esam savādāk kā Latvijā..
Mazas mājas. Jaukas mājas. Bez aizkariem. :D Aha, ej garām un bez maz vai pasveicini pie galda sēdošo un vakariņas baudošo ģimenīti. :D Visiem jau zināms - Daudz riteņu. ļoti daudz. :D Un tādi rihtīg antīkie - diktam feini. Uzzinu, ka riteņbraucējs ir iecelts Dieva vietā. Nedod dievs uzbrauksi viņam virsū!! Vieta cietumā uz mūžu garantēta. :D
Nedaudz iepērkos brokastīm. Veikali strādā līdz 8iem. Citi pat veras ciet ātrāk. :) Nejauki, nejauki. Bet saprotami. Ar savu VISA karti nenorēķināties tur. Tikai in cash. Bet ir ok.
Gulēt ieeju emm.. 1os? Pēc Latvijas laika 20s. :D
Ceļos jau 7os. Aiiijjj...
svētdiena, 2009. gada 30. augusts
Abonēt:
Ziņas (Atom)